Search

Svrha ovog priručnika je senzibiliziranje ravnatelja odgojno-obrazovnih institucija i nositelja obrazovnih politika u našoj zemlji na važnost mentalnoga zdravlja djece i učenika, posebice u kontekstu odgoja i obrazovanja, te uloge dječjih vrtića, osnovnih i srednjih škola. Sadržajno obuhvaća suvremene teorijske spoznaje te praktične implikacije za odgojno- obrazovni kontekst u okviru osnaživanja mentalnoga zdravlja djece, učenika i odgojno- obrazovnih djelatnika. Pritom, također obuhvaća tri važna područja: područje socijalno- emocionalnih kompetencija, otpornosti i mentalnoga zdravlja.

Objectives: The consequences of long-lasting restrictions related to the COVID-19 pandemic have become a topical question in the latest research. The present study aims to analyze longitudinal changes in adolescents’ social emotional skills, resilience, and behavioral problems. Moreover, the study addresses the impact of adolescents’ social emotional learning on changes in their resilience and behavioral problems over the course of seven months of the pandemic., Methods: The Time 1 (T1) and Time 2 (T2) measuring points were in October 2020 and May 2021, characterized by high mortality rates and strict restrictions in Europe. For all three countries combined, 512 questionnaires were answered by both adolescents (aged 11-13 and 14-16 years) and their parents. The SSIS-SEL and SDQ student self-report and parent forms were used to evaluate adolescents’ social emotional skills and behavioral problems. The CD-RISC-10 scale was administered to adolescents to measure their self-reported resilience. Several multilevel models were fitted to investigate the changes in adolescents’ social emotional skills, resilience, and behavioral problems, controlling for age and gender. Correlation analysis was carried out to investigate how changes in the adolescents’ social emotional skills were associated with changes in their resilience and mental health adjustment., Results: Comparing T1 and T2 evaluations, adolescents claim they have more behavioral problems, have less social emotional skills, and are less prosocial than perceived by their parents, and this result applies across all countries and age groups. Both informants agree that COVID-19 had a negative impact, reporting an increment in the mean internalizing and externalizing difficulties scores and reductions in social emotional skills, prosocial behavior, and resilience scores. However, these changes are not very conspicuous, and most of them are not significant. Correlation analysis shows that changes in adolescents’ social emotional skills are negatively and significantly related to changes in internalized and externalized problems and positively and significantly related to changes in prosocial behavior and resilience. This implies that adolescents who experienced larger development in social emotional learning also experienced more increase in resilience and prosocial behavior and a decrease in difficulties., Conclusion: Due to its longitudinal design, sample size, and multi-informant approach, this study adds to a deeper understanding of the pandemic’s consequences on adolescents’ mental health., peer-reviewed

Elektroniskā versija nesatur pielikumus, Disociācija un šizotipiskas personības pazīmes sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi un vardarbības pieredzi Promocijas pētījuma mērķis bija izpētīt, kādas saistības pastāv starp disociatīviem simptomiem un šizotipiskas personības pazīmēm šizofrēnijas pacientēm ar dažādu vardarbības pieredzi. Pētījumā piedalījās 215 latviski runājošas sievietes. No šīm 215 sievietēm, 100 sievietes bija ar paranoīdas šizofrēnijas (F 20.0 saskaņā ar 10. Starptautisko slimību klasifikatoru, turpmāk tekstā – ICD-10) vai nediferencētas šizofrēnijas (F 20.3 saskaņā ar ICD-10) diagnozi un datu ievākšanas brīdī atradās psihoneiroloģiskā slimnīcā remisijas stāvoklī. Pārējās 115 sievietes bija bez psihiatra uzstādītas diagnozes. Šīs grupas respondenti pēc vecuma bija pielīdzināti sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi (M = 41,97, SD = 12,36; no 19 līdz 68 gadiem). Pētījumā tika izmantotas šādas metodikas: Bērnības traumas aptauja, Šizotipiskās personības aptauja, Disociatīvās pieredzes skala un Disociācijas aptauja. Rezultāti parādīja, ka sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi ir izteiktāki disociatīvie simptomi nekā psihiski veselām sievietēm. Disociatīvo simptomu atšķirības šizofrēnijas pacientēm un psihiski veselām sievietēm ir saistītas ar piedzīvoto vardarbības veidu. Gan šizofrēnijas diagnoze, gan bērnības vardarbības pieredze pastiprina disociatīvo simptomu izteiktību. Sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi, atšķirībā no psihiski veselām sievietēm, ir izteiktākas šizotipiskās personības pazīmes kopumā, izteiktākas pozitīvās un negatīvās šizotipijas pazīmes, dezorganizētība, kā arī augstāki rādītāji lielākajā daļā šizotipisko pazīmju, izņemot dīvainas pārliecības jeb maģisko domāšanu. Gan šizofrēnijas diagnoze, gan bērnības vardarbības pieredze pastiprina šizotipisko personības pazīmju izteiktību. Disociatīviem simptomiem ir parciāla mediatora efekta saistība starp bērnības vardarbības pieredzi un šizotipiskām personības pazīmēm. Sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības bērnībā un kurām ir disociatīvi simptomi, ir pastiprinātas šizotipiskas personības pazīmes. Šis daļējā mediatora efekts ir gan sievietēm ar šizofrēnijas diagnozi, gan psihiski veselām sievietēm.Disociatīvās pieredzes skalas un Šizotipiskās personības aptaujas patreizējiem adaptācijas variantiem ir labi iekšējās saskaņotības rādītāji un pārbaudītie validitātes aspekti atbilst teorētiskajiem priekšstatiem par konstruktu dabu. Atslēgas vārdi: disociācija, disociatīvi simptomi, šizotipiskas personības pazīmes, sievietes ar šizofrēnijas diagnozi, emocionāla vardarbība, fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, Disociatīvās pieredzes skala, Šizotipiskās personības aptauja., Dissociation and schizotypal personality features in women with schizophrenia and with a different experience of childhood abuse. Abstract The goal of this research was to evaluate the impact of childhood abuse on dissociative symptoms and schizotypal personality features in women with or without schizophrenia. The participants were 215 women between the ages of 19 and 68. Women with schizophrenia (n = 100), and those without psychiatric diagnosis (n = 115) completed the Dissociation Questionnaire (DIS-Q), Dissociative Experiences Scale (DES), Schizotypal Personality Questionnaire (SPQ) and Childhood Trauma Questionnaire (CTQ). Results show that women with schizophrenia diagnosis have more pronounced dissociative symptoms than women without clinical diagnosis, and that the level of dissociative symptoms varies according to category of abuse. Women with diagnosis of schizophrenia and sexual abuse experience reported highest levels of dissociative symptoms in comparison to other categories of abuse experience or women without clinical diagnosis. Results show effects of schizophrenia diagnosis and category of abuse experience, but no interaction effects were found. As hypothesized, women with schizophrenia and women with histories of abuse had elevated levels of schizotypal personality features. Among types of abuse reported childhood sexual abuse was especially strongly associated with schizotypal personality features. We suggest that abuse may play an important role in the etiology of schizotypal features in schizophrenia. Key words: dissociation, dissociative symptoms, schizotypal personality features, childhood emotional, physical and sexual abuse, schizophrenia

Darba mērķis ir noskaidrot saistības starp aculiecinieku pieredzes izteiktību un kauna un vainas izjūtu. Pētījumā tika iekļauti pusaudži no 13 līdz 15 gadiem (M=14,27 ,SD=0,77 ). Lai veiktu šo pētījumu pusaudžiem tika piedāvāts izpildīt divas aptaujas - Kauna un vainas aptauju (TOSCA-A; Tangne, Wagner, Gavlas, & Gramzow, 1991) un Tiranizēšanas aptauju (The Bully Survey) (Swearer & Carey, 2013; Swearer, Turner, Givens & Pollack, 2008), kura pētījuma ietvaros tika adaptēta latviešu valodā. Apskatot literatūru par tiranizēšanas situācijām un aculieciniekiem var secināt, ka aculiecinieku rīcību ietekmē dažādas situācijas un apstākļi. Kā arī tiranizēšanas situācijā indivīds var ieņemt dažādas lomas, piemēram, būt upuris, pāri darītājs, aculiecinieks, vai atbalstītājs. Veicot datu analīzi tika secināts, ka nepastāv statistiski nozīmīgas saistības starp tiranizēšanas aculiecinieku pieredzes izteiktību un kauna un vaina izjūtu pusaudžiem no 13 līdz 15 gadu vecuma, bet pastāv saistības tendenču līmenī starp tiranizēšanas aculiecinieku pieredzi un tiranizēšanas aculiecinieku izjūtām (r=0,19; p > 0,05), kā arī starp tiranizēšanas aculiecinieku pieredzi un vainas izjūtu (r=0,14; p>0,05). Atslēgas vārdi : tiranizēšana, pusaudži, kauna un vainas izjūta, tiranizēšanas aculiecinieki., The aim of the work is to clarify the relationship between theexpressiveness of the eyewitness experience and the feeling ofshame and guilt. The study included adolescents 13 to 15 years (M = 14,27, SD = 0.77). In order to carry out this study, the teenswere offered to carry out two surveys: the Kauna and guiltsurvey (TOSCA-A; Tangne, Wagner, Gavlas, & Gramzow, 1991)and the Bully Survey (Swearer & Carey, 2013; Swearer, Turner,Givens & Pollack, 2008), which were adapted in Latvian as part of the study. When looking at the literature on tyanising situations and eyewitnesses, it can be concluded that eyewitness behaviour isaffected by different situations and circumstances. As well as ina tyranny situation, an individual can take on different roles, suchas being a victim, a couple, an eyewitness, or a supporter. The analysis of the data concluded that there was no statistically significant relationship between the expressiveness of theexperience of tyanising eyewitnesses and the sense of shame and guilt in adolescents aged 13 to 15, but there was a relationship at the level of trends between the experience of tyanising eyewitnesses and the feelings of tyranising eye witnesses (r = 0.19; p > 0.05), as well as between tiranising eye witness and feeling of guilt (r = 0.14; p > 0.05). Key words: tyanising, teens, feeling of shame and guilt,eyewitnesses of tyranny.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp vecāku pašefektivitāti, vecāku iesaistīšanos bērna izglītības procesā un bērna akadēmiskajām sekmēm. Pētījumā piedalījās 67 vecāki (50 mātes un 17 tēvi) vecumā no 29 līdz 50 gadiem (M=37,96, SD=4,79). Šajā pētījumā tika izmantotas 2 metodes: Ģimenes iesaistīšanās aptauja, Vecāku kompetences izjūtas skala. Rezultāti norāda, ka starp vecāku pašefektivitāti un iesaistīšanos pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības. Pozitīvas un statistiski nozīmīgas saistības pastāv arī starp vecāku iesaistīšanos un bērna akadēmiskajām sekmēm, kā arī vecāku pašefektivitāti un bērna sekmēm. Pētījums norāda arī uz dzimumatšķirībām – sieviešu rezultāti norādīja uz izteiktāku iesaistīšanos bērna izglītības procesā., The aim of this study was to find out about the relationship between parental self-efficacy, parental involvement in child's education, and child's academic achievement. The study had 67 participants (50 mothers and 17 fathers), ages 29 to 50 (M=37,96, SD=4,79). There were two methods used: Family Involvement Questionnaire, Parenting Sense of Competence Scale. The results show that there is a statistically significant positive connection between parental self-efficacy and involvement. There is a positive and statistically significant connection between parental self-efficacy and child’s academic achievement, as well as parental self-efficacy and child’s academic achievement. The results also show some gender differences – women showed a higher score in parental involvement in their child’s education.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp dzīves jēgas esamību, dzīves jēgas meklējumiem, vispārējo pašefektivitāti un sociāli demogrāfiskiem rādītājiem, un vai šiem mainīgajiem ir nozīmīgas dzimumatšķirības. Tika izmantota Vispārējās Pašefektivitātes Skala (The General Self-Efficacy Scale – GSE; Schwarzer & Jerusalem, 1995), Dzīves jēgas aptauja (Meaning In Life Questionare – MLQ; Steger, Frazier, Oishi, & Kaler, 2006). un tika iekļauti sociāldemogrāfiskie rādītāji – dzimums, vecums, izglītība, ģimenes stāvoklis. Pētījuma izlase sastāvēja no 96 respondentiem (66 sievietes un 30 vīrieši) vecumā no 18 līdz 60 gadiem (M = 27,39, SD = 8,8). Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp vispārējo pašefektivitāti, dzīves jēgu, dzīves jēgas meklējumiem un esamību, kā arī vispārējā pašefektivitāte saistās ar vecumu, bērnu skaitu un ģimenes stāvokli, bet dzimumatšķirības starp šiem mainīgajiem netiek novērotas., The main aim of this research was to answer to questions – what relations exists between meaning in life, general self – efficacy and social demographic factors and what gender differences exists. The General Self-Efficacy Scale (Schwarzer & Jerusalem, 1995), Meaning In Life Questionnaire (Steger, Frazier, Oishi, & Kaler, 2006), age, gender, education level, number of children and family status was assessed. In this study participated 96 respondents (66 women) 18 – 60 years old (M = 27,39; SD = 8,8). Results show, that statistically significant relations exists between general self – efficacy, meaning in life, search for meaning and presence of meaning in life, also self – efficacy has a relations with age, number of children and family status. No gender differences were found.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot pusaudžu uztvertā vecāku audzināšanas stilu saistību ar pusaudžu emocionālo intelektu un agresivitāti. Pētījumā piedalījās 120 pusaudži, vecumā no 12- 14 gadiem (M=12,53; SD=0,65), no tiem 56 zēni un 64 meitenes. Lai atbildētu uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem, maģistra darbā tika pielietotas trīs aptaujas. Audzināšanas stila izpētei tika izmantota Vecāku audzināšanas stila aptauja (Parental Authority Questionnaire- PAQ, Buri, 1991), adaptēta L.Dālderes maģistra darbā, 2002.gadā. Emocionālā intelekta izpētei tika izmantota Emocionālā intelekta aptauja (The Self- Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Schutte et.al., 1998, kā minēts Schutte, Malouss & Bhullar, 2009). Latvijā aptauju adaptējuši V.Reņģe un J.Ņižņika, 2012.gadā. Agresivitātes izpētei tika izmantota Agresijas aptauja (The Aggression Questionnaire, Buss & Perry, 1992). Latvijā aptauju adaptējusi A.Gaitniece- Putāne, 2008.gadā. Pētījumā iegūtie rezultāti parāda, ka autoritatīvajam audzināšanas stilam ir statistiski nozīmīga korelācija ar pusaudžu emocionālā intelekta līmeni, kā arī, jo vecāku audzināšanas stils ir autoritatīvāks, jo pusaudžu agresivitātes līmenis ir zemāks. Lineārās regresijas modeļa rezultāti liecina, ka statistiski nozīmīgi rezultāti iegūti tikai autoritārajam stilam (p < 0,001). Pēc izveidotā modeļa var spriest, ka autoritārais audzināšanas stils izskaidro 18% no pusaudžu agresivitātes., Purpose of the study was to find out the correlation between adolescents’ perceived parenting styles and the emotional intelligence and aggressiveness of adolescents. The study involved 120 adolescents aged 12-14 (M = 12,53; SD = 0,65). 56 boys and 64 girls. Three surveys were used as part of the study to answer the questions raised in the study. The Parental Authority Questionnaire - PAQ, Buri, 1991), adapted to the Master of L.Daldere, was used to study parenting style, in 2002. An emotional intelligence survey was used (The Self - Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Schutte et.al., 1998, as mentioned in Schutte, Malouss & Bhullar, 2009). In Latvia the survey has been adapted by V. Renge and J. Niznika, 2012. A survey of aggression (The Aggression Questionnaire, Buss & Perry, 1992) was used to investigate aggression. In Latvia the survey was adapted by A. Gaitniece - Putane, in 2008. The results from the study indicate that the authoritative parenting style has a statistically significant correlation with the level of adolescent emotional intelligence, and because the parenting style is more authoritative thus the level of adolescence's aggressiveness is lower. The results of the linear regression model show that statistically significant results were obtained only for authoritarian style (p < 0.001). According to the model created, the authoritarian parenting style explains 18% of teenage aggressiveness.

Darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv dzimumatšķirības ar veselību saistītai dzīves kvalitātei, iracionālām pārliecībām un veselības trauksmei; noskaidrot, kādas ir saistības starp iepriekš minētajiem lielumiem un kā iracionālas pārliecības prognozē ar veselību saistītu dzīves kvalitāti un veselības trauksmi. Izlases apjoms ir 394 respondenti, vecumā no 18 līdz 68 gadiem (M = 27, 93; SD=8, 69). No tiem 21,1% (83) respondenti ir vīrieši un 78,9% (311) sievietes. Tika izmantotas trīs aptaujas: Vispārējā attieksmju un pārliecību skala – īsā versija (General Attitudes and Beliefs Scale–Short Form, GABS-SF; Lindner, et al., 1999),Veselības trauksmes īsā aptauja (Short Health Anxiety Inventory, SHAI; Salkovskis, Rimes, Warwick, & Clark, 2002) un Veselības aptauja - īsā versija (36-Item Short Form Health Survey - SF-36; The RAND Corporation, 1994). Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības starp ar veselību saistītu dzīves kvalitāti, iracionālām pārliecībām un veselības trauksmi. Starp iracionālām pārliecībām, veselības trauksmi un ar veselību saistītu dzīves kvalitāti ir statistiski nozīmīgas korelācijas. Vīriešiem ar veselību saistīta dzīves kvalitāte ievērojami vairāk nekā sievietēm korelē ar vajadzību pēc pieņemšanas un iespējamību saslimt. Vajadzība pēc pieņemšanas ir, būtiski saistīta ar vispārējo veselības līmeni vīriešiem, bet lielāku trauksmi sievietēm. Kopumā, ar veselību saistītu dzīves kvalitāti sievietēm, galvenokārt, prognozē komforta līmenis dzīvē. Vīriešiem - tas, cik viņi ir pieņemti un cik taisnīga ir viņu dzīve un tajā saņemtais komforta līmenis. Sievietēm, galvenokārt, sevis un citu noniecināšana un iracionālas pārliecības prognozē veselības trauksmi, bet vīriešiem - citu noniecināšana., The aim of the study was to examine whether there was a gender differences for health-related quality of life, irrational beliefs and health anxiety; to clarify the relationship between the above mentioned variables and how irrational beliefs predict health-related quality of life and health anxiety. The sample size is 394 respondents, aged 18 to 68 (M = 27, 93; SD = 8, 69). Of these, 21.1% (83) of respondents are men and 78.9% (311) women. General Attitudes and Beliefs Scale–Short Form(GABS-SF; Lindner, et al., 1999) were used to determine irrational beliefs. The Short Health Anxiety Inventory (SHAI; Salkowski, Rimes, Warwick, & Clark, 2002) were used to determine the health related anxiety of respondents. As part of this work, in latvian language was translated and thenused36-Item Short Form Health (SF-36; The RAND Corporation, 1994) to determine health-related quality of life. The Mann Whitney test showed that there were statistically significant gender differences between variables. There are statistically significant correlations between irrational beliefs, health-related anxiety and health-related quality of life. In menselection, health-related quality of life is significantly more affected than in women selectionby the need for acceptance and the possibility of getting sick. The need for acceptance is also fundamentally linked to the overall level of health for men, but more anxiety for women. Overall, health-related quality of life in women selection is mainly anticipated by the level of comfort in life. For men, how accepted and fair their lives are and the level of comfort they receive. For women mostly discouraged by themselves and others, and irrational belefs anticipate health anxiety, while health-related anxiety in men selection are only anticipated with discouraged by others.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas ir kognitīvo izkropļojumu, pārbaudījumu trauksmes un akadēmiskās pašefektivitātes savstarpējās saistības studentu vidū un vai vērojamas atšķirības mainīgo saistībās sieviešu un vīriešu izlasēs, kā arī noskaidrot atšķirības pārbaudījumu trauksmes un akadēmisko pašefektivitātes rādītājos dažādos studiju kursos un noteikt kādā mērā kognitīvo izkropļojumu izteiktība prognozē pārbaudījumu trauksmi un akadēmisko pašefektivitāti studentiem. Pētījumā piedalījās 116 šobrīd studējoši studenti (74 sievietes) vecumā no 18-29 gadiem. Vidējais vecums izlasē bija 22,72 gadi (SD= 2,42). Dati tika ievākti interneta vidē, publicējot aptaujas tiešsaistes piekļuvi sociālajos tīklos. Respondenti interneta vidē aizpildīja Kognitīvo izkropļojumu aptauju (Inventory of Cognitive Distortions, Roberts, 2014), Pārbaudījumu trauksmes aptauju (Cognitive Test Anxiety Scale–Second Edition, Thomas, Cassady & Finch, 2017) un Akadēmiskās pašefektivitātes aptauju (Academic Self-efficacy Scale, Sachitra & Bandara, 2017). Tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp kognitīvajiem izkropļojumiem un akadēmisko pašefektivitāti un pārbaudījumu trauksmi. Tika novērotas atšķirības mainīgo saistībās sieviešu un vīriešu izlasēs. Rezultāti parādīja, ka pārbaudījumu trauksmes līmenī vērojamas atšķirības studiju kursā un tika izpētīts, ka tādi kognitīvie izkropļojumi, kā personifikācija un emocionālā spriešana un lēmumu pieņemšana, prognozē pārbaudījumu trauksmi un perfekcionisms prognozē akadēmisko pašefektivitāti studentiem. Atslēgas vārdi: kognitīvie izkropļojumi, akadēmiskā pašefektivitāte, pārbaudījumu trauksme., Purpose of the study was to determine the relationship between cognitive distortions, academic self-efficacy and test anxiety in students, and to found out if there is difference in the relationship of variables between men and women. As well as clarify if there is difference between academic self-efficacy, test anxiety within different study courses and find out to what extent cognitive distortions predict academic self-efficacy and test anxiety in students. The research sample consisted of 116 participants (74 woman), between the age of 18-29. The mean age of sample was 22,72 years (SD= 2,42). Data was collected on the Internet, placing survey’s electronic link address in Internet social network sites. Respondents completed the following questionnaires: Inventory of Cognitive Distortions (Roberts, 2014), Cognitive Test Anxiety Scale–Second Edition (Thomas, Cassady & Finch, 2017) and Academic Self-efficacy Scale (Sachitra & Bandara, 2017). It was determined that there is statistically significant relationship between cognitive distortions, academic self-efficacy and test anxiety. Significant differences was observed in the relationship of variables between men and women. Results showed statistically significant differences between the levels of test anxiety within different study courses. It was determined that such cognitive distortions as personalization and emotional reasoning and decision making predict test anxiety and perfectionism predicts academic self-efficacy in students. Key words: cognitive distortions, academic self-efficacy, test anxiety, students, gender.

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt, vai pastāv dzimumatšķirības miega ilgumam, miega kvalitātei un pašnovērtētām uzmanības problēmām, kā arī, vai pastāv saistības starp miega ilgumu, miega kvalitāti, pašnovērtētām uzmanības problēmām un respondentu vecumu pieaugušo populācijā. Pētījuma izlase sastāv no 113 abu dzimumu indivīdiem vecumā no 21 līdz 55 gadiem (M=28,9, SD=7,58), kuri elektroniskā veidā aizpildīja anketu, kas sastāvēja no Pitsburgas Miega Kvalitātes indeksa un Uzmanības un Snieguma Pašnovērtēšanas aptaujas. Rezultāti rāda, ka dzimumatšķirības eksistē tikai miega efektivitātes rādītājā – sievietēm ir nepieciešams mazāk laika, lai aizmigtu, un viņas miegā pavada ilgāku laiku. Pašnovērtētās uzmanības problēmas pozitīvi korelē ar kopējo miega kvalitāti, miega traucējumiem, funkcionēšanu dienas laikā un miega efektivitāti, bet negatīvi korelē ar subjektīvo miega kvalitāti un vecumu. No pašnovērtēto uzmanības problēmu variācijas 42% tiek izskaidroti ar vecumu, dzimumu, miega traucējumiem, funkcionēšanu dienas laikā, miega efektivitāti un subjektīvo miega kvalitāte., The purpose of this study was to investigate whether there are possible gender differences in the length of sleep, quality of sleep and self-reported attention problems, moreover, to determine the relationship between the length of sleep, quality of sleep, self-reported attention problems and age in adult population. The study included 113 individuals of both sexes, aged 21 to 55 (M=28,9, SD=7,58). They filled questionnaires via the internet that consisted of Pittsburgh Sleep Quality index and Attention and Performance Self-Assessment scale. Findings revealed existing gender differences in sleep efficiency – women need less time to fall asleep and they stay sleeping for a longer period. Self-reported attention problems positively correlated with the overall quality of sleep, sleep disturbances, daytime functioning and sleep efficiency, but negatively correlated with the subjective quality of sleep and age. The variation in the self-reported attention problems are explained for 42% by age, gender, sleep disturbances, daytime functioning, sleep efficiency and subjective quality of sleep.

Bakalaura darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp vecāku audzināšanas stiliem un somatizācijai raksturīgiem somatiskiem simptomiem, kā arī vai pastāv dzimumu atšķirības pusaudžu pašnovērtējumā par somatiskiem simptomiem. Pētījuma grupa sastāv no 92 respondentiem, 58 ir sievietes, 34 vīrieši. Grupas vidējais vecums ir 16 gadi (M = 16,33, SD = 0,83). Audzināšanas stilu novērtēšanai tika izmantota vecāku audzināšanas stilu aptauja (Parental Authority Questionnaire /PAQ; Buri, 1991). Somatizācijai raksturīgi somatiski simptomi tika mērīti ar Bērnu somatizācijas aptauju (Children’s Somatization Inventory, Child Report Form /Walker et.al., 1991). Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp autoritāru vecāku audzināšanas stilu un somatizācijai raksturīgiem somatiskiem simptomiem. Statistiski nozīmīga, negatīva korelācija konstatēta starp autoritatīvu audzināšanas stilu un somatiskiem simptomiem. Dzimumu grupās konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība pusaudžu pašnovērtējumā par somatiskiem simptomiem., The aim of present study was to determine the relation between parenting styles and somatic symptoms characterized by somatization as well as determine diferences between both gender somatic symptom reports. The study sample consists of 92 participants including 58 women and 34 men. The average age of the group is 16 years (M = 16,33, SD = 0,83). Parenting styles were considered acording to Parental Authority Questionnaire (Buri, J.R., 1991). Somatization symptoms were measured by using Children’s Somatization Inventory, Child Report Form (Walker et.al., 1991). The results has shown statistically significant relation between authoritarian parenting style and somatization symptoms. Statistically significant negative relation was considered between authoritative parenting style and somatization symptoms. Statistically significant difference was considered in both gender group somatic symptom reports.

