Search

Personības iezīmes var prognozēt cilvēka uzvedību dažādās dzīves situācijās, ieskaitot arī romantisku attiecību veidošanu un uzturēšanu. Lai noskaidrotu pāra attiecību kvalitāti, pētījumos bieži izmanto mēījumus apmierinātībā ar laulībām, ko savukārt ietekmē dažādi faktori. Izmantojot Makkreja un Kostas pieeju personības apskatīšanā, šajā darbā tika mēģināts atrast korelācijas starp personības iezīmēm un romantisku attiecību kvalitāti un ilgumu. Darba gaitā tika apskatīti vairāki pētījumi, kas fokusējas uz atsevišķu personības iezīmju nozīmi attiecību kvalitātes nodrošināšanā, vai arī kopumā pēta, kas ietekmē attiecību kvalitāti un tādējādi arī to ilgumu. Kopumā tika pētīta atsevišķu personības iezīmju saistība ar grūtību pārvarēšanas stratēģijām, aplūkojot jau veiktos pētījumus un izmantojot atbilstošu instrumentāriju. Grūtību pārvarēšanas stratēģijas tika aplūkotas vispārīgi, kā arī konkrētāk caur grūtību pārvarēšanas aptaujas piedāvātajām apakšskalām, aptauju adaptējot latviešu valodā. Var secināt, ka romantisku attiecību prognozēšanā jāapsver gan to paredzētais ilgums, apzinot, ka, piemēram, zems labvēlīgums un zems apzinīgums ir pozitīvi vērtējams partnerī īstermiņa attiecībās, tomēr ilgtermiņā šādas personības iezīmes negatīvi korelē ar attiecību kvalitāti. Kā arī pētījumos pierādīts, ka augsts neirotisms abos partneros spēj prognozēt zemu apmierinātību ar laulību, kas ietekmē to kvalitāti un var prognozēt neveiksmīgu tās iznākumu. Pētījuma gaitā noskaidrots, ka plašie longitudinālie pētījumi apstiprina, ka romantisku attiecību kvalitātē nozīme ir nevis atsevišķu indivīdu personības iezīmēm, bet to savstarpējai saderībai pārī. Personības iezīmes tādējādi arī spēj prognozēt grūtību pārvarēšanas stratēģijas un to pielietošanu tieši diādiskā kontekstā, tomēr nepiemērojot dzimumatšķirības šajā jautājumā., Personality traits can predict a person's behavior in a variety of life situations, including building and maintaining a romantic relationship. In order to determine the quality of a couple's relationship, research often uses assesment of marital satisfaction, which in turn is influenced by various factors. Using McCrey's and Costa's approach to personality, this work sought to find correlations between personality traits and the quality and duration of romantic relationships. In the course of the work, several studies were considered, which focus on the importance of certain personality traits in ensuring the quality of relationships, or in general, which influence the quality of relationships and thus their duration. Overall, the relationship between individual personality traits and coping strategies was explored by reviewing existing research and using appropriate instrumentation. Coping strategies were examined in general, as well as more specifically through the subscales offered by the Dyadic Coping Inventory, adapted into Latvian. It can be concluded that the prediction of romantic relationships should consider both their expected duration, recognising that, for example, low agreeableness and low conscientiousness are positively evaluated in a partner in a short-term relationship, but in the long term such personality traits negatively correlate with relationship quality. Research has also shown that high levels of neuroticism in both partners can predict low marital satisfaction, which affects the quality of the marriage and may predict a failed outcome. The study found that extensive longitudinal research confirms that it is not the personality traits of individuals that matter for the quality of romantic relationships, but their compatibility within the couple. Personality traits are thus also able to predict coping strategies and their use in a dyadic context, without, however, applying gender differences in this respect.

