Search

Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materiālu no atseguma Pavāri2 Cieceres krastā netālu no Paksītes ietekas vākšanā un preparēšanā. Papildus tika izmantots materiāls no atseguma Pavāri-1 gar Cieceri pretī Pavāru mājām un Ketleru atsegumiem gar Ventu. Noteikta visu Holoptychiidae dzimtas zivju skeleta elementu piederība, morfoloģijas analīzei atlasītas ģints Holoptychius atliekas, kuras līdz šim netika detalizēti pētītas, un veikta šo atlieku morfoloģiskā un morfometriskā analīze. Ņemot vēra morfometriskās analīzes rezultātus, ir secināts, ka Holoptychius ģints zivju kauli no Ketleru un Pavāru atsegumiem visticamāk pieder vienai sugai. Salīdzinot Ketleru svītā atrastās Holoptychius atliekas ar literatūrā aprakstītajām, kā arī balstoties uz morfometrisko analīzi, tās tika noteiktas kā piederīgas Holoptychius ex gr. nobisissimus, ņemot vērā vispārējo līdzību ar Holoptychius nobilissimus no Skotijas, kas atrasta tikai nedaudz senākos nogulumos. Tomēr nevar izslēgt, ka Holoptychius no Ketleru svītas pieder sugai Holoptychius jarviki no Kvebekas, Kanāda, bet skaidri un pēc daudzām pazīmēm atšķiras no Holoptychius bergmanni no Arktiskās Kanādas., Visotina T. 2022. Sarcopterygian fishes (Porolepiformes, Holoptychiidae) from the deposits of the Late Devonian Ketleri Formation of Latvia. The remains of porolepiform sarcopterygian fishes (family Holoptychiidae) occurring in the sedimentary rocks of the Ketleri Formation, Pavari and Varkali members have been studied in the bachelor thesis. Their distribution, diversity, morphological features have been described and a comparison with fishes found elsewhere in the world and described in the literature has been made. The focus is on the genus Holoptychius, whose remains have been refined in terms of their taxonomic affiliation. The material from three localities of fossil vertebrate remains from the Ketleri Formation was used. The fieldwork was carried out in 2019 and 2021, when the author participated in the collection and preparation of materials from the outcrop Pavāri-2 on the bank of Ciecere River near the mouth of the Paksīte River. In addition, material from the outcrop Pavāri-1 along the Ciecere opposite the abandoned Pavāri farmhouse and the Ketleri outcrops along the Venta River were used. The skeletal elements of all fish belonging to the family Holoptychiidae were identified; the remains of the genus Holoptychius, which have not been studied in detail so far, were selected for morphological analysis, and morphological and morphometric analyses of these remains were carried out. Taking into account the results of the morphometric analysis, it is concluded that the fish bones of the genus Holoptychius from the Ketleri and Pavāri localities most probably belong to the same species. Comparison of the remains of Holoptychius found in the Ketleri Formation with those described in the literature, as well as morphometric analysis, identified them as belonging to Holoptychius ex gr. nobisissimus, given the general similarity to Holoptychius nobilissimusfrom Scotland, found only in slightly older sediments. However, it cannot be excluded that Holoptychius from the Ketleri Formation belongs to the species Holoptychius jarviki from Quebec, Canada, but it clearly and based on many features differs from Holoptychius bergmanni from Arctic Canada.