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv atšķirības mainīgajos starp grupām ar dažādu dzimto valodu uztvertajā vecāku iesaistīšanās bērna izglītībā, akadēmiskajā pašregulācijā un pārbaudījuma trauksmē. Maģistra darba ietvaros tika pētīta saistība starp akadēmisko pašregulāciju, uztverto vecāku iesaistīšanos bērna izglītībā un pārbaudījuma trauksmi, kā arī tika noskaidrots, cik lielā mērā akadēmiskā pašregulācija un uztvertā mātes un uztvertā tēva iesaistīšanās bērna izglītībā prognozēs pārbaudījuma trauksmi. Pētījuma dalībnieki aizpildīja 4 aptaujas: Demogrāfisko rādītāju anketu, Akadēmiskās pašregulācijas aptauju (Academic Self-Regulation Questionnaire for Adolescents; Gnambs, & Hansftingl 2014), Vecāku iesaistīšanās bērna izglītībā aptauju(Parental involvement in children's education scale; Chao, 2000; Kerr & Stattin, 2000; Kohl, Lengua, McMahon, & the Conduct Problems Prevention Research group, 2000; Stattin & Kerr, 2000) un Pārbaudījuma trauksmes aptauju (Test anxiety questionnaire; Nist & Diehl, 1990). Pētījumā tika iesaistīti 142 respondenti (51% - meitenes, 49% - zēni) vecumā no 11 līdz 14 gadiem (M=12,60, SD=1,23). Visi respondenti bija 5.-7. klases skolēni no latviešu un krievu valodīgām skolām Rīgā. Pētījuma rezultāti parāda, ka ir statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām ar dažādu dzimto valodu. Latviešu grupā statistiski nozīmīgas savstarpējas saistības pastāv starp uztverto mātes iesaistīšanos bērna izglītībā, iekšēji vērsto regulāciju un identificēto regulāciju. Var secināt, ka ārēja regulācija un iekšēji vērsta regulācija prognozē pārbaudījuma trauksmi. Krievu valodīgajā grupā pastāv savstarpējas statistiski nozīmīgas saistības starp uztverto mātes iesaistīšanos bērna izglītībā un identificēto regulāciju un bērna iekšējo motivāciju. Pastāv arī savstarpējas statistiski nozīmīgas saistības starp uztverto tēva iesaistīšanos bērna izglītībā un identificēto regulāciju un iekšējo motivāciju., The aim of the master’s thesis: to ascertain is there a difference among variables in groups with different native languages concerning parental involvement in a child's education, academic self-regulation and test anxiety? How academic self-regulation, mother’s and father’s involvement in children education and test anxiety are interconnected. The extent to which academic self-regulation and parents’ involvement in a child's education forecasts test anxiety. How much does academic self-regulation, mother’s involvement and father’s involvement in a child education predicts test anxiety? The participants of the research filled out 4 questionnaires: Demographic index questionnaire, Academic Self-Regulation Questionnaire for Adolescents (Scoring the SRQ-A (Standard version); Gnambs, T. & Hansftingl, B, 2014), Perceived parental involvement in children's education scale (Chao, 2000; Kerr & Stattin, 2000; Kohl, Lengua, McMahon, & the Conduct Problems Prevention Research group, 2000; Stattin & Kerr, 2000) and Test anxiety questionnaire (Nist & Diehl, 1990). There were 142 children (51% - girls, 49% - boys) involved in the research at the age range from 11 to 14 (M=12,60, SD=1,23); they were 5th- 7th grade students, from two Riga schools, Latvian and Russian school. The results show that there is a statistical difference between groups with different native languages. There is a link among perceived mother's involvement in the child's education and the internally directed regulation, identified regulation. There are interrelated and statistically significant links among test anxiety, external regulation and internally directed regulation. Russian linguistic group has statistically significant link among perceived mother's involvement in a child's education, identified regulation and the child's internal motivation. There is statistically significant link among perceived father's involvement in a child's education, identified regulation and internal motivation. As well perceived mother’s involvement in a child’s education correlates with perceived father’s involvement in a child's education.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp šizofrēnijas pozitīvajiem un negatīvajiem simptomiem, bērnībā piedzīvoto vardarbību un sociālo atbalstu, kā arī noteikt, cik lielā mērā vardarbība un sociālais atbalsts prognozē simptomu izteiktību. Izlasi veidoja 120 dalībnieki ar diagnozi šizofrēnija – 78 sievietes un 42 vīrieši vecumā no 21 līdz 79 gadiem (M=43,28; SD=12,93). Vardarbības pieredze tika mērīta ar Bērnības traumas aptauju (Bernstein et al., 1994), sociālais atbalsts ar Daudzdimensionālo uztvertā sociālā atbalsta skalu (Zimet et al., 1988), šizofrēnijas simptomu izteiktība ar Pozitīvo un Negatīvo simptomu aptauju (Iancu, 2005). Pētījuma rezultāti parāda, ka izteiktāka vardarbības pieredze bērnībā ir saistīta ar augstākiem pozitīvajiem un negatīvajiem simptomiem un zemāku uztverto sociālo atbalstu. Fiziskā vardarbība un zemāks sociālais atbalsts prognozē izteiktākus pozitīvos un negatīvos simptomus. Zems sociālais atbalsts ir mediators starp fizisko vardarbību un pozitīvajiem un negatīvajiem simptomiem., The study objective was to seek correlation between positive and negative schizophrenia symptoms, childhood abuse and social support and to determine to what extent abuse and social support can predict the severity of symptoms. The selection included 120 participants with diagnosed schizophrenia: 78 women and 42 men, aged from 21 to 79 years (M=43,28; SD=12,93). The abuse experience was surveyed with Childhood Trauma Questionnaire (Bernstein et al., 1994); the social support was determined with the help of Multidimensional Scale of Perceived Social Support (Zimet et al., 1988) but the severity of schizophrenia symptoms – with the aid of Positive and Negative Symptoms Questionnaire (Iancu, 2005). As per the study, more severe childhood abuse corelates with higher positive and negative symptoms and lower perceived social support. Physical abuse and lower social support predict more severe positive and negative symptoms. Low social support is a mediator between physical abuse and positive and negative symptoms.

Pētījuma jautājumi: Kādas saistības pastāv starp dažādu kognitīvo izkropļojumu veidu izmantošanu un Es-koncepciju? Vai pastāv dzimumatšķirības kognitīvo izkropļojumu veidu izmantošanas biežumā/izteiktībā un Es-koncepcijas rādījumos? Vai un kā Es-koncepcijas un kognitīvo izkroplojumu izmantošanas biežuma saistības atšķiras sieviešu un vīriešu grupās? Izmantotās metodes: Kognitīvo izkropļojumu skala (Covin et. al., 2011), Negatīvo pārliecību skala, (Roberts, 2015) un Es-koncepcijas aptauja (Robson, 1989). Respondenti: 178 respondenti (no kuriem 106 sievietes), vecumā no no 16 līdz 74. Pētījuma rezultāti: kopumā pastāv statistiski nozīmīgas negatīvas saistības starp Es-koncepciju un kognitīvajiem izkropļojumiem; Pastāv nozīmīgas dzimumatšķirības sniegtajās atbildēs dažiem mainīgajiem. Mainīgo saistības abās grupās kopumā neatšķiras., The questions asked: What is the relationship between the use of different cognitive errors and self-concept? Are there any gender differences in the given responses? Are there gender differences in relationships between the variables of the study? Methods used: Cognitive Distortions Scale (Covin et al, 2011), Inventory of Cognitive Distortions (Roberts, 2015), and Self-Concept Questionnaire (Robson, 1989). Respondents: 178 respondents (of which 106 women) in ages between 16 and 74. Results: Mostly, significant relationships exist between cognitive distortions and self-concept. There are some significant gender differences in the given responses. Mostly, there are no gender differences in relationship between the study variables.

Kibertiranizēšana ir strauji progresējošs, nereti anonīms vienaudžu savstarpējās vardarbības veids, kura aktualitāte aug līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību. Tā bieži norisinās papildus tiranizēšanai skolas vidē un atstāj nopietnas sekas uz iesaistītajiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp kibertiranizēšanas pieredzi, uztverto vecāku pārraudzību un ārpusstundu aktivitāšu biežumu pusaudžiem un vai pastāv nozīmīgas atšķirības starp šiem mainīgajiem zēnu un meiteņu grupās. Pētījumā piedalījās 97 pusaudži vecumā no 14 līdz 16 gadiem (M=14,97; SD=0,84). Tika izmantotas trīs metodes - Eiropas kibermobinga intervences projekta aptauja (Del Rey et al., 2015), Vecāku uzraudzības aptauja (Stattin & Kerr, 2000) un Pusaudžu uztvertās vecāku interneta pārraudzības aptauja (Virse, 2016). Tika noskaidrots, ka pastāv vairākas saistības starp vecāku pārraudzības aspektiem un kibertiranizēšanas pieredzi. Vecāku informētība ir negatīvi saistīta gan ar kibertiranizēšanas agresiju, gan kibertiranizēšanas viktimizāciju, savukārt, pusaudžu atklātība ir negatīvi saistīta kibertiranizēšanas viktimizāciju. Kibertiranizēšanas agresija un kibertiranizēšanas viktimizācija ir nozīmīgi saistītas savā starpā, kas norāda, ka iesaistītie nereti ieņem vairāk par vienu lomu. Pastāv nozīmīga korelācija starp vecāku kontroli un ārpusstundu aktivitāšu biežumu, tomēr netika atklāta saistība starp kibertiranizēšanas pieredzi un ārpusstundu aktivitāšu biežumu. Nepastāv arī būtiskas atšķirības starp pētījuma mainīgajiem meiteņu un zēnu grupās., Cyberbullying is highly progressive, often anonymous form of peer bullying, the actuality of which grows along with the rapid development of technology. It often occurs simultaneously with school bullying and has serious consequences for those involved. The aim of this study was to find out the correlations between adolescent cyberbullying experience, perceived parental monitoring and the frequency of extra-curricular activities and whether there are significant differences between these variables in boys and girls groups. This reasearch involved 97 adolescents aged between 14 and 16 (M=14,97; SD=0,84). Three methods were used - The European Cyberbullying Intervention Project Questionnaire (Del Rey et al., 2015), Parental Monitoring Scale (Stattin & Kerr, 2000) and Perceived Parental Internet Monitoring in Adolescents Questionnaire (Virse, 2016). The results indicated that there are significant correlations between the aspects of perceived parental monitoring and cyberbullying experience. Higher parental awareness is related to both lower cyberbullying aggression and cyberbullying victimization, while higher adolescent openness is related to lower cyber – victimization. There are correlations between cyber – victimization and cyber - agression which shows that those involved often take on more than one role. There are correlations between parental control and the frequency of extra-curricular activities, but no signifficant correlations between cyberbullying experience and frequency of extra-curricular activities were indicated. There are also no significant gender differences between the study variables.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sakarības starp disociatīvās pieredzes izteiktību, ķermeņa tēla uztveri un rumināciju sievietēm. Pētījumā piedalījās 131 respondente (M=23,38; SD=3,88). Tika izmantotas trīs metodes – Disociācijas aptauja (Vanderlinden, van Dyck, Vanderreycken, Vertommen, & Verkes, 1993), Ķermeņa tēla uztveres aptauja (Slade 1996) un Ruminatīvo atbilžu skala (Treynor, Gonzalez & Nolen - Hoeksema, 2003). Pētījuma rezultāti parāda, ka ķermeņa tēla uztvere ir negatīvi statistiski nozīmīgi saistīta ar disociatīvās pieredzes izteiktību, t.i., jo izteiktāka ir disociatīvā pieredze, jo negatīvāka ir ķermeņa tēla uztvere. Pētījuma rezultāta parāda, ka ruminatīvā domāšana ir statistiski nozīmīgi saistīta ar disociatīvās pieredzes izteiktību. Kā arī ruminatīvā domāšana ir statistiski nozīmīgi saistīta ar ķermeņa tēla uztveri. Atslēgas vārdi: disociācija, ķermeņa tēla uztvere, ruminācija, The aim of this study is to examine the relations between dissociation, body image perception and rumination in women. The study included 131 respondents (M=23,38; SD=3,88). There were used three questionnaires - The Dissociation Questionnaire (Vanderlinden, van Dyck, Vanderreycken, Vertommen, & Verkes, 1993), Body Image Questionnaire (Slade 1996) and Ruminative Response Scale (Treynor, Gonzalez & Nolen - Hoeksema, 2003). The results show that body image perception is negatively statistically related to dissociation, which means, the more pronounced are dissociative experiences the more negative is body image perception. The results show that rumination is statistically significantly related to dissociation. Also, rumination is statistically significantly related to body image perception. Key words: dissociation, body image perception, rumination

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā informācijas apstrādes procesi ir saistīti ar fizisko aktivitāti un fizisko sagatavotību bērniem vecumā no 8 līdz 10 gadiem. Pētījumā piedalījās 93 bērni (53 meitenes; 40 zēni), 8-10 gadu vecumā (M=9,05; SD=0,50). Pētījumā tika izmantotas 5 metodes: Pirksta uzsitiena tests, Krāsu reakcijas tests, Šifrēšanas tests, Fiziskās aktivitātes un mazkustīgi pavadīta laika novērtējuma aptauja, “Step up” slodzes tests. Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem, parādot, ka zēniem ir augstāki fiziskās aktivitātes un zemāki krāsu izlasīšanas ātruma rādītāji nekā meitenēm, kā arī to, ka zēnu grupā fiziskās veselības parametri ir statistiski nozīmīgi saistīti ar apstrādes ātrumu un reakcijas laiku, rādot, ka fiziski aktīvāki zēni ar labāku fizisko sagatavotību lēnāk un ilgāk uztver un apstrādā jaunu informāciju, kas ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem. Rezultāti rosina izvērtēt metodes atbilstību pētījuma mērķim., The aim of this study was to find out, how the processing of information is connected to the physical activities an physical fitness of children in ages 8 to 10. The study had 93 participants (53 girls, 40 boys), 8-10 years of age (M=9,05; SD=0,50). The study was made using 5 methods: Finger Tapping Test, Stroop Test, Digit Symbol Substitution Test, The Physical Activity Questionnaire for Older Children and „Step up” test. The gathered results show, that there are statistically significant differences between genders, indicating, that boys have higher physical activity and lower quick-response color readout results than girls. The data also shows, that in the boy group, the physical well-being parameters are statistically connected to processing speed and reaction time, denoting, that physically active boys, who are more fit, are processing new information slower and for a longer period of time. The results encourage to gauge the adequacy of methods for the study.