Veiktā pētījuma mērķis bija gūt atbildi uz jautājumu, kādas saistības ir novērojamas starp labvēlīgā humora un korektīvā humora stiliem un personības iezīmēm. Pētījuma dalībniekiem (N = 408) tika lūgts aizpildīt Labvēlīgā un korektīvā humora aptauju (BenCor), kā arī Lielā Piecinieka personības aptauju (BFI). Iegūtie rezultāti par sakarībām starp labvēlīgo humoru, korektīvo un personības iezīmēm sakrīt gan ar pieejamo teoriju, gan iepriekš veiktiem pētījumiem. Labvēlīgais humors uzrādīja pozitīvas saistības ar atvērtību pieredzei, ekstraversiju un labvēlīgumu un negatīvas – ar neirotismu, savukārt korektīvais humors uzrādīja pozitīvas saistības ar atvērtību pieredzei un ekstraversiju, kā arī negatīvas ar labvēlīgumu un apzinīgumu., The aim of this study was to answer the question of the relationship between the benevolent humor, corrective humor and personal traits. Participants (N = 408) were asked to fill a survey measuring benevolent and corrective humor (BenCor) as well as the Big Five personality inventory (BFI). Obtained results of the relationship between the benevolent humor, corrective humor and personality traits coincide with both the available theory and previous studies. Benevolent humor showed a positive relationship with openness to experience, extraversion and agreeableness, and a negative relationship with neuroticism, however corrective humor showed positive relationships with openness and extraversion and negative with conscientiousness and agreeableness.

Mūsdienu produktivitātes ienaidnieks – prokrastinācija – ir tieksme atlikt darbus uz vēlāku brīdi bez īpaša pamatojuma, pretī iegūstot negatīvas sekas, kā arī, nepiepildot nospraustos mērķus un sasniedzot krietni zemākus rezultātus, kā plānots. Tomēr, kaut arī agrāk pētījumi rādīja, ka prokrastinācijai ir tikai negatīvas sekas, šī gadsimta pētījumi izdala divas prokrastinācijas puses – aktīvo un pasīvo. Darbā veikts sakarības aprakstošs pētījums, ar mērķi noskaidrot aktīvās un pasīvās prokrastinācijas saistību ar personības iezīmēm, izmantojot Lielā Piecinieka personības aptauju, kā arī aktīvās prokrastinācijas četras apakšskalas. Tika aptaujāti 93 studenti un būtiskākās uzrādītās sakarības bija pasīvās prokrastinācijas korelācija ar neirotismu, aktīvās prokrastinācijas apakšskalas Spēja paspēt laikā pozitīvā korelācija ar ekstraversiju, kā arī apakšskalas Apmierinātība ar rezultātu pozitīvā korelācija ar atvērtību. Rezultāti arī uzrādīja atšķirības starp aktīvo un pasīvo prokrastināciju, pierādot, ka tie patiesi ir divi dažādi konstrukti., The enemy of modern productivity – procrastination – is the tendency to put off your work for no apparent reason, gaining negative consequences as well as not fulfilling your goals and achieving much lower results than planned. Still, even though research used to show that procrastination has only negative consequences, the research of this century separates two parts of procrastination – active and passive. The conducted research was with the goal to find out if and what correlations exist between active, passive procrastination and Big Five personality traits. Three scales were used: Procrastination, Active procrastination (and it’s four categories) and Big Five. 93 students were questioned and main correlations were between procrastination and neuroticism, active procrastination’s Ability to meet deadlines with extraversion and Satisfaction with the end result with openness. Results proved that there is a difference between active and passive procrastination, thus proving that those are two different constructs.