Salmiņa L. 2020. Vēlā devona daivspurzivju zvīņas no Ketleru svītas un to morfometriskā analīze. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 72 lpp. Bakalaura darbā ir pētītas makroskopiskās daivspurzivju zvīņu fosilijas no augšējā devona Ketleru svītas Varkaļu ridas. Veikta zvīņu morfometriskā analīze un tās rezultātu interpretācija. Lauka darbi tika veikti 2019. gada septembrī ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski aizsargājamā dabas pieminekļa “Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievāktas zivju zvīņu fosilijas. Daivspurzivju zvīņu morfometriskā analīze tika veikta “Biomorphix” un ”PAST” programmās. Izmantojot iegūtos zvīņu morfometrijas rezultātus, lielākajai daļai daivspurzivju zvīņu tika noskaidrota to taksonomiskā piederība, kā arī nosaukti šo zvīņu morfotipi. Kopumā tika izdalītas trīs sugu pārstāvju zvīņas Glyptopomus bystrowi, Holoptychius sp., Cryptolepis grossi. Šo zvīņu starpā ir sastopamas arī tādas zvīņas, kuru piederību noteikt neizdevās. Kaut arī Glyptopomus un Cryptolepis raksturīga ir romboīdās zvīņu forma, dažkārt tās mēdz būt apaļas un pēc proporcijām atgādināt elasmoīdās, tādas kā Holoptychius., Salmina L. 2020 Morphometric analysis of the Late Devonian lobe-finned fish scales from the Ketleri Formation. Bachelor thesis. Riga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 72 pp. The macroscopic lobe-finned fish scale fossils from the Upper Devonian Ketleri Formation, Varkaļi Member have been studied in the bachelor’s thesis. Morphometric analysis and interpretation of the results have been done. Fieldworks were carried out in September 2019 in the area of the protected geological and geomorphological nature monument “Kelteri Outcrop”. A geological section was compiled and described, and fossil fish scales were collected. Morphometric analysis of the lobe-finned fish scales was carried out using the “Biomorphix” and ”PAST” programs. Using the results of the acquired scale morphometry, most lobe-finned fish scales were identified as their taxonomic affiliation and the morphotypes of these scales were established. In general, the scales of the three species were identified, namely Glyptopomus bystrowi, Holoptychius sp., and Cryptolepis grossi. There are also scales within the material which we failed to determine the affiliation. Glyptopomus bystrowi and Cryptolepis grossi usually have demonstrated typical rhomboid scales, however, in some cases the scales of these taxa show the shape of elasmoid scale similar as in the representative of the genus Holoptychius.

Maģistra darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru un Tērvetes svītas zivju fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīts lauka darbos 2018. gadā iegūtais un LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais paleontoloģiskais materiālu no Tērvetes svītas, kā arī veikta paleontoloģiskā 2019. gadā iegūtā materiāla no Ketleru svītas preparēšana. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas daivspurzivju un bruņuzivju zvīņas un bruņu plātnes ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Zvīņu un bruņu plātņu histoloģiskā uzbūve tika pētīta plānslīpējumos, vairākiem paraugiem arī datortomogrammās. Atrastas ektoparazītu, endoparazītu, slimību, plēsēju izraisītas patoloģijas, kā arī pēc zivju nāves radušies bojājumi. Noskaidrots, ka gan Tērvetes svītas nogulumos, gan Ketleru svītas nogulumos sastopamo zivju fosīliju patoloģijās nav novērojamas būtiskas atšķirības. Tāpat noskaidrots, ka ektoparazītu darbības pēdas gan bruņuzivīs, gan daivspurzivīs morfoloģiski neatšķiras, kas ļauj secināt, ka abu grupu zivīs parazitēja tie paši organismi. Gan Ketleru svītas materiālā, gan Tērvetes svītas fosīlajā materiālā atrasti līdzīgi parazītisko organismu bojājumi, kas ļauj secināt, ka zivju parazītiskie organismi no Ketleru laikaposma līdz Tērvetes laikaposmam ir ļoti maz mainījušies., Pathologies in the fish fossils from the Upper Devonian Ketleri and Tervete Fromations have been studied in the Masters Thesis. The paleontological material from field work of 2018, 2019 and Latvian University Geological museum collection has been studied. Samples with pathologies were selected and classified. Sarcopterygian and placoderm scales and armour plates have been studied in detail. The determined damages were described, microphotographs and macrophotographs were made. Histologic structure of scales with pathologies has been studied in the cross-sections and using computed tomography. Pathologies caused by ectoparasite, endoparasite, disease and predator action as well as post mortem damages. It has been determined that pathologies found on fossils from both Tervete and Ketleri Formations show no significant difference. It has been determined that ectoparasite traces in placoderms and sarcopterygians morphologicaly show no difference, so it can be concluded that both fish groups had the same parasites. The damage traces from both Ketleri and Tervete Formations are very similar and it can be concluded that fish parasites from Ketleri Time until Tervete Time have changed very little.

