Search

Pētījuma mērķis bija noskaidrot novecošanas pieredzes, vientulības un psiholoģiskās labklājības saistību. Izlasi veidoja 314 respondenti, no tiem 174 sievietes. Izmantotas: Novecošanas pieredzes aptauja (Awareness of Age-Related Change questionnaire short form (AARC-SF), adaptējusi Stūre, 2022, šī pētījuma ietvaros), Psiholoģiskās labklājības skala (Scales of Psychological Well-Being, adaptējusi Voitkāne, Miezīte, 2003 (Raščevska et al., 2003)), De Žongas – Ģīrvildes vientulības aptauja (JGLS, adaptējusi Krūmale, 2012). Rezultāti liecina, ka pastāv saistība starp vientulību un psiholoģisko labklājību, starp novecošanas pieredzes ieguvumiem un zaudējumiem un vientulību, starp novecošanas pieredzes ieguvumiem un zaudējumiem un psiholoģisko labklājību, kā arī starp veselības stāvokli un pārējiem mainīgajiem lielumiem. Vientulība, novecošanas pieredzes zaudējumi un ieguvumi prognozē psiholoģisko labklājību., The aim of the study was to investigate associations between awareness of age related change (aging experience), loneliness and psychological well-being. Data were obtained from a sample of 314 adults, including 174 women. Surveys used: Awareness of Age-Related Change Questionnaire Short Form (AARC-SF), adapted by Stūre, 2022, this study, Scales of Psychological Well-Being, adapted by Voitkāne, Miezīte, 2003 (Raščevska et al., 2003), De Jong-Gierveld Loneliness Scale (JGLS), adapted by Krūmale, 2012. In a result correlation was found between loneliness and psychological well-being, between gains and losses of awareness of age related change and loneliness, between gains and losses of awareness of age related change and psychological well-being, as well as between subjective health and other variables. Loneliness, gains and losses of awareness of age related change predict psychological well-being.

COVID-19 pandēmija Pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi virkni jautājumu par infekcijas slimību izplatību un ietekmi ne tikai uz sabiedrības veselību, bet arī uz sociāli demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības procesiem. Vīruss SARS-CoV-2, kas izraisa elpceļu saslimstību ar COVID-19, pandēmijas apmērus sasniedza 2020. gada martā. Divi pandēmijas gadi ir apstiprinājuši vīrusa izplatības un ietekmes ģeogrāfiskās atšķirības. Latvijā COVID-19 pandēmija izraisīja krīzi veselības aprūpē, kā arī mainīja cilvēku ikdienas dzīves, darba un pārvietošanās paradumus. Maģistra darbā vērtēta Latvijas sabiedrības novecošanas ietekme uz COVID-19 pandēmijas izplatību Latgales reģionā. Pētījumā analizētas gan iedzīvotāju novecošanās ģeogrāfiskās atšķirības Latgalē, gan COVID-19 izplatības un aplūkotas sociāli demogrāfisko rādītāju kopsakarības. Latgale ir reģions, kurā vērojams straujāks iedzīvotāju skaita sarukums un sastāva novecošana, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem. Darbu veido ievads, 6 nodaļas, diskusija un secinājumi, kā arī izmantotās literatūras saraksts. Teksta kopējais apjoms ir 74 lapaspuses. Atslēgas vārdi: COVID-19, pandēmija, demogrāfiskās pārmaiņas, novecošana, Latgale, The COVID-19 pandemic has raised many issues about the spread and impact of infectious diseases on public health and the implications for socio-demographic and economic development. The SARS-CoV-2 caused the new respiratory disease COVID-19 to become a pandemic in March 2020. Two years of the pandemic have confirmed the geographical differences in the spread and impact of the disease. In Latvia, the COVID-19 pandemic caused a healthcare crisis and changed people's daily lives, working patterns, and travel behaviour. The Master's thesis assesses the impact of population ageing in Latvia on the spread of the COVID-19 pandemic in the Latgale region. The study analyses mutual interdependencies between the socio-demographic indicators and geographies of COVID-19. Latgale is a region experiencing a more rapid population decline and ageing compared to other regions of Latvia. The thesis comprises an introduction, six chapters, a discussion and conclusions, and a list of references. The total length of the text is 74 pages. Keywords: COVID-19, pandemic, demographic change, ageing, Latgale region.