Pētījuma mērķis bija izpētīt sakarības starp uztverto vecāku pārraudzību un alkohola lietošanas biežumu pusaudžiem no pilnām un nepilnām ģimenēm. Datu ievākšanai tika izmantota Vecāku uzraudzības aptauja ( Parental Monitoring Scale, Stattin & Kerr, 2009), kas sastāv no 24 jautājumiem, kas atspoguļo vecāku uzraudzības veidus., (t.i., ko vecāki zina, pusaudžu atklātība, kontroles sajūta, vecāku kontrole). Apgalvojumi tiek vērtēti pēc Likerta skalas 5 punktu sistēmā (1- „nekad”, 5- „vienmēr”). Un alkohola lietošanas biežuma aptauja (Youth risk behavior survey. Division of adolescent and school health, CDC, 1993.g.). Attiecīgā aptauja sastāv no 5 jautājumiem. Respondentiem tiek lūgts izvērtēt katru jautājumu un atzīmēt atbilstošu atbildi. Katrai atbildei ir konkrēts punktu skaits un vērtējot rezultātus, attiecīgi, respondents, kurš ir ieguvis vairāk punktu, ir lielāks alkohola lietošanas līmenis. Pētījumu grupu veido pusaudži, kas mācās 9.-11. Klasēs. Grupas dalībnieku vecums variē no 15 līdz 17 gadiem. Kopumā pētījumā piedalījās 98 respondenti, no kuriem 36 pusaudži ir no nepilnas ģimenes un 62 no pilnas ģimenes. Bakalaura darbs pamatots uz pētījumiem un teorētiskām atziņām, kas aplūko tādas tēmas kā uztvertā vecāku pārraudzība, alkohola lietošanas biežums un to sakarība pusaudžiem no pilnām un nepilnām ģimenēm. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp uztverto vecāku pārraudzību un alkohola lietošanas biežumu pusaudžiem no pilnām un nepilnām ģimenēm., The purpose of the study was to investigate the correlation between the monitoring of perceived parents and the frequency of alcohol use among adolescents from full and part-time families. For data collection, Parental Surveillance Survey (Parental Monitoring Scale, Stattin & Kerr, 2009) was used, which consists of 24 questions that reflect parental monitoring. (I.e. what parents know, adolescent openness, control, parental control). The allegations are evaluated on the Likert scale on the 5 point system (1- "never", 5- "always"). And the survey on the use of alcohol (Youth risk behavior survey, Division of Adolescent and School Health, CDC, 1993). The relevant questionnaire consists of 5 questions. Respondents are asked to rate each question and mark an appropriate answer. Each answer has a specific score and the results are judged, respectively, the respondent who has won more points has a higher level of alcohol use. The study group consists of adolescents who study at grades 9-11. In classes. The group age range varies from 15 to 17 years. In total, 98 respondents participated in the study, of which 36 adolescents were from incomplete families and 62 from the full family. Bachelor's thesis is based on research and theoretical knowledge that deals with issues such as perceived parenting, the frequency of alcohol use and their relationship to adolescents from full and part-time families. The study found that there is no statistically significant difference between the monitoring of perceived parents and the frequency of alcohol use among adolescents from full and part-time families.

Pētījuma mērķis ir sniegt ieskatu, kā savā starpā saistīts uztvertais skolotāju atbalsts ar iekšējo motivāciju un emociju regulāciju pusaudžiem. Pētījuma ietvaros tika izveidota izlase, tajā iekļaujot 108 pusaudžus vecumā no 13 līdz 15 gadiem, no tiem 54 meitenes un 54 zēni. Pētījumā izmantotas trīs metodes: Emociju Regulācijas aptauja (ERQ), Iekšējās motivācijas aptauja (IMI), un Skolotāju Atbalsta skala (TSS). Rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp skolēnu tādiem iekšējās motivācijas aspektiem kā interesi, prieku un skolotāja ieinteresētību, gatavību palīdzēt un pieejamību latviešu valodas priekšmetā. Rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības vienā no emocionālās regulācijas stratēģijām (izpausmju apspiešanā), kā arī vienā no iekšējās motivācijas aspektiem (uztvertā izvēle matemātikas priekšmetā) - zēnu rādītāji abos mērījumos ir statistiski nozīmīgi augstāki. Atslēgas vārdi: emociju regulācija, iekšējā motivācija, uztvertais skolotāju atbalsts, pusaudzis, The aim of this study was to gain insight how perceived teacher’s support coorelates to intrinsic motivation and emotional regulation in adolescents. Within the study,108 teenagers between the ages of 13 to 15 were selected, of them participated 54 girls and 54 boys. In the study were used three methods: Emotional Regulation Questionnaire (ERQ) , Intrinsic Motivation Inventory (IMI), and the Teacher Support Scale (TSS). The results, in the research group of the Latvian language class, showed a statisticly significant relationship between such intrinsic motivation aspects as adolscent’s interest, enjoyment and a teacher’s interest, willingness to help and accessibility. The results showed statistacally significant diferences between genders in one of the emotion regulation strategies (expressive suppression), as well in one of the intrinsic motiovation aspects (perceived choice in math class) – boys scores in both calculations are statistacally significantly higher. Key words: intrinsic motivation, emotion regulation, perceived teacher’s support, adolescents

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai skaitliski enkuri un to avotu ticamība ietekmē lēmumu pieņemšanu par nepazīstamu personu vecumu. Pētījumā piedalījās 270 respondenti, 199 sievietes un 71 vīrietis, ar vidējo vecumu M=29,87 gadi. Tika izveidotas četras pētījuma grupas - kontrolgrupa (n=73), enkura grupa (n=69), zemas enkura avota ticamības grupa (n=68) un augstas enkura avota ticamības grupa (n=60). Pētījuma laikā tika izmantotas enkurošanās efekta konstatēšanas un vizuālu stimulu reprzentācijas metodes no Langeborgas un Eriksona pētījuma (Langeborg & Eriksson, 2016). Rezultāti parāda, ka norisinājās enkurošanās efekts, tomēr enkura avota ticamības ietekme nebija nozīmīga. Var secināt, ka skaitlisku enkuru izmantošana būtiski ietekmē vecuma noteikšanu, novirzot to dotā enkura virzienā, savukārt enkura avota ticamībai nav būtiskas nozīmes izdarot lēmumu, par nepazīstamas personas vecumu., The aim of this research was to find whether numerical anchors and source credibility will influence decision making when asked to estimate age of unfamiliar person. Totally there were 270 participants, 199 women and 71 men with a mean age of M=29,87 years. There were four groups created - control group (n=73), anchoring group (n=69), low anchor source credibility group (n=68) and high anchor source credibility group (n=60). In the research anchoring effect and visual stimuli representation methods from article of Langeborg and Eriksson were used (Langeborg & Eriksson, 2016). Results show, that anchoring occurred however source credibility was insignificant. Evidence show, that anchoring significantly affects age estimation by shifting answers in the direction of given anchors. Source credibility though had no influence on decisions about unfamiliar persons age.

Pētījuma mērķis ir aktualizēt jautājumus par autiskā spektra traucējumiem speciālistu un sabiedrības vidū. Konstatēt vai pastāv saistības starp vecāku miega kvalitāti, kauna un vainas izjūtu un vecāku stresa līmeni. Pētījuma jautājums ir vai pastāv savstarpēja saistība starp miega kvalitāti, kauna un vainas izjūtu un stresa līmeni mātēm, kuru bērniem ir autiskā spektra traucējumi? Pētījuma izlase ir mātes, kuru bērniem ir autiskā spektra traucējumi (N=50). Pētījuma instrumentārijs: Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas – Vecāku stresa indeksa aptauja, Pitsburgas miega kvalitātes indeksa aptauja un Kauna un vainas aptauja. Pētījumā tika atklātas statistiski nozīmīgas saistības starp vecāku stresa līmeni un kauna un vainas izjūtu, kā arī miega kvalitāti., The purpose of this study is to raise questions about autism spectrum disorders among professionals and the public. To establish whether there is a relationship between parents' sleep quality, shame, guilt and parental stress levels. The research question is whether there is a correlation between the quality of sleep, shame, guilt and stress index in mothers of children with autism spectrum disorders? The research selection is mothers of children with autism spectrum disorders (N = 50). Research tools: The study used three surveys - Parental stress index, Pittsburgh Sleep Quality Index and survey of shame and guilt. The study revealed statistically significant commitments between parental stress levels and shame, guilt and sleep quality.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp emociju regulāciju un ar veselību saistīto trauksmi. Pētījuma piedalījās 55 respondenti vecumā no 19 līdz 30 gadiem (M= 23,47). Lai noteiktu šīs saistības, tika pielietotas divas aptaujas: Ar veselību saistītās trauksmes īsā aptauja (Short Health Anxiety Inventory) Salkovskis, Rimes, Warwick, & Clark, 2002) kas darba ietvaros ir tulkota latviešu valodā un Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire/ERQ/, Gross & John, 2003) kuru Latvijā ir adaptējusi Marija Morozova sava maģistra darba ietvaros ( Morozova,2011). Pētījumā rezultāti rāda, ka ar veselību saistīta trauksme nav statistiski nozīmīgi saistīta ar emociju regulāciju., The aim of the research was to find the relationship between emotion regulation and health- related anxiety. There took a part in the study 55 respondents in age between 19 and 30 (mean age 23,47). In order to understand whether there is a statistically significant relationship between emotion regulation and health-related anxiety, two questionnaires were used in the study: Short Health Anxiety Inventory (Salkovskis, Rimes, Warwick, & Clark, 2002); Emotion Regulation Questionnaire( Gross & John, 2003). Latvian questionnaire were adaptation M. Morozova (Morozova, 2011). The results of the research show that emotion regulation not related to the health-related anxiety.

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot saistību starp akadēmiskiem sasniegumiem, problemātisku interneta lietošanu un pašregulāciju pusaudžiem. Mērķa noskaidrošanai tika pielietotas trīs metodes. 1) Pusaudžu pašregulācijas aptauja (Adolescent Self-Regulatory Inventory) (Bandy, Moore, 2010). 2) Interneta atkarības aptauja (Internet Addiction Questionaire), (Joung, 1996). 3) Akadēmiskie sasniegumi tika noteikti ar vidējo atzīmi matemātikā un vidējo atzīmi latviešu valodā. Ar aptauju palīdzību tika noskaidrota saistība starp akadēmiskiem sasniegumiem, problemātisku interneta lietošanu un pašregulāciju pusaudžiem. Pētījuma grupu veido 71 respondents (M=11.86; SD=0.81), no kuriem 38 zēni un 33 meitenes. Pētījuma rezultāti parāda, ka akadēmiskiem sasniegumiem ir statistiski nozīmīga saistība ar pašregulāciju un problemātisku interneta lietošanu. Pastāv negatīva statistiski nozīmīga korelācija starp problemātisku interneta lietošanu un pašregulāciju, pozitīva statistiski nozīmīga korelācija starp vidējo atzīmi matemātikā un vidējo atzīmi latviešu valodā., The aim of paper work is to establish a link of Adolescents between the academic achievements, problematic Internet use and self-regulation. The target of the three methods were applied. 1) statistics on Adolescent Self-Regulatory Inventory (Bandy & Moore, 2010). 2) Internet Addiction Questionaire, (Joung, 1996). 3) academic achievements were set with average math scores and grade point average in the Latvian language. With the surveys were established relationship between the academic achievements of pupils, problematic Internet use and self-regulation. The group consists of 71 respondent, (M=11.86; SD=0.81), 38 of them are boys, 33 girls. The research results show that academic achievement is a statistically significant relationship with self-regulation and problematic Internet use. There is a statistically significant negative correlation between problematic use of the internet and self-regulation, a positive statistically significant correlation between the average grade in mathematics and average grade in Latvian.