Reķe T. 2019. Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 78 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšējā devona Ogres svītas nogulumi un tajos esošās mugurkaulnieku fosīlijas. Makšinavas un Gurovas gravā atsegtajai Ogres svītai sastādīti detalizēti griezumi, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta detalizēta granulometriskā analīze smilšainajiem nogulumiem un noteikta ievākto fosīliju taksonomiskā piederība. Sasaistot sedimentoloģisko un paleontoloģisko pētījumu rezultātus, tika precizēti nogulumu sedimentācijas apstākļi, taksonu izplatība un daudzveidība. Pētītie Ogres svītas griezumi tika korelēti ar griezumiem tuvumā esošajos urbumos, noteikts to savstarpējais novietojums Ogres svītā. Paisuma un bēguma procesu ietekmi uz nogulumu sedimentāciju ir vērojami tikai Gurovas gravā atsegtajos Ogres svītas smilšakmeņos. No slīpo slānīšu azimutu mērījumiem var secināt, ka paleostraumju virzieni bijuši mainīgi. Mugurkaulnieku kompleksā konstatēti 12 taksoni; šis komplekss ir tipisks augšdevona drupiežu slāņkopām un kopumā ir līdzīgs Kurzemē atrastajam, bet atšķiras ar dažādvairodža Obruchevia heckeri klātbūtni Jauniegūtais bruņuzivs Walterilepis speciosa materiāls ļauj būtiski papildināt sugas aprakstu., Reke T. 2019. Structure, sedimentary environment and vertebrate fossils of the Upper Devonian Ogre Formation from the Makšinava and Gurova ravines. Bachelor thesis. Riga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 78 pp. The deposits and vertebrate fossils from the Upper Devonian Ogres Formation have been studied in the bachelor’s thesis. Geological sections were drawn up and samples of sandstone and fossils were collected during the fieldwork. A detailed grain size analysis of sandstone samples was made, and taxonomy of fossils was determined. By linking the results of sedimentologic and paleontological studies, the sedimentary environment, the ranges and diversity of the vertebrate taxa were clarified. The studied geological sections of the Ogres Formation were correlated with nearby geological drillings and reciprocal position was made. The effect of tidal processes on the sedimentation was identified only in the Gurovas ravine. From the measurements of azimuth it may be concluded that the direction of the paleo streams has been inconsistent. Vertebrate assemblage consisting of 12 taxa is typical for the Upper Devonian sandy deposits and has overall similarity to the assemblage from Kurzeme but differs by the presence ofheterostracan Obruchevia heckeri. The new material of the placoderm Walterilepis speciosa makes it possible to add the description of the species.

Mačute S. 2019. Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Franas un Famenas stāva siliciklastiskie nogulumi, sniegta to veidošanās apstākļu interpretācija un noskaidrota akantožu zvīņu izplatība. Lauka darbi veikti laika periodā no 2016. gada jūlija līdz 2019. gada aprīlim. Mikrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi ievākti Ogres svītas 8. atsegumā Gurovas gravā un Kalnamuižas atsegumā, Amulas svītas Gavēņu atsegumā, Mūru svītas Ķurbju, Vilku un Rukūzes atsegumā, Tērvetes svītas Klūnu atsegumā, kā arī Ketleru svītas Ketleru atsegumā. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, pēc tekstūrām un citām pazīmēm ir nodalītas 15 siliciklastisko nogulumiežu fācijas. Noskaidrots, ka akantožu mikroskopiskās atliekas sastopamas visu pētīto stratigrāfisko vienību slāņkopās, tomēr nav atrastas Rukūzes atsegumā. Izmantojot vairāk kā 700 mikroatlieku lielu materiālu, ir veikta zvīņu morfoloģiskās uzbūves izpēte, ir precizētas akantožu zvīņu izplatības likumsakarības, kā arī noteikta akantožu mikroskopisko atlieku faciālā atkarība. Pētījuma rezultāti liecina par to, ka akantožu mikroskopiskās atliekas pārsvarā var atrast plūdmaiņu ietekmētos nogulumos, jo īpaši smilšakmeņos ar māla saveltņu klātbūtni, kas veidojas augstas enerģijas vidē vilkmes straumēs, migrējot 2D vai 3D zemūdens grēdām kanālos., Mačute S. 2019. Acanthodian (Acanthodei) fish remains in the siliciclastic deposits from the Upper Devonian of Latvia. Master thesis. Rīga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. The Upper Devonian, Frasnian and Famennian siliciclastic deposits from Latvia have been studied, the interpretation of sedimenraty environment and distribution of the acanthodian scales is provided. Field investigation was carried out in the period between the July 2016 and April 2019. Microfossils and samples of sandy deposits were collected from the Ogre Formation cropping in the 8th outcrop in the Gurova ravine and in the Kalnamuiža site, from the Amula Formation in the Gavēņi outcrop, from the Mūri Formation in the Ķurbji, Vilki and Rukūze outcrops, from the Tērvete formation in the Klūnas outcrop, and from the Ketleri Formation in the Ketleri site. Geological sections have been described; the grain size analysis of sandy deposit samples were made; and 15 facies of the siliciclastic deposits have been recognised based on the structures and other peculiarities of the rocks. Acanthodian microremains have been found in the deposits of all studied stratigraphic units, however, no acanthodian scales were found in the Rukūze outcrop. Morphological structure of the scales has been studied based on the large material consisting of more than 700 microremains; it allowed precise the regularities of distribution of the scales within the various siliciclastic rocks, and facial dependence of acanthodian microremains was established. The results of the study show that microscopic remains of acanthodians can mostly be found in the tidal-influenced deposits, particularly cross-stratified sandstones with the presence of clay drapes, which were formed in high-energy environments and deposited by the traction currents as the migrating 2D or 3D dunes in the fluvial channels.