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai izdegšana ir saistīta personības iezīmēm profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem. Kā arī- kuras no šīm militārpersonas grupām ir tendēti izdegt visvairāk. Pētijumā piedalījās divas respondentu grupas- profesionālā dienesta karavīri( n=31) un zemessargi (n=31). Respondenti bija 11 sievietes un 51 vīrietis vecuma grupā no 20 līdz 56 gadu vecumam un šo respondentu grupu vidējais vecums bija 35,6 gadi. Tika veidotas divas grupas, atbilstoši pētījuma korelatīvi aprakstošajam dizainam. Respondenti aizpildīja divas aptaujas: 1. Izdegšanas klīnisko apakštipu aptauja (Marin, Campayo, 2010). Adaptācija latviešu valodā Ābeltiņa, Raščevska, Stokenberga, 2018; 2. Latvijas Personības aptauja (LPA-v3) (Viktorija Perepjolkina, Viesturs Reņģe, 2012). Tika atklāta statistiski nozīmīga saistība starp profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem. Profesionālā dienesta karavīri uzrāda lielāku izsīkumu un neizaicinātību, nekā to uzrādīja zemessargi, kas norāda uz to, ka profesionālā dienesta karavīriem ir lielāka iesaiste darbā, nekā tā ir zemessargiem.Tomēr, neapstiprinājās izvirzītais jautājums par izdegšanu un personības iezīmēm, kur izdegšanas dimensijas un personības iezīmes neuzrādīja nekādu korelāciju. Apkopojot, var skaidrot, ka šī pētījuma rezultāti atklāj statistiski nozīmīgas saistības starp izdegšanu un zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem, tomēr, nepastāv korelācija starp personības iezīmēm un izdegšanas dimensijām, kas tikai daļēji apstiprina pētījumā izvirzītos jautājumus., The aim of the study is to find out whether burnout is related to personality traits for professional service soldiers and militia men.As well, which of these military groups are most likely to burn out. Two groups of respondents - professional service soldiers (n = 31) and national guards (n = 31) participated in the research. Respondents were 11 women and 51 men aged 20 to 56 and the average age of these groups was 35.6 years. Two groups were created according to the correlative descriptive design of the study. Respondents completed two questionnaires: 1.Burnout Clinical Subtype Questionnaire (Marin, Campayo, 2010). Latvian version Ābeltiņa, M. Raščevska, I. Stokenberga, 2018; 2.Latvian Personality Questionnaire (LPA-v3) (Viktorija Perepjolkina, Viesturs Reņģe, 2012). A statistically significant relationship between professional service soldiers and militia men was discovered. Professional service soldiers show greater exhaustion and non-challenge than those militia men, indicating that professional service soldiers are more involved in the work than militia men. However, the issue of burnout and personality traits was not confirmed, where burnout dimensions and personality traits did not show any correlation. To sum up, it can be explained that the results of this study reveal a statistically significant relationship between burnout in militia men and professional service soldiers; however, there is no correlation between personality traits and burnout dimensions, which only partially confirm the issues raised in the study.

Šī pētījuma mērķis ir pārbaudīt BenCor aptaujas validitāti saistībā ar personības iezīmēm un citiem humora stiliem. Respondenti (N = 160) aizpildīja trīs aptaujas: BenCor – aptauju, kas mēra labvēlīgo un korektīvo humora stilu, Humora stilu aptauju (HSQ) un Latvijas Personības aptauju (LPA-v3). Pētījuma rezultāti saistībā ar labvēlīgo humora stilu saskan ar citu pētījumu secinājumiem un apstiprina to kā labvēlīgi virzītu humora izteiksmes veidu. Saistībā ar korektīvo humora stilu un personības iezīmēm līdz šim šis ir pirmreizējs pētījums, un iegūtie dati apliecina korektīvā humora validitāti pret citiem humora stiliem un ar tiem saistītām personības iezīmēm., The aim of this study is to test the BenCor survey's validity in relation to personality traits and other humor styles. Respondents (N = 160) filled in three surveys: BenCor – a survey that measures benevolent and corrective humor style, Humor Stile Questionnaire (HSQ) and Latvian Personality Inventory (LPA-v3). The results of the research in relation to the benevolent humor style are in line with the conclusions of other studies and confirm this as a benevolent way of expressing humor. In relation to the corrective humor style and personality traits, this is the first study so far, so the resulting data confirm the validity of corrective humor against other humor styles and related personality traits.

Veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas sakarības pastāv starp Lielā piecinieka personības iezīmēm, impulsivitāti un riskantu seksuālu uzvedību. Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Latvijas Personības aptauja (LPA-v3, Perepjolkina & Renģe, 2013); Impulsivitātes aptauja (UPPS Impulsivity Scale, Whiteside & Lynam, 2001), ko Latvijā adaptējusi A. Caune, 2008. gadā, un riskantas seksuālas uzvedības noteikšanai tika uzdoti trīs jautājumi: cik gados tika uzsākta dzimumdzīve, cik seksuālo partneru ir bijis dzīves laikā un cik bieži pēdējo 6 mēnešu laikā tika lietots prezervatīvs. Pētījumā piedalījās 45 respondenti (33 sievietes, 12 vīrieši) vecumā no 19 līdz 29 gadiem (M = 23,1). Iegūtie pētījuma rezultāti lielā mērā apstiprina teorijā aprakstītos rezultātus, kaut arī netika atklātas visas prognozētās saistības. Tika atklāta sakarība ar atvērtību pieredzei - jo augstāks ir indivīda atvērtības pieredzei rādītājs, jo vēlāk tika uzsāktas seksuālās attiecības. Statistiski nozīmīga saistība parādījās starp apzinīguma rādītāju un seksuālo partneru skaitu, proti, jo zemāks apzinīguma rādītājs, jo vairāk seksuālo partneru ir dzīves laikā. Impulsivitātes aptaujā atklājās saistība starp iepriekšējās apdomības trūkumu un seksuālo partneru skaitu dzīves laikā, respektīvi, jo augstāks iepriekšējās apdomības trūkuma rādītājs, jo vairāk seksuālo partneru ir dzīves laikā. Lai gan netika atklātas visas teorijā minētās saistības, var secināt, ka iegūtos rezultātus tomēr var attiecināt uz pētāmo izlasi, kā arī ar izvirzītajiem seksuālās uzvedības jautājumiem iespējams iegūt datus, kas atspoguļo pētījuma priekšmetu – riskantu seksuālu uzvedību., The aim of this research was to discover (if any) link/s between big five personality traits, impulsivity and risqué sexual behaviour. Secondary research was carried out making use of two Polls: Latvian Personality poll (LPA-v3, Perepjolkina & Renģe, 2013), UPPS Impulsivity poll (UPPS Impulsivity Scale, Whiteside & Lynam, 2001) which was adopted in Latvia by A. Caune in 2008. To determine high-risk sexual behaviour, three questions were conducted: at what age did the participant become sexually active, how many sexual partners had the participant engaged with since and how many times in the period of last six months had the participant used a condom. The sample pool of the poll was 45 participants (33 Females, 12 Males) ranging in ages from 19-29 (M= 23.1). Collected results largely confirm to the results noted within the thesis, even though all expected links could not be established. A relation was discovered in openness to new experiences, this indicates that the more an individual exhibits openness to new experiences, the later on in life they will become sexually active. A statistically meaningful relation was made apparent between consciousness indicator and number of sexual partners, this indicated that those which are ranked lower on conscious indicator scale, would have more partners. Impulsivity poll discovered a relation between lack of premeditation and number of partners in a lifetime, results indicate that people with less forethought indication would be expected to have more partners. Even though not all of the suggested relations from theory were made apparent, it can be concluded that collected results can be referred to the research selection. Raised questions regarding sexual behaviour can be used to gain data which reflects the subject of the research – risky sexual behaviour.

Pētījuma mērķis bija izpētīt pastāvošās saistības starp socioseksuālo orientāciju un personības iezīmēm, kā arī apskatīt dzimumatšķirības un noskaidrot saistību ar vecumu. Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Socioseksuālās orientācijas aptauja (SOI-R, Penke & Asendorpf, 2008), kas adaptēta latviešu valodā šī pētījuma ietvaros, un Latvijas Personības aptauja (Perepjolkina, 2014). Pētījumā piedalījās 61 cilvēks - 46 (75,4%) sievietes un 15 (24,6%) vīrieši. Respondenti ir seksuāli aktīvi pieaugušie, vecumā no 18 līdz 54 gadiem (M=26,4). Pētījuma rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas saistības starp socioseksuālās orientācijas rādītājiem un labvēlīgumu, saticību, toleranci un atklātību. Tika atklātas pretējas saistības starp socioseksualitāti un zinātkāri. Uzrādījās pozitīva korelācija starp respondentu vecumu un socioseksuālajām vēlmēm. Netika atklātas saistības starp socioseksualitāti un ekstraversijas, neirotisma un apzinīguma raksturojošajām personības iezīmēm. Ierobežotā respondentu skaita dēļ, nebija iespējams izpētīt dzimumatšķirības socioseksualitātes saistībās ar personības iezīmēm. Atslēgas vārdi: socioseksuālā orientācija, personības iezīmes, dzimums, The goal of