Pētījuma „Autobiogrāfisko atmiņu par laulību dzimumatšķirības pēc laulības šķiršanas” mērķis bija izpētīt autobiogrāfiskās atmiņas sievietēm un vīriešiem pēc laulības šķiršanas un atklāt, vai pastāv būtiskas atšķirības starp autobiogrāfiskajām atmiľām sievietēm un vīriešiem. Pētījumā piedalījās 60 respondenti, 30 sievietes un 30 vīrieši, kuriem ir šķirta laulība ar Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību daļas noteikumiem vai kuri ir laulības šķiršanas procesā, vecumā no 30 līdz 45 gadiem (M=38,13; SD= 4,47). Pētījumā piedalījās sievietes un vīrieši ar dažādu izglītības līmeni un dažādu nodarbinātību. Izlase tika veidota, pamatojoties uz respondentu pieejamību. Šī pētījuma veikšanai tika izmantota „Atmiľu pārdzīvojuma aptauja” (Memory Experiences Questionnaire; Sutin & Robins, 2007), kas latviešu valodā tika adaptēta Marijas Morozovas (2009) bakalaura darbā „Dzimumatšķirības autobiogrāfiskās atmiņas dimensijās”. Aptauja ļauj novērtēt 10 autobiogrāfiskās atmiľas kvalitatīvus raksturotājus – dimensijas spilgtums, saskaņotība, pieejamība, laika perspektīva, sensorā komponente, emocionālā intensitāte, vizuālā perspektīva, dalīšanās ar citiem, distancēšanās un emocionālās pieredzes novērtējums. Papildus no respondentiem tika ievākta demogrāfiskā informācija par dzimumu, vecumu, izglītību, cik gadi pagājuši kopš laulības šķiršanas, cik gadi bija laulība, vai šobrīd ir partnerattiecības. Šajā pētījumā tika noskaidrots, ka Autobiogrāfisko atmiľu dimensijās pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības astoņās no desmit dimensijās. Sieviešu izlasē augstākais rādītājs ir dimensijā “Pieejamība”, vīriešu izlasē dimensijā “Spilgtums”. Statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības nebija novērotas dimensijā “Distancēšanās” no pagātnes notikuma. Sieviešu izlasē laulības ilgums gados statistiski nozīmīgi korelē ar vizuālo perspektīvu, t.i., jo ilgāka sievietēm ir bijusi laulība, jo vairāk viņas atceras pozitīvus pagātnes notikumus, bet negatīvajos pagātnes notikumos sevi redz ārēja novērotāja lomā. Vīriešu izlasē statistiski nozīmīgas korelācijas starp autobiogrāfiskās atmiľas dimensijām un laulības ilgumu gados netika konstatētas. Sieviešu izlasē laiks pēc šķiršanās statistiski nozīmīgi negatīvi korelē ar dalīšanos ar citiem, jo ilgāks laiks sievietei pagājis kopš šķiršanās, jo mazāk viņa dalās ar citiem. Vīriešu izlasē statistiski nozīmīgas korelācijas starp autobiogrāfiskās atmiņas dimensijām un laiku pēc šķiršanās netika konstatētas., The aim of the research „Gender Differences of Autobiographical Memories about Marriage after Divorce” was to explore autobiographical memory of women and men after divorce and to find out if there are any significant differences between autobiographical memory for both women and men. Participants of the research were 60 respondents, 30 women and 30 men, who have dissolved their marriage with the rules of Latvian Civil Law Section and who are in divorce proceedings, between the age of 30 and 45 years (M=38,13; SD= 4,47). Participants of the research were men and women with different levels of education and with different leading position at work. The selection was made using a random sampling method. To carry out the study Memory Experiences Questionnaire (Sutin& Robins, 2007) was used, that is adapted in Latvian language by Maria Morozova (2009) in her Bachelor thesis „Gender differences in the Dimension of the Autobiographical Memory”. The survey allows to assess 10 qualitative descriptors of the autobiographical memory- brightness of the dimension, coherence, accessibility, time perspective, sensory component, emotional intensity, visual perspective, sharing with others, distancing, and evaluation of emotional experiences. In addition, was collected demographic information on gender, age, education, how much time has passed since the divorce, number of years of marriage had, and information if they currently have a partnership. The study showed that there are statistically significant differences in eight out of ten autobiographical memory dimension. The highest internal consistency rate for women in the sample have in the scale "Accessibility", for male team is in the scale " Brightness". There was no significant difference in “Distancing” from the past experience. In the women’s sample marriage duration in years statistically significantly correlated with visual perspective, I. e., the longer women have had a marriage, the more they remember positive events from the past, although in negative past events they see themselves in the role of external observer. In the men’s sample there was not found statistically significant correlation between memory questionnaire scales and duration of the marriage in years. In women's sample time after divorce significantly correlated with sharing, the more time had passed after the divorce, the less woman shares with others. In men’s sample there was not found statistically significant correlation between the autobiographical memory dimensions and time after divorce.

Maģistra darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp pusaudžu pašnovērtēto akadēmisko pašregulāciju, vecāku audzināšanas stiliem un pusaudžu personības iezīmēm, kā arī, vai pastāv dzimuma atšķirības starp pusaudžu pašnovērtēto akadēmisko pašregulāciju, vecāku audzināšanas stiliem un personības iezīmēm, un, cik lielā mērā pusaudžu personības iezīmes un vecāku audzināšanas stili prognozē pusaudžu akadēmisko pašregulāciju. Pētījumā piedalījās 225 7.-8.klašu skolēni no vienas vispārizglītojošās skolas. Pētījuma dalībnieki ir vecumā no 12 – 15 gadiem (M=13,88, SD=0,71), no tiem 125 (55%) meitenes un 100 (45%) zēni, kuri tiešsaistē atbildēja uz aptaujas jautājumiem un novērtēja savu akadēmisko pašregulāciju, personības iezīmes un savu vecāku audzināšanas stilu. Pētījumā tika izmantota Akadēmiskās pašregulācijas aptauja (Academic Self-Regulation Questionnaire/SRQ-A; Ryan & Connel, 1989) un Lielā Piecinieka personības iezīmju īsā aptauja (Big Five Personality Short Questionnaire /BFPTSQ; Morizot, 2014), kuras adaptējusi J. Iliško 2016. gadā, šī pētījuma nolūkos; Vecāku audzināšanas stila aptauju (Parental Authority Questionnaire /PAQ; Buri, J.R., 1991), kuru Latvijā adaptējusi L. Dāldere (Dāldere, 2002). Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp akadēmisko pašregulāciju un vecāku audzināšanas stiliem, kā arī personības iezīmēm kopumā. Iekšēji motivēto pašregulāciju būtiski prognozē autoritatīvais audzināšanas stils un atvērtības un apzinīguma iezīme personībā. Savukārt ārējo akadēmisko pašregulāciju paredz autoritārais audzināšanas stils, atvērtība un neirotisms. Personības iezīmes, kas paredz akadēmisko pašregulāciju kopumā ir atvērtība un apzinīgums., The aim of the research of Master paper was to examine the association among the academic self-evaluated self-regulation of adolescents, parental styles and personal traits of adolescents, as well as if there are sex differences among the academic self-evaluated self-regulation of adolescents, parental styles and personal traits of adolescents; and to what extent the personal traits of adolescents and parental styles foresee the academic self-regulation of adolescents. The research sample was 225 students of forms 7 and 8 from one comprehensive school. The research sample is aged between 12 and 15 years (M=13.88, SD=0.71), from which there were 125 (55%) girls and 100 (45%) boys who responded to an online questionnaire and evaluated their academic self-regulation, personal traits and parental styles of their parents. The Academic Self-regulation questionnaire (Academic Self-Regulation Questionnaire/SRQ-A; Ryan & Connel, 1989) and Big Five Personality Short questionnaire (Big Five Personality Short Questionnaire /BFPTSQ; Morizot, 2014) were applied in the research and adapted by J.Ilisko in 2016. For the purpose of this research Parental Authority questionnaire (Parental Authority Questionnaire /PAQ; Buri, J. R., 1991) adapted by L.Daldere (Daldere, 2002) was applied. It was clarified in the research that statistically significant association exists between the academic self-regulation and parental styles, as well as personal traits in general. Intrinsic self-regulation is significantly foreseen by authoritative parental style and traits of openness and conscientiousness in personality. However, the external academic self-regulation is foreseen by authoritarian parental style, openness and neuroticism. The personal traits that foresee the academic self-regulation in general are openness and conscientiousness.

Bakalaura darba ,,Lasīšanas ātruma saistība ar emociju regulāciju un akadēmiskām sekmēm pusaudžiem” pētījuma jautājums ir: kādas saistības pastāv starp pusaudžu lasīšanas ātrumu, emociju pašregulāciju un akadēmiskām sekmēm? Papildus pētījuma jautājums: vai pusaudžu lasīšanas ātruma, emociju pašregulācijas un akadēmiska sekmju rādītājos svarīgi ievērot dzimuma atšķirību? Lai iegūt atbildi uz darba jautājumu, tika izvirzīts mērķis: analizēt likumsakarības starp lasīšanas ātrumu, emociju pašregulāciju un akadēmiskām sekmēm. Darba ietvaros tika izmantota Pusaudžu pašregulācijas aptauja (Adolescent Self-Regulation Inventory) (Bandy & Moore, 2010). Pētījums tika veikts vispārizglītojošas vidusskolas bāzē. Jauniešu respondentu grupa tika izvelēta, ņemot vērā noslogotības principu (izslēdzot 9. klases un vidusskolas skolēnus). Pētījumā tika iesaistīti deviņdesmit deviņi 12 – 14 gadīgi pusaudži (M = 13,38, SD = 0,78) no vispārizglītojošas vidusskolas 7. un 8. klasēm. Pētījuma ,,Lasīšanas ātruma saistība ar emociju regulāciju un akadēmiskām sekmēm pusaudžiem” rezultāti parāda, ka starp pusaudžu lasīšanas ātrumu, emociju regulāciju un akadēmiskām sekmēm ir pozitīva lineārā korelācija. Pētījuma laikā netika konstatētas būtiskas (statistiski nozīmīgas) atšķirības starp salīdzināmajām izlasēm (meitenēm un zēniem). Darbs sastāv no četrām daļām, kurās tika pievērsta uzmanība tādām tēmām, ka lasītprasmes apguve, pusaudžu perioda psihiskās attīstības pazīmes, emocijas, kā arī emociju regulācija saistībā ar akadēmiskiem sasniegumiem. Darbā ir iekļauti 4 tabulas, 2 attēli, izmantotās literatūras sarakstā ir 47 vienības., Bachelor thesis “The Correlation between Reading Fluency and Self-Regulation Capacity and Academic Success of Teenagers” the most important question is: what liabilities exist between adolescent reading speed, self-regulation and academic success? To get the answer to the question of work, the objective was: to analyse the correlations between reading speed, self-regulation and academic success. In addition to the research question: is teen reading speed, self-regulation and academic achievement indicators important to consider gender differences? Within the framework of self-regulation there was used for a survey of adolescents (Adolescent Self-Regulation Inventory) (Bandy & Moore, 2010). The study was conducted in secondary education base. Youth group of respondents were selected, considering congestion principle (excluding the 9th grade and high school students). The study involved ninety-nine 12-14 year olds adolescents (M = 13,38, SD = 0,78) from comprehensive secondary 7 and 8 classes. The research “The Correlation between Reading Fluency and Self-Regulation Capacity and Academic Success of Teenagers” results show that among adolescents reading speed, self-regulation and academic success is a positive linear correlation. During the study, there weren’t found any significant (statistically significant) differences between comparative samples (girls and boys). The work consists of four parts, which focused on the following topics - the acquisition of literacy, teenage period of psychological development characteristics, emotions, and self-regulation in relation with academic achievement. The paper includes 4 tables, 2 pictures, in the references are 47 units.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas atšķirības pastāv starp stresa pārvarēšanas stratēģiju izmantošanu un depresijas simptomiem pieaugušajiem ar dažādu vecāku alkoholisma pieredzi un pieaugušajiem bez vecāku alkoholisma pieredzes. Kā arī pētījumā tika noskaidrots tas, vai pastāv saistības starp stresa pārvarēšanas stratēģiju izmantošanu un depresijas simptomiem grupās ar tēva, mātes, abu vecāku un bez vecāku alkoholisma pieredzes. Pētījumā piedalījās 104 respondenti. Dalībnieki tika iedalīti četrās grupās: pieaugušie ar tēva alkoholisma pieredzi, pieaugušie ar mātes alkoholisma pieredzi, pieaugušie ar abu vecāku alkoholisma pieredzi un pieaugušie bez vecāku alkoholisma pieredzes. Sākotnēji tiek iegūti demogrāfiskie dati, kuru mērķis ir noskaidrot respondenta dzimumu, vecumu, izglītību, attiecību statusu un nodarbošanos. Lai noskaidrotu to, kāda ir respondenta pieredze saistībā ar vecāku alkoholismu, tiek izmantots Alkoholiķu bērnu skrīninga tests (The children of alcoholics screening test (CAST), Jones, 1982). Lai noskaidrotu stresa pārvarēšanas stratēģiju izmantošanas rādītājus, tiek pielietota Stresa pārvarēšanas stratēģijas aptauja (The cope inventory, Carver, Scheier & Weintraub, 1989). Aptaujas nobeigumā tiek iegūta informācija par respondenta pašsajūtu pēdējo divu nedēļu laikā, izmantojot Beka depresijas aptauju (Beck`s Depression Inventory (BD-II) (Beck, Steer & Brown, 1996). Pētījumā nepastāv atšķirības starp stresa pārvarēšanas stratēģiju izmantošanu un depresijas simptomiem grupās ar tēva, mātes, abu vecāku alkoholisma pieredzi un grupā bez vecāku alkoholisma pieredzes. Pētījuma rezultāti apstiprina izvairīšanās stresa pārvarēšanas stratēģijas saistību ar depresijas simptomiem grupās ar tēva, mātes alkoholisma pieredzi un grupā bez vecāku alkoholisma pieredzes – jo augstāki ir izvairīšanās stratēģijas rādītāji, jo augstāki ir depresijas kognitīvi-afektīvo simptomu rādītāji. Atslēgas vārdi: pieaugušie ar vecāku alkoholisma pieredzi, stresa pārvarēšanas stratēģijas, depresija, disfunkcionālas ģimenes modelis, The aim of this study is to investigate the differences between stress coping strategies and depressive symptoms for adults with various parental alcohol abuse experience and for adults without parental alcohol abuse experience. Investigation will show if there is a corelation between stress coping strategies and depressive symptoms in paternal, maternal, parental alcohol abuse experience groups and in group without parental alcohol abuse experience. There are 104 participants in this study. Participants were selected in four groups in this study: adults with paternal alcohol abuse experience, adults with maternal alcohol abuse experience, adults with parental alcohol abuse experience and adults without parental alcohol abuse experience. At first there are demographic questions with the aim to find out participants gender, age, education, marital statuss and occupation. Children of alcoholics screening test (The children of alcoholics screening test (CAST), Jones, 1982) was used to find out the participants parental alcohol abuse experience. Coping inventory (The cope inventory, Carver, Scheier & Weintraub, 1989) was used to find out coping strategies. Information about their feelings in last two weeks was obtained at the end. A.Beck`s multiple choice self-report inventory (Beck`s Depression Inventory (BD-II) (Beck, Steer & Brown, 1996) was used to do that. There were found no differences between stress coping strategies and depressive symptoms for adults in groups with paternal, maternal, parental and in group without parental alcohol abuse experience. The results confirm correlation between avoidance coping strategies and cognitive-affective depression symptoms in groups with paternal and maternal alcohol abuse experience. In group without parental alcohol abuse experience – higher avoidance results predicts higher cognitive-affective depression symptoms. Key words: adults with parental alcohol abuse experience, coping strategies, depression, dysfunctional family model