Ješkins J. 2019. Fotogrammetrijas metode mikrofosīliju 3D modeļu izveidei. Maģistra darbs. Pētījuma mērķis ir izstrādāt mikrofosīliju 3D rekonstrukcijas metodi, izmantojot fotogrammetrijas principu. Autors piedāvā inovatīvu 3D modeļu izveides metodi, pielietojot attēlu iegūšanu ar optiskās mikroskopijas palīdzību un attēlu fotogrammetrisko apstrādi. Izstrādātā metode ir aprobēta uz dažāda vecuma, izmēra, minerālā un ķīmiskā sastāva mikrofosīlijām, un tiek rekomendēta kā alternatīva esošajām metodēm. Izstrādāta metode var tikt pielietota zinātniskiem nolūkiem pētnieku komandās, kurām nav pieejamas citas, komplicētas un dārgas metodes 3D rekonstrukciju veikšanai. Pētījuma diskusijā autors piedāvā metodes uzlabojumus, kā arī izvirza priekšlikumus metodes turpmākai attīstīšanai., Ješkins J. 2019. Photogrammetry method for 3D modelling of microfossils. Master’s thesis. The study aims to develop a 3D reconstruction method of microfossils, using photogrammetry. Author suggests innovative 3D model reconstruction method, using photo acquisition by optical microscopy and photogrammetric analysis. Developed method has been proved by multiple model development of microfossils, that differs in age, shape, mineral and chemical composition, and is recommended as an alternative to existing methods. Developed method is considered to be used for scientific applications in research teams, that lack an opportunity to use other, more complicated and expensive methods for 3D reconstructions of microfossils. In discussion part, author suggests multiple improvements of the developed method, as well as proposes ideas for future development of the method.

Blumbergs, A. 2018. Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Vidējā devona Živetas stāva nogulumu sastāvs, izplatība un fosilijas Latvijā ir plaši pētītas, tomēr diskutablu jautājumu par dažādu stratigrāfisko vienību izplatību un to robežām vēl ir pietiekami daudz. Šis pētījums veltīts Burtnieku un Gaujas svītas robežintervālam, kas iepriekšējo autoru darbos tika interpretēts ļoti dažādi. Vidējā devona siliciklastiskie nogulumi pētīti Muižarāju un Lenčupes atsegumos ar mērķi detalizēti izpētīt un precizēt nogulumu stratigrāfisko piederību pēc mikrofosīliju, mugurkaulnieku makrofosīliju un sedimentoloģijas metodēm, izmantojot faciālo analīzi. Smilšaini mālaino nogulumu sastāva detalizēta granulometriskā analīze, tekstūru un fosīliju analīze ļauj izdarīt secinājumu, ka Muižarāju klintīs atsedzas gan Burtnieku, gan Gaujas svīta, bet Lenčupes klintīs ir sastopami tikai Gaujas svītas veidojumi., Blumbergs, A. 2018. Deposits and vertebrate fossils of the Burtnieki and Gauja Regional Stage boundary interval from Latvia. Master Thesis. Rīga, University of Latvia. Structure, distribution and fossils of the Middle Devonian, Givetian deposts in Latvia have been well studied, however, there are still rather many questions concerning the distribution and boundaries of various stratigraphic units. This study concerns the boundary interval of the Burtnieki and Gauja formations, which has been variously interpreted by previous authors. Siliciclastic deposits of the Middle Devonian were studied in the Muižarāji and Lenčupe outcrops with the main aim to study in details and precise the stratigraphy using vertebrate microfossils and macroremains, as well as sedimentological methods including facies analysis. The detailed grain size analysis of sandy material, textural and structural composition of sandy clayey deposits, as well as analysis of fossils allows to make the conclusion that both the Burtnieki and Gauja formations crop out in the Muižarāji outcrops, but in the Lenčupe only the deposits of the Gauja Formation crops out.