Pētījuma tēma ir par sociālo pakalpojumu pieejamību senioriem un pētījuma mērķis ir pētīt, kāda ir sociālo pakalpojumu pieejamība senioriem Gulbenes novadā. Pētījuma teorētiskā bāze balstās uz ekoloģisko sistēmu teoriju un spēka perspektīvu, kā arī uz pētījumā izmantoto jēdzienu un sociālo pakalpojumu skaidrojumu. Pētījums ir kvalitatīvs gadījuma pētījums, kurā kā datu vākšanas metodes izmantotas daļēji strukturētās intervijas un viena ekspertintervija. Pētījuma empīriskajā daļā tiek veikta interviju analīze, izmantojot tematiskās analīzes metodi. Pētījuma rezultāti atklāj problēmas sociālo pakalpojumu pieejamībā senioriem un to iespējamos risinājumus senioru sociālo problēmu risināšanā, aktivizējot vietējo kopienu un nevalstisko sektoru., The research topic is about the Social service availability for seniors and the aim of the study is to study the accessibility of social services for seniors in the Gulbene Municipality. The objective of the studies is to research the state of local social service availability for seniors. The theoretical base of the research is predicated on the ecological system theory, strength perspective, and terminology and social services explanations stated in the studies. The research is a qualitative case study that includes partially structured interviews and an one expert interview for data collection. In the empirical part of the research, interview analysis is performed using the thematic analysis method. Study results reveal the issues in social service availability and the potential solutions to said issues, enabling the local community and non-governmental sector. Keywords: seniors, ageing, active ageing, social work, social services

„ Veselības veicināšana gados vecākiem darbiniekiem, kas nodarbināti veselības aprūpē, un preventīvie pasākumi”. Darba autore: Gunta Pudova. Darba vadītāja: Mg.sc.sal. Zane Liepiņa. Darbs izklāstīts uz 72 lpp., ietver 14 attēlus, 7 tabulas, 7 pielikumus, 85 informatīvos avotus. Maģistra darbs sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir apkopota un analizēta literatūra par darbaspēka novecošanu, veselības veicināšanas pamatnostādnēm, veselības veicināšanu darba vietā kā arī veselības veicināšanu vecāka gadagājuma darbiniekiem. Tāpat tika apkopota un analizēta literatūra par darba vides riskiem veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, to ietekmi uz nodarbināto veselību. Otrajā daļā ir uzskaitītas un aprakstītas pētījumā lietotās metodes, bet trešajā daļā ir veikta iegūto datu apkopošana, svarīgāko rezultātu analīze un izklāsts. Ceturtajā daļā ir izstrādāti priekšlikumi un preventīvie pasākumi veselības nozares uzņēmumam, lai uzlabotu veselības veicināšanas politiku, darba aizsardzības sistēmu, darba organizāciju. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka veselības aprūpes uzņēmumā strādājošie vecāka gadagājuma darbinieki netiek nodrošināti ar pieejamiem un atbilstošiem veselības veicināšanas pasākumiem. Veselības aprūpes nozarē srādājošajiem ir vidēji augstas darbspējas, bet to rādītājs pazeminās līdz ar darbinieka vecumu. Veselības aprūpes uzņēmums neveicina darbinieku iesaistīšanos darba procesu organizēšanā un vērojams komunikācijas trūkums starp darbiniekiem un uzņēmuma vadību. Izmantotās metodes maģistra darbā: pētnieka veidota darbinieku aptaujas anketa, psiholoģiskā klimata noteikšanas tests, darbaspēju indeksa noteikšanas anketa, veselības veicināšana darba vietā novērtēšanas anketa., " Health promotion and prevention strategies for older workers in health care ". Author of the work: Gunta Pudova. Supervisor: Mg.sc.sal. Zane Liepina. The work is presented on 71 pages, Includes 14 figures, 7 tables, 6 attachments, 85 information sources. Master's thesis consists of 4 parts. The first part summarizes and analyzes the literature on the aging workforce, health promotion guidelines, workplace health promotion, and health promotion for older workers. Literature on the risks of the work environment for employees in the health care sector, as well how it impacts the health of employees, was also compiled and analyzed. The second part lists and describes the methods used in the study, while the third part there are compiled data, analysis and presentation of key results. In the fourth part, proposals and preventive measures for health sector entrepreneurs are developed to improve health promotion policy, labor protection system and work organization. The results of the study point that older employees working in a health care system are not provided with accessible and appropriate health promotion measures. Those working in the health care sector have an average of high working capacity, but on the indicators decrease with the age of the employee. There is small involvement of employees in the work processes and the lack of communication between the employee and the company's management. Methods used in the master's thesis: researcher's developed employee questionnaire, Psychological climate determination questionnaire, Work ability index determination questionnaire, Workplace health promotion evaluation questionnaire.