Search

Kaspara Zeļļa tēzes referātam, kuru viņš nolasīja Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferencē. Tehnisku iemeslu dēļ tēzes netika publicētas LU FSI tēžu un rakstu krājumā "Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija", kurš ievietots šajā repozitorijā 2019. gada sākumā.

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā. Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās. Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi. Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā. Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi. Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru. Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm. Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.” [M.Zirnīte, K.Zellis], Monogrāfija sagatavota Latvijas Zinātnes padomes pētījumu projektā Nr. 370/2012 "Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā", rekomendēta publicēšanai ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes 2016. gada 17. novembra sēdes lēmumu. Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Skolotāja pieredzes darbā „Argumentēšanas prasmju attīstīšana ar diskusijas metodi Latvijas un pasaules vēstures stundās vidusskolēniem” ir apkopota un izvērtēta pieredze, kuru darba autore ir ieguvusi no 2011.gada septembra līdz 2012.gada decembrim, mācot Latvijas un pasaules vēsturi vidusskolēniem Rīgas Lietuviešu vidusskolā. Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmeta standarts un programma vidusskolā paredz, ka skolēniem ir jāapgūst prasme kritiski domāt un argumentēti izteikt savu viedokli, un šāda prasme nenoliedzami būs svarīga arī jaunieša turpmākajā dzīvē. Mācīšanās teoriju studijas, kā vienu no efektīvākajiem veidiem argumentēšanas prasmju attīstīšanai, piedāvā diskusiju, kā mācīšanās metodi. „Kā plānot, organizēt un vērtēt mācību procesu, lai skolēniem attīstītu argumentēšanas prasmi, izmantojot diskusijas metodi?” –ir jautājums, kas tika izvirzīts, kā viens no galvenajiem skolotājas darbā. Skolotāja pieredzes darba mērķis ir parādīt pieredzi, kā diskusijas metode palīdz attīstīt argumentēšanas prasmi Latvijas un pasaules vēsturē vidusskolēniem. Darba uzdevumi ir: 1) teorijas izpēte un praktiskais pamatojums tam, kā plānot, organizēt un vērtēt mācību procesu, kurā tiek attīstītas argumentēšanas prasmes ar diskusijas metodi; 2) apkopot un izvērtēt pieredzi tam, kā ir plānots, organizēts un vērtēts mācību process, kurā tiek izmantota diskusija argumentēšanas prasmju attīstīšanai; 3) pedagoģiskajā praksē gūtās pieredzes izvērtēšana un mērķu izvirzīšana profesionālās darbības uzlabošanai; 4) teorijas izpēte par skolotāju dalīšanos profesionālajā pieredzē, darba autores pieredze un tās izvērtējums. Argumentēšanas prasmju attīstīšanai ar diskusijas metodi, darba autore ir izstrādājusi diskusijas formu, kura skolēniem ir pazīstama kā „3 krāsu lapiņu” diskusija. Šī metode ļauj sistemātiski, iesaistot visus skolēnu aktīvā mācību procesā, attīstīt argumentēšanas prasmes. Atslēgas vārdi: argumentēšana, diskusija, metodes, uzdevumi., The teacher field experience paper “Developing Argumentation Skills Through Discussion Method in Latvian and World History Lessons for Secondary School Students” summarizes and reflects on author’s experience in teaching Latvian and world history for secondary school students at Riga Lithuanian Secondary School from September 2011 till December 2012. The curriculum and program of the secondary school subject Latvian and World History establishes that students shall develop critical thinking skills and learn to form substantiated opinions, and these skills will undoubtedly be important also past their graduation. Research of learning theories shows that one of the most effective ways of developing argumentation skills is discussion as a learning method. “How do you plan, organize and evaluate learning process in order to develop students' argumentation skills by using discussion method?” - is one of the main questions in the work of the teacher. The aim of this teacher field experience paper is to describe the experience of how discussion method helps developing argumentation skills in Latvian and world history for secondary school students. The objectives of this paper are: 1) research of theories and provision of practical proof on how to plan, organize and evaluate learning process, which develops argumentation skills by use of discussion method; 2) summarize and reflect on the experience of planning, organizing and evaluating learning process, where discussion is used to develop argumentation skills; 3) evaluating the experience gained through pedagogical practice and setting goals for professional development; 4) researching theory on how teachers share their professional experience, the experience of the author of this paper, and evaluation thereof. To develop argumentation skills through discussion method, the author of this paper has developed a discussion framework, which students recognise as the “3-coloured post-its” discussion. This method allows developing argumentation skills systematically and through engaging all students in active learning process. Keywords: argumentation, discussion, methods, tasks.