Linde, K. 2018. Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un mugurkaulnieku makro un mikrofosīlijas. 2016. gada augustā ekspedīcijas gaitā tika ievāktas makrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi Ketleru atsegumos, netālu no bijušajām Ķetleru mājām. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, kā arī veikta mikro un makrofosīliju izpēte. No iegūtajiem granulometrijas un fāciju analīzes rezultātiem var secināt, ka nogulumi uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas vidē, kurā ar laiku sedimentācijas apstākļi kļuvuši arvien seklāki. Ketleru svītas mugurkaulnieku makroatliekas lielākoties ir noapaļotas, stipri fragmentētas, praktiski vienmēr tie ir atsevišķi skeleta elementi. Šīs pazīmes norāda uz zivju un četrkājaino atlieku samērā tālo pārnesi., Linde, K. 2018. Famennian deposits and fossils of the Ketleri Formation in the Ketleri outcrops. Master Thesis. Riga, University of Latvia. Sandy deposits of the Ketleri formation, Upper Devonian, uppermost Famennian, and vertebrate macro and microfossils have been studied. In August 2016, samples of macrofossils and sandy deposits were collected during the expedition in the Ketleri outcrops near the former Ķetleri farm. Geological sections of the outcrops were prepared, grain size analysis of sand samples and investigations of microscopic remains and macrofossils were performed. From the results of the grain size and facies analysis, it can be concluded that the sediments accumulated in a tidal-delta environment, in which the conditions of sedimentation became increasingly shallower in the upward direction. The vertebrate remains form the Ketleri Formation are mostly rounded, strongly fragmented, almost always disarticulated skeletal elements. These indications point to a relatively long transport of the fish and tetrapod remains.

Bakalaura darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru svītas mugurkaulnieku fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīta visa GM 290 kolekcija; autors piedalījies arī 2016. gada lauka darbos paleontoloģiskā materiāla papildināšanā Ketleru atsegumos. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas divu daivspurzivju sugu – Holoptycvhius sp. un Ventalepis ketleriensis Schultze zvīņas ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Lai precizētu bojājumu raksturu, plānslīpējumos pētīta zvīņu ar patoloģijām histoloģiskā uzbūve, tā tika salīdzināta ar zvīņu uzbūvi bez patoloģijām. Atrastas dažādu parazītu piestiprināšanās, uzturēšanās un zvīņu urbšanas pēdas, deformācijas, lūzumi, kodumu pēdas, kā arī plašaki bojājumi bez specifiskas formas, kas konstatētos bojājumus ļauj iedalīt trīs grupās – parazītu, slimību un plēsēju izraisītas. Sniegta arī problemātisko paraugu interpretācija., Pathologies in the vertebrate fossils from the Upper Devonian Ketleri Formation have been studied in the Bachelor Thesis. All the collection No GM 290 has been examined; the author participated in the field work of 2016 in the Ketleri outcrops to add to the palaeontological material. Samples with pathologies were selected and classified; the scales with pathologies belonging to the two species of sarcopterygians fishes, Holoptycvhius sp. and Ventalepis ketleriensis Schultze, have been studied in detail. The determined damages were described, microphotographs and macrophotographs were made. Histologic structure of scales with pathologies has been studied in the cross-sections and compared with the non-pathological scale structure. Traces of parasite attachment, residence and boring of scales, deformations, fractures, bite marks, as well as wide injuries without specific shape have been found; these allow to unite all detected pathologies into three groups: caused by parasites, diseases and predators. The interpretation of problematic samples is also provided.