Kibermobings mūsdienu sabiedrībā ir kļuvis par nopietnu problēmu, īpaši pusaudžu vidū. Problēma ir ārkārtīgi aktuāla, jo kibermobinga procesi norit slēpti un nodara ne tikai psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, bet arī var būt par iemelsu longitudinālām sekām upurim. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp pusaudžu kibermobinga pieredzi, pašcieņu un uztverto vecāku pārraudzību internetā meiteņu grupā, zēnu grupā un visā izlasē, kā arī vai pastāv atšķirības starp meiteņu (n=52) un zēnu (n=51) kibermobinga pieredzes izteiktību, pašcieņu un uztverto vecāku pārraudzību. Pētījumā piedalījās 103 pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem (M = 13,4, SD = 0,62). Tika noskaidrots, ka pastāv vairākas saistības starp mainīgajiem, taču ciešākā korelācija ir starp kibermobinga pieredzes skalām, kas norāda uz to, ka kibermobinga upuri nereti ir arī kibermobinga agresori. Arīdzan atklāts, ka šajā izlasē zems pašcieņas līmenis saistīts gan ar kibermobinga viktimizāciju, gan ar kibermobinga agresiju. Pastāv nozīmīgas korelācijas starp kibermobinga agresiju gan ar uztverto vecāku pārraudzību, gan ar attieksmi pret vecāku pārraudzību. Statistiski nozīmīgas atšķirības starp rezultātiem meiteņu un zēnu grupā netika atklātas. Pētījuma ietvaros tika veiksmīgi adaptēta Eiropas kibermobinga intervences projekta aptauja (Del Rey et al., 2015) un izveidota Uztvertās vecāku pārraudzības internetā aptauja., Cyberbullying has become a serious problem in today's society, especially between adolescents. This problem is extremely timely because of its covert nature and causing of psychological and emotional damage to the victim, but it can also cause longitudinal harm. The goal of this study was to find out what statistically significant correlations between the cyberbullying-experience, self-esteem and the perceived parental monitoring on the internet there are in the girls group (n=52), the boys group (n=51) and the whole study sample, as well as if there are any diferences between the boys’ and the girls’ group. 103 adolescents in the age from 12 to 15 (M = 13,4, SD = 0,62) took part in the study. The results of the study revealed many correlations between the variables, though the strongest was between the cyberbullying-experience subscales, which shows that cyberbullys often are victims as well. In this study sample low self-esteem is associated with cyberbullying victimization, as well as cyberbullying aggression. There are significant correlations between cyberbullying aggression, the perceived parental monitoring, as well as with the attitude against parental monitoring. There were no statistically significant diferences between the results in the boys’ and the girls’ group. During this study the and the The European Cyberbullying Intervention Project Questionnaire (Del Rey et al., 2015) was successfully translated to Latvian and the Perceived Parental Internet Monitoring in Adolescents Questionnaire was invented.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības starp Iespējamās Misijas skolotāju un Latvijas Universitātes topošo skolotāju apzinātības, pašefektivitātes un emociju regulācijas rādītājiem, kā arī, kādas saistības pastāv starp šiem trim mainīgajiem. Datu ievākšanai tika izmantotas 3 aptaujas: Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire /ERQ/, Gross & John, 2003). Latvijā instrumenta sākotnējā adaptācija tika veikta maģistra darba ietvaros (Morozova, 2011); Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (Norwegian Teacher Self-Efficacy Scale jeb NTSES (Skaalvik & Skaalvik, 2007)). Latviešu valodā sākotnējā versija adaptēta kursa darba ietvaros (Virse, 2015); Apzinātības piecu aspektu aptauja (Five Facet Mindfulness Questionnaire, (FFMQ), Baer, Smith, Hopkins, Krietemeyer & Toney, 2006). Adaptāciju latviešu valodā ir veicis M. Majors (2013) maģistra darba ietvaros. Pētījumā piedalījās 48 respondenti (22 – LU topošo skolotāju grupā (vidējais vecums 27,18); 26 – IM skolotāju grupā (vidējais vecums 26,27)). Pētījuma rezultāti uzrāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām apzinātības aspektos ‘aprakstīšana’ un ‘nereaģēšana’, IM grupā šie rādītāji ir augstāki. Abās grupās tika uzrādītas ciešas un vidēji ciešas korelācijas dažādo pašefektivitātes, apzinātības un emociju regulācijas aspektu starpā. Netika uzrādītas statistiki nozīmīgas atšķirības starp korelāciju koeficientiem abās grupās., The purpose of this study was to find out if there exists a difference between the indicators of emotion regulation, teacher self-efficacy and mindfulness between two groups – teachers of the programme Mission Possible and the teachers-to-be currently studying at the University of Latvia. The research was also conducted to explore what correlations exist between the three variables. 3 scales were used to collect data: Emotion Regulation Questionnaire /ERQ/, (Gross & John, 2003, scale adapted in Latvia by Marija Morozova in 2011); Norwegian Teacher Self-Efficacy Scale or NTSES (Skaalvik & Skaalvik, 2007, adapted in Latvia by Gundega Virse in 2015); Five Facet Mindfulness Questionnaire, (FFMQ), Baer, Smith, Hopkins, Krietemeyer & Toney, 2006, adapted in Latvia by Māris Majors in 2013. 48 respondents (22 in the LU teachers group (mean age 27,18), 26 in the MP teachers group (mean age 26,27)) completed the scales. Results of this study indicate that there is a statistically significant difference between the groups in the Mindfulness aspects of ‘describe’ and ‘non-react’. In the MP group the indicators were higher. Both groups showed strong and medium correalations between the various apsects of the self-efficacy, emotion regulation and mindfulness indicators. A significant difference between the correlations between the two groups was not found.

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot kā savā starpā ir saistīta akadēmiskā pašregulācija, uztvertā vecāku iesaistīšanās un uztvertā vecāku pārraudzība. Bakalaura darbs sastāv no piecām nodaļām : Akadēmiska pašregulācija, vecāku iesaistīšanās bērna izglītībā, vecāku pārraudzība, akadēmiskā pašregulācija un vecāku iesaistīšanās, akadēmiska pašregulācija un vecāku pārraudzība. Pētījuma dalībnieki aizpildīja 3 aptaujas “Vecāku iesaistīšanās bērna izglītībā” (Parents’ Involvement in Children’s Learning; Cheung & Pomerantz, 2011), “Akadēmiskā pašregulācijas aptauja” (Academic Self-Regulation Questionnaire for Adolescents (Scoring the SRQ-A (Standard version); Gnambs, T. & Hansftingl, B, 2014), “Vecāku pārraudzības aptauja” (Parental Monitoring Scale, Stattin & Kerr, 2000). Pētījumā tika iesaistīti 62 pusaudži vecumā no 13 līdz 14 gadus veci (M=13,44; SD=), lielākoties tie bija 7 un 8 klases skolēni. 58 % izlasē ir 13 līdz 14 gadus vecas meitenes un 42 % izlasē ir 13 līdz 14 gadus veci zēni. Darba apjoms 31 lappuses (ieskaitot titullapu, saturu, anotāciju, literatūras sarakstu). Bakalaura darbā ir sešas tabulas. Izmantotas 48 publikācijas., The aim of the bachelor’s thesis: to ascertain how academic self-regulation, parental involvement and parental monitoring are interconnected. The bachelor’s thesis consists of five chapters: Academic Self-regulation, Parental Involvement in Children’s Education, Parental Monitoring, Academic Self-regulation and Parental Involvement, Academic Self-regulation and Parental Monitoring. The participants of the research filled out 3 questionnaires: Parental Involvement in Children’s Education (Cheung & Pomerantz, 2011), Academic Self-Regulation Questionnaire for Adolescents (Scoring the SRQ-A (Standard version); Gnambs, T. & Hansftingl, B, 2014), Parental Monitoring Scale (Stattin & Kerr, 2000). There were involved 62 adolescents in the research in age range from 13 to 14; mainly they were 7th and 8th grade students. The average age of the adolescent selection are 13,44 years. 58,1 % in the selection are 13-14 year-old girls and 41,9 % in the selection are 13 to 14 year-old boys. The volume of the bachelor’s thesis is 31 page (including the title page, contents, abstract, bibliography). There are six tables in the bachelor’s thesis. There have been referenced 48 publications.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas savstarpējas saistības pastāv starp negausīgas ēšanas, emociju regulācijas un apzinātības fenomeniem. Pētījumā piedalījās 106 respondenti. Lai noteiktu šīs saistības, tika pielietotas trīs aptaujas: Negausīgas ēšanas skala (The Binge Eating Scale); Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire); Apzinātības piecu aspektu aptauja (Five Facet Mindfulness Scale). Veiktā pētījuma dati apstiprina, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp negausīgas ēšanas tendenci un grūtībām emociju regulācijā, kā arī saistība starp augstu apzinātības līmeni un negausīgas ēšanas tieksmes trūkumu., The purpose of the study was identification of the relationship between the phenomena of binge eating, emotion regulation and mindfulness.106 respondents participated in the study. In order to understand whether there is a statistically significant relationship between these mentioned phenomena, three questionnairies were used in the study: The Binge Eating Scale; Emotion Regulation Questionnaire; Five Facet Mindfulness Scale. The data of the conducted study confirm that there is a statistically significant relationship between the tendency for the binge eating and difficulties in emotion regulation, as well as the inverse relationship between the high level of mindfulness and indisposition for binge eating.