this study was to explore the relationships between sociosexual orientation and personality traits, as well as gender differences and connection with age. Two inventories were used to assess the data: Sociosexual orientation inventory (SOI-R, Penke & Asendorpf, 2008), which was translated and adapted in Latvian for the use of this study, and Latvian Personality trait inventory (Latvijas Personības aptauja, Perepjolkina, 2014). There were in total 61 participants in the study – 46 (75,4%) females and 15 (24,6%) males. They were all sexually active adults between the age of 18 to 54 (M=26,4). Results show significant relations between sociosexual orientation and agreeableness, sociability, tolerance and openness. There were reversed relation between sociosexuality and inquisitiveness. Positive correlations were also found between the age of participants and sociosexual desire. There were no significant connections between sociosexuality and extraversion, neuroticism and conscientiousness personality traits. The gender differences were not assessed because of the insufficient number of male participants. Key-words: sociosexual orientation, personality traits, gender

Pētījuma mērķis bija izpētīt trauksmi publiskās uzstāšanās laikā vīriešiem un sievietēm un to saistību ar personības iezīmēm. Piedalījās 60 respondenti (31 sieviete un 29 vīrieši, tajā skaitā 34skolēni un 26 strādājošie). Pētījumā tika izmantota Spīlbergera trauksmes aptauja (State-Traid Anxiety Inventory / STAI/ Spilberger, 1983) ar pielāgotu instrukciju un Lielā Piecnieka aptauja (Big Five Inventory, BFI, Benet-Martines & John, 1998). Aptauju rezultāti liecināja, ka nepastāv dzimumatšķirības trauksmē publiskas uzstāšanās laikā. Personības iezīmju vidēji ciešas pozitīvas korelācijas atrastas saistībā ar neirotismu, vidēji ciešas negatīvas sakarības - ar ekstraversiju, apzinīgumu un atvērtību, savukārt vāja negatīva sakritība tika konstatēta ar labvēlīgumu. Rezultāti, kas tika iegūti pētījuma laikā, daļēji sakrīt ar teorētiskajā daļā izteiktajiem atzinumiem un citu pētnieku atziņām.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp attieksmi pret smēķēšanu un personības iezīmēm smēķējošo un nesmēķējošo jauniešu vidū. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas – Latvijas Personības aptauja (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) un Smēķējošo un nesmēķējošo jauniešu attieksme pret smēķēšanu (E.Cara, 2016). Pētījumā piedalījās 74 jaunieši vecumā no 18-27 gadiem, kuri tika dalīti divās grupās – smēķējošie un nesmēķējošie jaunieši. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi - “Kādas saistības pastāv starp personības iezīmēm un attieksmi pret smēķēšanu?” un “Kādas atšķirības pastāv personības iezīmēs smēķējošiem un nesmēķējošiem jauniešiem?” un tika izvirzīta viena hipotēze - “Smēķējošiem jauniešiem būs pozitīvāka attieksme pret smēķēšanu nekā nesmēķējošiem jauniešiem.”. Kopumā iegūtie rezultāti norāda, ka smēķējošo jauniešu attieksme ir pozitīvāka pret smēķēšanu nekā nesmēķējošo jauniešu attieksme pret smēķēšanu. Nesmēķējošiem jauniešiem ir augstāka pašdisciplīna un čaklums, tie uzrāda lielāku zinātkāri un krietnumu, kamēr smēķējošiem jauniešiem raksturīga lielāka tolerance un avantūrisms. Pozitīvāka attieksme pret smēķēšanu saistās ar augstāku toleranci un zemāku zinātkāri, akurātību, pašdisciplīnu, čaklumu un krietnumu., The objective of the research was to determine whether there is a correlation between attitude towards smoking and personality traits among smoking and non-smoking youth. Two surveys were used in the research – Latvian Personality survey (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) and Smoking and non-smoking youth’s attitude towards smoking (E.Cara, 2016). A total of 74 young people between the ages of 18-27, divided into two groups – smoking and non-smoking youth, participated in the research. Two research questions were posed – “What correlations exist between personality traits and attitude towards smoking?” and “What differences exist in personality traits of smoking and non-smoking youth?”, as well as one hypothesis – “Smoking youth will have a more positive attitude towards smoking than non-smoking youth”. Overall, the results indicate that the attitude towards smoking of the smoking youth is more positive than the attitude towards smoking of the non-smoking youth, non-smoking youth have higher self-discipline and diligence, they indicate greater inquisitiveness and probity, in contrast, the smoking youth indicate higher tolerance and adventurism. A more positive attitude towards smoking indicates a higher level of tolerance, and a lower level of inquisitiveness, accuracy, self-discipline, diligence and probity.