Mačute S. 2017. Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 67. lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un akantožu makroskopiskās un mikroskopiskās fosīlijas. Lauka darbi tika veikti 2016. gada jūlijā-augustā ģeoloģiski ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa „Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta smilšaino nogulumu detalizēta granulometriskā analīze. Izmantojot paleontoloģisko un sedimentoloģisko pētījumu rezultātus, tika noskaidroti smilšakmens veidošanās apstākļi un akantožu izplatība, daudzveidība un taksonomiskā piederība. Katrā analizētajā smilšakmeņu paraugā konstatētas akantožu zvīņas, kas īpaši bagātīgi sastopamas vidējgraudainā smilšakmens slānī. Raksturota akantožu zvīņu un dzelkšņu morfoloģiskā un histoloģiskā uzbūve. Kopumā atrastas vismaz trīs sugu pārstāvju zvīņas, no kurām divas, iespējams, pieder jaunām akantožu ģintīm, kā arī pirmo reizi atzīmēti divi dažādi dzelkšņu veidi., Mačute S. 2017. Late Devonian acanthodians in the sandstones of the Varkaļi Member, Ketleri Formation. Bachelor thesis. Rīga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 67 pp. The Upper Devonian, Famennian deposits of the Ketleri Formation, Varkaļi Member, and acanthodian macroscopic and microscopic fossils have been studied in the Bachelor`s thesis. Field works took place at a geological and geomorphological natural monument „Ketleri outcrop” at the end of July and beginning of August of 2016. Geological section was drawn up and described, and samples of sandstones and fossils were collected during the field work. A very detailed grain size analysis of sandy deposits was made. Sedimentary environment of the sandstone was clarified using sedimentological and paleontological research; distribution of acanthodians, their diversity and taxonomic membership was studied. Acanthodian scales were found in each analysed sandstone’s sample; these are very common in the specific medium-grained sandstone layer. Acanthodian scales and spines were characterized by their morphological and histological structure. Thus, at least three types of scales or three species were found from which it might be that two of them belong to the new acanthodian genera. Two types of acanthodian spines from this site were found for the first time.

Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas atsegumos fosilijas sastopamas krietni mazākā skaitā., This bachelor thesis deals with the sandy sediment structure analysis and еру defining ща the sedimentary environment of two geological and geomorphological natural objects - upper devonian age outcrops in Stiglova and Gurova ravine, located in Latgale. Various task were performed to gain information, including creating cross sections for each outcrop, particle size analysis, detailed measurements of the bedding planes and collecting and identification of fosils found in these locations. By combining all the practical results and theory from previous studies, the author was able to interpret the position of these sandstones in upper devonian Pamūšu RS Ogre formation. The Gurova ravine is rich in fragmented fossils from devonian age, however they are in much smaller numbers in the Stiglova outcrops.

Bakalaura darbā tiek pētīti vidusdevona Živetas stāva, Burtnieku svītas smilšainie nogulumieži un to veidošanās apstākļi, Svētupes labā krasta Lībiešu upuralu atsegumos pie Kuiķuļu mājām. Darbā apkopota pieejamā informācija par Burtnieku svītas nogulumiežiem, to tekstūrām un sedimentoģenēzi. Pētījumā veikta granulometriskā analīze, ģeoloģiskā griezuma sastādīšana un slīpslāņojumu mērījumi – paleostraumju tecēšanas virziena interpretācijai. Salīdzinot šī darba rezultātus ar iepriekšējo pētījumu datiem, secināts, ka Burtnieku svītas nogulumi Lībiešu upuralu atsegumā veidojušies fluviālajā kanālā sauszemes – jūras pārejas zonā. Dominējošās gultnes reljefa formas ir pa kanālu migrējošas zemūdens grēdas un sēres. Sedimentācijas procesus ietekmējušas plūdmaiņas, taču to loma nav bijusi noteicošā. Pēc slīpslāņojumu mērījumu rezultātiem secināts, ka paleostraumes plūdušas DA virzienā, ar nelielu izkliedi., This thesis focuses on the determination of sedimentary environment of the Middle Devonian Burtnieki Formation sandy deposits cropping out at Liv Sacrificial caves next to the Kuiķuli homestead at the right bank of the River Svētupe 10 km east of Salacgrīva town. This work contains summarized information about deposits, their structure and sedimentary environment of the Burtnieki Formation from the previous studies on this subject. Throughout the study various tasks were carried out including sandstone grain-size analysis, measurements of the cross-stratified deposits. The directions of paleocurrents and the possible sedimentary environment have been interpreted. Results suggest that these deposits of the Burtnieki Formation were accumulated in the fluvial channel of fluvial to marine transition zone as migrating subaqueous dunes and sand bars. Sedimentary processes were strongly influenced by fluvial processes and only partially by tides. Measurements of cross stratification indicate the sediments deposited in shallow water under influence of currents oriented to southwest.