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt, vai pastāv psiholoģiskās labklājības un apmierinātības ar partnerattiecībām atšķirības indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet neatrodas reģistrētā laulībā, un, vai pastāv atšķirības psiholoģiskās labklājības saistībā ar apmierinātību ar partnerattiecībām indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet nav reģistrētā laulībā. Pētījumā piedalījās 117 respondenti (90 sievietes, 27 vīrieši) vecumā no 20 līdz 77 gadiem (M = 38,94 gadi, SD = 12,27). 51 respondents norādīja, ka ir oficiāli nereģistrētās attiecībās (43,6%), 66 respondenti norādīja, ka ir oficiāli reģistrētās attiecībās (56,4%). Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas. Psiholoģiskās labklājības izpētei tika izmantota Psiholoģiskās labklājības skala (Scales of Psychological Well-Being- RPWB, Ryff, 1989), kas adaptēta latviešu valodā (Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004). Lai noteiktu dalībnieku apmierinātību ar partnerattiecībām, tika izmantota Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauja (The Comprehensive Marital Satisfaction Scale – CMSS, Blum & Mehrabian, 1999). Metodes adaptāciju Latvijā veikusi Ilze Mizāne 2006. gadā. Pētījuma rezultāti apstiprināja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības apmierinātībā ar attiecībām starp indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, indivīdiem, kas ir partnerattiecībās, bet neatrodas reģistrētā laulībā. Apmierinātība ar partnerattiecībām laulātajiem ir augstāka, nekā indivīdiem nereģistrētās partnerattiecībās. Nepastāv statistiki nozīmīgas atšķirības psiholoģiskās labklājības un tās aspektu (sevis akceptēšana, tuvas attiecības ar citiem, autonomija, kompetence vides apguvē, dzīves mērķis un personības izaugsme) saistībā ar apmierinātību ar partnerattiecībām indivīdiem laulībā un indivīdiem, kas ir partnerattiecībās, bet nav reģistrētā laulībā. Indivīdi nereģistrētās partnerattiecībās uzrāda tikai tendenci saistībai starp apmierinātību ar attiecībām un psiholoģiskās labklājības apakšskalu – pozitīvas attiecības ar citiem, The purpose of the research was to clarify if there are any differences between the scores of psychological well-being and sastisfaction with partnership of individuals in officially registrated marriage and of those who are in partnership, but not in officially registrated marriage. Additionally clarification was made to state if there exist differences between psychological well-being in association with sastisfaction with partnership for both groups of research. The participants of the research were 117 respodents (90 women, 27 men) aging from 20 to 77 years (M = 38,94 years, SD = 12,28). 51 respondents pointed out, that they were in not officially registrated partnership (43,6 %), 66 respondents showed, that they were officially married (56,4 %). Participants filled out the following two kinds of self-reports. Scales of Psychological WellBeing – RPWB (Ryff, 1989), potted to Latvian condition, (Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004) were used to identify participants’ psychological well-being. To identify participants satisfaction with their partnership The Comprehensive Marital Satisfaction Scale – CMSS (Blum & Mehrabian, 1999) was made use of. Ilze Mizāne potted this research to Latvian conditions in 2006. The results of the research approved, that there exists statistically significant differences in satisfaction with partnership among individuals in officially registrated marriage and of those who are in partnership, but not in officially registrated marriage. Satisfaction with partnership among the married ones scored higher than among individuals in not registrated partnership. Do not exist statistically significant differences between psychological well-being and its aspects (self-acceptance, positive relations with others, autonomy, environmental mastery, purpose in life, personal growth) in association with sastisfaction with partnership for individuals in officially registrated marriage and of those who are in partnership, but not in officially registrated marriage. Individuls in not registrated partnership depicted only the tendency in association between satisfaction with partnership and the subscale of psychological well-being - positive relations with others

Pētījuma mērķis bija noskaidrot kāda ir sakarība starp apmierinātību ar darbu, perfekcionismu un vientulību vispārizglītojošo iestāžu skolotājiem. Pētījuma piedalījās 61 dalībnieks no divām Rīgas vispārizglītojošām skolām (55 sievietes, 6 vīrieši) vecumā no 22 līdz 64 gadiem, vidējais vecums grupā ir 43 gadi (M=42,62; SD=11,39). Pētījumā tika izmantota Skolotāju apmierinātības ar darbu aptauja, Perfekcionisma skala, Vientulības skala un šim darbam izveidota sociāli - demogrāfisko datu aptauja par respondenta vecumu, dzimumu, profesijā nostrādāto laiku un konkrētajā skolā nostrādāto laiku. Pēc iegūtajiem rezultātiem tika secināts, jo izteiktāki ir perfekcionisma Standartu un Kārtības rādītāji, jo lielāka ir apmierinātība ar darbu, kā arī zemāka vientulības izjūta ir saistīta ar izteiktāku apmierinātību ar darbu skolotajiem., This paper examines relationships between job satisfaction, perfectionism and loneliness among teachers. There were 61 participants (55 women and 6 men) aged 22 to 64 years (M=42,62; SD=11,39) from two Secondary schools in Riga. The study used Teacher Job Satisfaction Questionnaire, The Almost Perfect Scale – Revised, Revised UCLA Loneliness Scale and Socially - demographic data survey for the respondent's age, sex, time worked in profession and time worked in particular school. It was concluded that the grater results in perfectionism’s Standarts and Order Scales, the greater overall job satisfaction. The lover results in loneliness, the greater overall job

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kuri seksuālās minoritāšu identitātes aspekti ir saistīti psiholoģisko distresu un uztverto sociālo atbalstu lesbietēm, gejiem un biseksuāliem cilvēkiem. Pētījumā piedalījās 126 dalībnieki, vecumā 18 - 52 gadi. Dalībnieki tika iedalīti trīs pētījuma grupās: lesbietes (n=49); geji (n=41); biseksuāli cilvēki (n=36). Pētījumā tika izmantota Lesbiešu, geju un biseksuālu cilvēku identitātes aptauja, Keslera psiholoģiskā distresa aptauja un Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta aptauja. Tika atklāts, ka visās pētījuma grupās psiholoģiskais distress ir pozitīvi saistīts ar pieņemšanas raizēm, geju grupā ar internalizēto homonegativitāti un biseksuālu cilvēku grupā ar identitātes neskaidrību un sarežģītu procesu. Rezultāti parāda, ka biseksuāli cilvēki uzrāda nozīmīgi augstāku psiholoģisko distresu un identitātes neskaidrību., The aim of this study was to find out, which sexual minority identity dimensions correlates with psychological distress and perceived social support. Data were concluded from 126 participants, at age 18 - 52 years. Participants were divided in three groups: lesbians (n=49); gays (n=41); bisexuals (n=36). Research was concluded by using Lesbian, gay and bisexual identity scale, Kessler psychological distress scale and Multidimensional perceived social support scale. Findings show, that psychological distress is positively correlated with acceptance concerns in all three groups; with internalized homonegativity in gay group and with identity uncertainty in bisexual group. Also findings show that bisexual people show significantly higher psychological distress and identity uncertainty.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas attiecības starp vientulības izjūtu, jūtīgumu pret atraidījumu un sociālo izvairīšanos, un gūt plašāku ieskatu par to, kā šie mainīgie mijiedarbojas. Lai to noskaidrotu, tika izvirzīta hipotēze, ka pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvas attiecības starp vientulības izjūtu, jūtīgumu pret atraidījumu un sociālo izvairīšanos. Tika uzdoti divi pētījuma jautājumi: vai sociālā izvairīšanās ir mediators attiecībās starp jūtīgumu pret atraidījumu un vientulības izjūtu un vai jūtīgums pret atraidījumu ir mediators attiecībās starp vientulības izjūtu un sociālo izvairīšanos? Pētījumā piedalījās 207 respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem (M = 21,35, SD = 1,81), 77,29 % sievietes. Vientulības izjūta tika noteikta, izmantojot UCLA Vientulības skalu (Russell, 1996, adaptācija latviešu valodā, Perepjolkina, 2009), jūtīgums pret atraidījumu tika mērīts ar Jūtīguma pret atraidījumu aptauju, Pieaugušo versiju (A-RSQ) (Downey, 2014), Sociālā izvairīšanās tika mērīta ar sociālās izvairīšanās un distresa aptaujas (SADS) izvairīšanās apakšskalu (Watson & Friend, 1969). Rezultāti apstiprināja hipotēzi un parādīja, ka sociālā izvairīšanās ir daļējs mediators attiecībās starp jūtīgumu pret atraidījumu un vientulības izjūtu, bet jūtīgums pret atraidījumu nebija statistiski nozīmīgs mediators attiecībās starp vientulības izjūtu un sociālo izvairīšanos., The aim of the research was to investigate if there are statistically significant relationship between loneliness, rejection sensitivity and social avoidance and to get more insight about interaction of these variables. To find it out, it was hypothesized that there are statistically significant positive relationship between loneliness, rejection sensitivity and social avoidance. Two research questions were asked: whether relationship between rejection sensitivity is mediated by social avoidance and whether relationship between loneliness and social avoidance is mediated by rejection sensitivity? In study participated 207 respondents aged from 18 to 25 years (M = 21,35, SD = 1,81), 77,29 % women. Loneliness was assessed using UCLA Loneliness Scale, Version 3 (Russell, 1996, adaptation in Latvian language, Perepjolkina, 2009), rejection sensitivity was measured by Rejection Sensitivity Questionnaire, Adult version (A-RSQ) (Downey, 2014), to assess social avoidance Social Avoidance subscale of Social Avoidance and Distress Scale (SADS) (Watson & Friend, 1969) was used. Results confirmed hypothesis and also indicated that social avoidance is partial mediator in relationship between rejection sensitivity and loneliness, but rejection sensitivity is not staticticly significant mediator in relationship between loneliness and social avoidance.

Bakalaura darba ietvaros pētīta personības iezīmju saistība ar riska uztveri aviokompānijā strādājošiem pilotiem. Tika izmantota Lielā piecinieka aptauja (Big Five Inventory), lai noteiktu piecfaktoru personības dimensijas (Goldberg, 1993), kā arī riska uztveres aptauja (Hunter, 2002). Korelatīvā pētījumā analizētas sakarības starp ekstraversiju, labvēlīgumu, apzinīgumu, neirotismu, atvērtību un vispārējo lidojuma risku, augstu lidojuma risku, augstuma risku un braukšanas risku. Pētījumā piedalījās 52 piloti. Tika izvirzīts pētījuma jautājums par to, kādas saistības pastāv starp pilotu personības iezīmēm un riska uztveri. Iegūtie rezultāti liecina, par personības iezīmju saistību ar riska uztveri: jo augstāki ekstraversijas rādītāji, jo augstāka vispārējā lidojuma riska uztvere, augstāka lidojuma riska uztvere un arī augstāka augstuma riska uztvere. Tāpat aprēķini liecina par to, jo augstāki labvēlīguma rādītāji, jo augstāka vispārējā lidojuma riska uztvere un augsta lidojuma riska uztvere. Arī ar apzinīgumu tika atrasta saistība: jo augstāki apzinīguma rādītāji, jo augstāka vispārējā lidojuma riska uztvere, augstāka lidojuma riska uztvere un arī augstāka augstuma riska uztvere. Atslēgas vārdi: pilots, personības iezīmes, riska uztvere, Bachelor thesis examines the relationship between pilots personality traits and risk perception. The Big Five Inventory was used to examine five factor personality dimensions ( Goldberg, 1993) and also Risk Perception Inventory (Hunter, 2002). In the study correlation was measured between extraversion, agreeableness, conscientiousness, neuroticism, openess and heneral flight risk, high flight risk, altitude risk and driving risk. 52 active airline pilots participated in the study. The research question was about, what kind of relationship is between pilot personality traits and risk perception. Results suggest that there is relationship between perosnality traits and risk perception: higher extraversion predicts higher general flight risk perception, higher high risk perception and also higher altitude risk perception. Also higher agreeableness predicts higher general flight risk perception and higher high risk perception. Also realtionship with conscientiousness was found : higher conscientiousness predicts higher general flight risk perception, higher high risk perception and also higher altitude risk perception. Key words: pilot, personality traits, risk perception

Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas saistības pastāv starp indivīda depresijas stigmu un personības iezīmēm, māņticību, pašcieņu, sociāliem un demogrāfiskajiem faktoriem Latvijā. Pētījuma izlasi veido 231 abu dzimumu latviski runājoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem (M=32,18, SD=10,88), kuri elektroniskā veidā atbil dēja uz vairākiem jautājumiem, aizpildīja Depresijas stigmas aptauju, Aptauju „Lielais piecinieks”, Rozenberga Pašcieņas aptauju un Latvijas māņticības aptauju.Rezultāti apstiprina, ka ar depresijas stigmu pozitīvi korelē pašcieņa, māņticība un respondenta vecums, negatīvi – neirotisms. Stigma ir mazāka sievietēm un, ja respondentam ir bijusi pieredze vai papildus zināšanas saistībā ar depresiju vai psihisko veselību kopumā: ja respondents ir vērsies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību; ja pazīst kādu cilvēku ar garīgu saslimšanu vai kādu depresijas slimnieku; ja respondenta darbs vai izglītība ir saistīti ar psiholoģiju, psihoterapiju vai medicīnu. Vēršanās pēc palīdzības, māņticība, dzimums, vecums un neirotisms kopā izskaidro 35% no rezultātu variācijas indivīda depresijas stigmai., The purpose of this study was to determine the relationship between depression stigma and personality traits, superstition, self-esteem, social and demographic factors in Latvia. The study included 231 adults, Latvia`s inhabitants of both sexes, aged 18 to 65 years (M=32,18, SD=10,88). They answered to several questions via internet and filled out the Depression Stigma Scale, the Big Five Invetory, the Rosenberg Self–Esteem Scale and Latvia`s Superstition Scale. Results confirm that depression stigma has possitive correlation with self-esteem, superstition and age of respondent and negative correlation with neuroticism. Stigma is lesser among women and if respondent has experience or additional knowledge related with depression or mental health in general: if respondent has sought for professional help for his/her mental health; if he/she knows somebody with mental health problems or depression;if job or education of respondent is related with psychology or medicine. Seeking for professional help, superstition, gender, age and neuroticism together explain 35% from personal depression stigma variation.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot personības iezīmju un sociālās trauksmes saistību ar problemātisku interneta lietošanu. Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, kādas personības iezīmes prognozē problemātisku interneta lietošanu un cik lielā mērā sociālā trauksme prognozē problemātisku interneta lietošanu. Pētījumu grupu veido 110 respondenti, no kuriem 82 ir sievietes un 28 ir vīrieši. Vidējais vecums grupā ir 35 gadi (M = 35,13, SD = 12,97). Vecums variē no 18 - 69 gadiem. Personības iezīmes tika mērītas ar Lielā Piecinieka aptauju (The Big Five Inventory) kuras apakšskalas ir atvērtība pieredzei, apzinīgums, ekstraversija, labvēlīgums un neirotisms. Sociālā trauksme tika mērīta ar Sociālās trauksmes aptauju (Social Interaction Anxiety Scale). Problemātiska interneta lietošana tika mērīta ar Interneta atkarības aptauju (Internet Addiction Questionaire). Pētījuma rezultāti parāda, ka zems apzinīguma līmenis, neirotisms un sociālā trauksme ir statistiski nozīmīgi saistīti ar problemātisku interneta lietošanu. Zems apzinīgums un neirotisms statistiski nozīmīgi prognozē problemātisku interneta lietošanu. Sociālā trauksme ir mediators starp neirotismu un problemātisku interneta lietošanu., The aim of the study is to determine the relation between personality traits, social anxiety and problematic internet use. As a part of this study, the types of personality traits that predict problematic internet use and the extent to which social anxiety predicts problematic internet use were identified. The research sample consists of 110 participants, 82 of which are women and 28 are men. The average age of the group is 35 years (M = 35,13, SD = 12,97). The age range is from 18 to 69 years. Personality traits were measured using The Big Five Inventory, the subscales being openness to experience, conscientiousness, extraversion, agreeableness and neuroticism. Social anxiety was measured using the Social Interaction Anxiety scale. Problematic internet use was measured using the Internet Addiction Questionnaire. The results show that low conscientiousness, neuroticism and social anxiety have statistically significant relation to problematic internet use. Low conscientiousness and neuroticism statistically significant predict problematic internet use Social anxiety is a mediator between neuroticism and problematic internet use.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas ir saistības starp iesaisti vienaudžu iebiedēšanā un psiholoģiskajiem simptomiem, kādi audzināšanas un skolas klimata faktori prognozē iesaisti vienaudžu iebiedēšanā (bullying) un vai audzināšanas paņēmieniem un skolas klimatam ir moderatora efekts uz saistību starp iesaisti vienaudžu iebiedēšanā un psiholoģiskajiem simptomiem. Pētījumā piedalījās 581 skolēns vecumā no trīspadsmit līdz septiņpadsmit gadiem (M=14,19, SD=4,49) no 12 Latvijas skolām, kas tiešsaistē atbildēja uz aptaujas jautājumiem par savas audzināšanas paņēmieniem, skolas klimatu un psiholoģiskajiem simptomiem. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv nozīmīgas sakarības starp iesaisti vienaudžu iebiedēšanā, audzināšanas paņēmieniem un skolas klimatu. Skolēniem, kas cieš no vienaudžu iebiedēšanas, biežāk ir internalizēti traucējumi, savukārt pāridarītājiem- eksternalizēti traucējumi. Bērniem, kas cieš no iebiedēšanas, ir zemāka vecāku iesaiste, arī skolā viņi nejūtas piederīgi, kas var pastiprināt internalizēto traucējumu intensitāti. Savukārt bērni, kas dara pāri, ģimenē biežāk cieš no fiziskas vardarbības (sodiem) un kopumā biežāk tiek sodīti, viņiem ir zema iesaiste no mātes puses un vāja vecāku kontrole kopumā. Daļējs moderatora efekts apstiprinājās cietušo grupā - mātes iesaiste moderē saistību ar afektīviem traucējumiem, savukārt, tēva iesaiste moderē saistību ar trauksmes un uzvedības traucējumiem. Savukārt fiziski sodi moderē pāridarīšanas saistību ar uzvedības un opozicionāri izaicinošiem traucējumiem. Lai arī šie moderatori mazina saistību starp psiholoģiskiem simptomiem un vienaudžu iebiedēšanu, saistība joprojām ir nozīmīga. Atslēgas vārdi: vienaudžu iebiedēšana (bullying), audzināšana, skolas klimats, psiholoģiskie simptomi, The aim of the research was to find out the links between the involvement in bullying and psychological symptoms, to identify the factors of parenting and school climate that explain the involvement in bullying and to determine whether the factors of parenting and school climate have a moderating effect on the link between the involvement in bullying, and psychological symptoms. The research involved 581 students aged between 13 and 17 (M=14,19, SD=4,49) from 12 Latvian schools. The students answered on-line a questionnaire about the climate in their school, parenting and psychological symptoms. The research showed that there are significant links between the involement in bullying and the factors of school climate and parenting. Students subject to bullying tend to have internalized problems while bullies tend to develop externalized problems. Parents of victims of bullying are less involved, victims feel that they don’t belong in school either, which may increase the intensity of the internalized problems. Meanwhile, bullies tend to suffer from domestic physical violence (punishments) and are punished more often on the whole. Mothers of bullies are generally lowly involved and parental control is weak. A partial moderating effect was confirmed in the victim group: mother involvement moderates the link to affective problems while father involvement moderates the link to anxiousness and conduct problems. In the bully group physical punishments moderate the link between bullying and conduct and oppositional defiant problems. Although these moderators attenuate the link between psychological symptoms and bullying, this link is nevertheless significant. Key words: bullying, parenting, school climate, psychological symptoms.

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot saistību starp sociālo trauksmi, pašefektivitāti un jauniešu akadēmiskajiem sasniegumiem. Lai to pārbaudītu, tika ievākti dati no 64 respondentiem - 37 sievietēm un 27 vīriešiem, vecumā no 17 līdz 19 gadiem. Visi respondenti pētījuma brīdī bija 11. vai 12. klases skolēni. Sociālā trauksme tika mērīta ar Sociālās trauksmes aptauju (Social interaction anxiety scale, SIAS; Mattick & Clarke 1998). Latviski adaptēta 2013.gadā (Kaluga un Valters, 2013). Aptauja sastāv no 20 apgalvojumiem, skalā no 0 līdz 4. Pašefektivitātes mērīšanai tika izmantota Bērnu pašefektivitātes uztveres aptauja (Children's Self-Efficacy Scale; Bandura, 2006). Latviski adaptējusi J. Ļubenko (Ļubenko, 2009). Aptauja sastāv no 34 apgalvojumiem, skalā no 0 līdz 10. Akadēmiskie sasniegumi tika mērīti attiecīgi jauniešiem norādot savas sekmes latviešu valodā, matemātikā un 1. semestra vidējo atzīmi. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu, kādas saistības pastāv starp sociālo trauksmi, pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem, tika veikta korelāciju analīze. Šī pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem, kā arī vidējā atzīme statistiski nozīmīgi korelē gan ar pašefektivitāti, gan arī ar akadēmiskiem sasniegumiem. Savukārt starp sociālo trauksmi un pašefektivitāti, kā arī starp sociālo trauksmi un akadēmiskajiem sasniegumiem nepastāv statistiski nozīmīga saistība. Kas, iespējams, ir saistīta, ar to, ka skolās kur tika veikta anketēšana liela nozīme tiek pievērsta jauniešu individuālajam un grupu darbam, kur pašam jāplāno savs laiks un jāprot sevi motivēt labākam vērtējumam. Motivācija izpildīt savus uzdevumus, kā arī attieksme pret savu darbu, un arī paškritika ir pieskaitāmi pie resursiem, kas samazina sociālās trauksmes līmeni. Atslēgas vārdi: pašefektivitāte, sociāla trauksme, akadēmiskie sasniegumi., The purpose of this study was to examine the relationship between social anxiety, self-efficacy and academic achievement of adolescents. To examine it, data were collected from 64 respondent - 37 women, 27 men, aged 17-19 years , from 11 and 12 class. Social anxiety was measured by a questionnaire of social anxiety (Social Interaction Anxiety Scale SIAS, Mattick & Clarke, 1998). Adapted in latvian 2013. (Kaluga un Valters, 2013). Qestionnaire consists of 20 statements a scale from 0 to 4. To mesure self-efficacy was used Self-efficacy questionnare (Bandura 2006, self-efficacy beliefs of adolescents). Adopted in latvian by Ļubenko, J. 2009 (Ļubenko, 2009). Qestionnaire consists of 34 statements, a scale from 0 to 10. Academic achievement was measured by adolescent giving their latvian language grade , mathematic grade and average grade from first semester. To answer the research question is there connection between social anxiety, self-efficacy and academic achievement was performed correlation analysis. Results from this study show that there is a statistically significant relationship between self-efficacy and academic achievement, as well as the average grade of a statistically significant correlation with both self-efficacy, as well as with academic achievements. Thus, corelation between social anxiety and self-efficacy was not a statistically significant relationship as well as between social anxiety and academic achievement. What is probably due to the fact that there was no significant relationship is that schools where the questionnaire was given are great importance given to young people for individual and group work, plan your time and be able to motivate yourself for better assessment. Motivation to perform their tasks, as well as attitudes towards their work and the self-criticism are considered to be resources, which reduces the level of social anxiety. Key words: self-efficacy, social anxiety, academic achievement.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp uztverto vecāku pārraudzību, iesaistīšanos bērna izglītībā un pusaudža alkohola lietošanas biežumu. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi – kāda saistība pastāv starp uztverto vecāku pārraudzību un alkohola lietošanas biežumu un kāda saistība pastāv starp vecāku iesaistīšanos bērnu izglītībā un alkohola lietošanas biežumu? Darba teorētiskajā daļā ir raksturota vecāku pārraudzība un iesaistīšanās bērnu dzīvē, kā arī raksturota pusaudžu alkohola lietošana un lietošanas iemesli, apskatīti mūsdienu pētījumi un to rezultāti. Pētījumā piedalījās 50 respondenti vecumā no 13 līdz 15 gadiem (M=14,3; SD=8,72), no tiem 58% meitenes un 42% zēni. Pētījuma dalībnieki aizpildīja „Vecāku iesaistīšanās bērnu mācīšanās procesā aptauju” (Parents' involvement in children's learning scale, Chao, 2000; Kerr & Stattin, 2000; Kohl, Lengua, McMahon, & the Conduct Problems Prevention Research group, 2000; Stattin & Kerr, 2000), „Vecāku pārraudzības aptaujas” (Parental monitoring scale; Kerr & Stattin, 2000) un „Alkohola lietošanas biežuma aptaujas” (Drug and Alcohol Use - Youth risk behavior survey, CDC, 1993). Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp vecāku iesaistīšanos bērnu mācīšanās procesā un bērna alkohola lietošanas biežumu (r = -0,24, p < 0,01); pastāv statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp uztverto vecāku pārraudzību un bērna alkohola lietošanas biežumu (r = -0,18, p < 0,05). Rezultāti parāda ka, jo lielāka ir vecāku iesaistīšana bērna izglītībā un uztvertas vecāku pārraudzība, tad pusaudzis mazāk lieto alkoholu. Atslēgvārdi: vecāku pārraudzība, vecāku iesaistīšanās, alkohola lietošanas biežums, pusaudži., The aim of research was to clarify the correlations between perceived parental monitoring and involvement in education and the frequency of alcohol use. Two research questions were put forward- what is the relationship between perceived parental monitoring and frequency of alcohol use; the relationship between parental involvement in children's education and frequency of alcohol use. In the theoretical part of the work the meaning of the parental monitoring and involvement in children's lives was described, as well as the causes of teenagers’ alcohol use, the contemporary studies and their results were explored. The practical part describes the study participants, tools and procedures, as well as the presentation of research results and their discussion. The study included 50 respondents aged 13-15 years (M=14,3; SD=8,72), 58% of which were girls and 42% boys. The study participants completed the following surveys: “Parental involvement in children's education” (Parents' involvement in children's learning scale, Chao, 2000; Kerr & Stattin, 2000; Kohl, Lengua, McMahon, & the Conduct Problems Prevention Research group, 2000; Stattin & Kerr, 2000), “Parental monitoring“ (Parental monitoring scale; Kerr & Stattin, 2000) and ”The frequency of alcohol use” (Drug and Alcohol Use - Youth risk behavior survey, CDC, 1993). From the results obtained within the framework of Bachelor work study it can be concluded that: there is a statistically significant negative correlation between parental involvement in children's education and the frequency of teenagers’ alcohol use (r = -0,24, p < 0,01); there is a statistically significant negative correlation between parental monitoring and the frequency of teenagers’ alcohol use (r = -0,18, p < 0,05). The results show that if parental involvement in children's education and parental monitoring is higher, then the teenager frequency of alcohol use is lower. Keywords: parental monitoring, parental involvement, use of alcohol.