Search

Latvijas historiogrāfijā joprojām nav pietiekami izpētīta 1905. gada revolūcijas tēma. Pirmā monogrāfija atjaunotajā Latvijā tika izdota tikai 2018. gadā, iezīmējot pozitīvu pavērsienu tēmas izpētē. Vēsturnieces Līgas Lapas nozīmīgajā pētījumā “Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolū- cijā Latvijā” (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018) ir analizēta kaujinieku un mežabrāļu kustība, un tajā iezīmējas arī daudzas problēmas, kurām pētniecisko uzmanību varētu veltīt medicīnas vēsturnieki. Viena no tādām tēmām ir 1905. gada revolūcijas dalībnieku likteņi. Dažus no viņiem notikumu gaita vai pašu rīcība noveda psihiatriskajā slimnīcā Aleksandra Augstumos Rīgā. Pacientu slimību vēstures ir specifisks dokumentu veids, un mediķa skatījumam ir būtiska nozīme vēsturisko personību izpratnē. Piedāvājam Latvijā pirmo darbu, kas paver perspektīvu šāda veida avotu izpētē. Publiski pirmo reizi klausītāji ar to tika iepazīstināti Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās konferences Medicīnas vēstures sekcijas sēdē 2018. gadā. Tādējādi ceram radīt pamatu diskusijai par slimības vēs- turu izpētes jēgu un iespējamo nozīmi 1905. gada revolūcijas izpētē.

Bakalaura darbā “Dabas alegorija 20. gadsimta sākuma latviešu prozā” izvirzīti divi 20. gadsimta sākuma atskaites punkti, kuri hronoloģiski nomainīja viens otru – jaunnacionālisms un 1905. gada revolūcija. Dabas tēli aplūkoti šo laikmeta parādību kontekstā, skatot to atainojumu dažādos A. Niedras, A. Upīša, A. Saulieša un J. Akuratera prozas darbos. Spilgti parādās laikmeta tendences un to aktualitāte prozas darbos. Šajā laikā literatūrā uzsvars, no vienas puses, likts uz nacionālās identitātes celšanu un, no otras puses, uz cilvēka individualitāti, jūtām un pārmaiņām, ko literatūrā ienesa Eiropas kultūras procesi. Galvenās darbos iekodētās alegorijas saistītas ar nacionalitāti, tautas modināšanas centieniem, kā arī ar 1905. gada revolūcijas laika pārdzīvojumiem., In thesis "Allegories of nature in early 20th century Latvian prose" two 20th century turning points are put forward which came one after the other - neonationalism and the revolution of 1905. Uses of nature are reflected upon within this time period, their use in various works of A. Niedra, A. Upītis, A. Saulietis un J. Akuraters. Tendencies of the time period are clearly shown in the works. At this time literature focuses on lifting the national identity and the individuality of a person, the feelings and changes which are naturally brought with European culture. The main allegory's encoded within the works focus upon nationality, the efforts of the awakening people and the hardships of the revolution of 1905.

Pētījums “1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss” ir mēģinājums skaidrot vainas apziņas reprezentāciju 1905. gada revolūciju attēlojušajos latviešu romānos. Pētījumā ir skatīti 6 latviešu romāni: Arveda Švābes “Inteliģenti” (1912), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921), Andreja Upīša “Ziemeļa vējš” (1921), Andrieva Niedras “Anna Gaigala” (1927), Roberta Sēļa “Tanī bargā dienā” (1963) un Alberta Bela “Saucēja balss” (1973). Pētījumā tiek īsumā raksturota 1905. gada revolūcija un tās mijiedarbe ar latviešu literatūru, klasificētas un raksturotas romānos esošās zīmes – telpas, laika un varoņu veikto funkciju aspektā, kā arī analizēts romānu varoņu psiholoģiskais stāvoklis 1905. gada revolūcijas laikā. Pētījumā tiek noskaidroti iemesli, kāpēc romānu varoņi vairumā gadījumu nejūt vainu par revolūcijā pastrādāto., The study paper “1905 Revolution in Latvian Novels: the Discourse of Sense of Guilt” is an attempt to define the representation of sense of guilt in novels that portray the 1905 revolution. Six Latvian novels are studied: Arveds Švābe's “Inteliģenti” (The Intelligents, 1912), Kārlis Zariņš's “Dzīvība un trīs nāves” (Life and Three Deaths, 1921), Andrejs Upīts's “Ziemeļa vējš” (Northern Wind, 1921), Andrievs Niedra's “Anna Gaigala” (Anna Gaigala, 1927), Roberts Sēlis's “Tanī bargā dienā” (On That Grim Day, 1963) and Alberts Bels's “Saucēja balss” (A voice of one calling, 1973). The paper briefly characterizes the revolution of 1905 and its interactions with Latvian literature, classifies novels' signs in the aspect of time, space and character's functions, and analyzes the novels' character's psychological state during the revolution.

Šajā LU Rakstu sējumā iekļautie raksti pamatojas gan uz referātiem, kas tikuši nolasīti 2008.–2010. gadā LU 66., 67. un 68. zinātniskās konferences Arheoloģijas, kā arī Viduslaiku un jauno laiku vēstures sekcijā, gan uz LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorantu pētījumiem. Raksti ir sadalīti divās daļās, kas, lai gan hronoloģiski pārklājas, tomēr atspoguļo dažādas vēstures jomas – pirmā krājuma daļa ir veltīta aktuāliem arheoloģiskiem pētījumiem, savukārt otrajā daļā iekļautie raksti pievēršas viduslaiku un jauno laiku vēstures problemātikai. Krājuma rakstos no dažādām pētnieciskām perspektīvām aplūkoti Baltijas jūras reģiona – pārsvarā Latvijas teritorijas (viena raksta gadījumā attālāku, bet tomēr ar šo reģionu saistītu teritoriju) sociālās, politiskās un ekonomiskās vēstures jautājumi, tādējādi atspoguļojot vēstures kaleidoskopisko daudzveidību un ne tikai atainojot jaunākos pētnieciskos rezultātus un atziņas, bet arī ieskicējot jaunus pētnieciskos virzienus.