Search

Šis darbs veltīts valdnieka pienākumu analīzei ievērojamajā senās Indijas sacerējumā par politikas zinātni - „Arthašāstrā”, par kura sarakstītāju tiek uzskatīts bramīns Kautilja. Autore apskata vispārīgus valsts pārvaldes aspektus minētajā traktātā, sniedz valdnieka personībai izvirzīto prasību raksturojumu, kā arī plaši apraksta tādus monarha uzdevumus kā likumības un kārtības uzraudzība, pavalstnieku labklājības nodrošināšana, starptautisko attiecību veidošana un valsts militārā aizsardzība. Valdnieka pienākumi tiek raksturoti kontekstā ar vēsturiskajiem apstākļiem Maurju impērijā, kas visticamākais ir bijis laika posms, kurā tika sarakstīts aplūkojamais avots., The subject of this master thesis is analysis of the ruler`s duties in the remarkable book on political science of ancient India „The Arthashastra”. The author of this paper deals with general aspects of the state administration in „The Arthashastra”, describes requirements stipulated for the personality of the ruler and analyses the following duties of the state administration: maintenance of law and order, safeguarding the welfare of the people, protection from the external aggression and implementation of foreign policy. The ruler`s duties are analysed in the context of historical circumstances in the Mauryan Empire, which is considered to be the time of the composition of this treatise.

Lapsas un jenotsuņa (tanuki) tēli bieži sastopami Japānas folklorā, leģendās un stāstos. Šiem dzīvnieku tēliem tikušas piedēvētas spējas mainīt izskatu un pārvēsties dažādās būtnēs un lietās. Darbā tiek analizētas un pierādītas dzīvnieku tēlu pārvērtību saistības ar kulturālajām un vēsturiskajām izmaiņām Japānā. Tiek secināts, ka stāsti par lapsas un jenotsuņa metamorfozēm atspoguļo sabiedrības uzskatu un morāles izpratnes izmaiņas Japānā no sendienām līdz pat mūsdienām. Katrā vēsturiskā laika posmā tēli atspoguļo aktuālo sabiedrībā, problēmas, reliģijas ietekmi un periodā valdošo noskaņojumu., In Japanese folklore and ancient legends foxes and raccoon dogs are known as shape-shifters. They are believed to have the power of transforming themselves into various beings, especially humans. There are a lot of famous legends about foxes transforming themselves into beautiful women and raccoon-dogs transforming themselves into Buddhist monks. My thesis analyses and examines transformations of foxes and raccoon-dogs as reflections of changes in the Japanese culture. By analyzing various stories concerning transformations of the mentioned animals in different historical periods, in which they are written, one can clearly see how they reflect the culture of a certain period, including people’s religious views, understanding of morality and general mood in the country as well as popular tendencies of art.

Maģistra darba autore apskata Rabindranata Tagores romānu “Mājās un pasaulē” liekot uzsvaru uz tā saturu un filozofisko jēgu. Romāna autors darbā aplūko Indijas vēsturē nozīmīgo svadeši kustību caur trīs personāžiem – Bimolu, Nikhilešu un Šondīpu, kuri katrs pārstāv savu priekšstatu par Indijas nākotni. Tagore romānu uzraksta daudzus gadus pēc paša aktīvas dalības svadeši kustībā, tāpēc viņa veikumu iespējams uzskatīt par objektīvu kustības vērtējumu un daļēji arī kritiku. Pētījums strukturēts trīs nodaļās, no kurām pirmā aplūko romānu no literārā aspekta. „Mājās un pasaulē” lielā mākslinieciskā vērtība ir tā valoda un stils, kas atklāj rakstnieka lielo dzejnieka talantu. Maģistra darbā kā centrālais romāna kompozīcijas aspekts ir izcelts iekšējais monologs. Otrajā nodaļā pētījuma autore norāda uz svadeši kustības nozīmi rakstnieka dzīvē un romāna tapšanā, ar kā palīdzību izceļas viņa uzskati par nacionālismu. Tagore noraida nacionālismu, kas ignorē vispārcilvēciskās vērtības, uzsverot, ka dzimtenes mīlestība nedrīkst kļūt par aklu kultu, kā tas redzams Šondīpa personāžā, jo lielās ētiskās vērtības stāv pāri kādas konkrētas nācijas robežām. Rakstnieks pats, vīlies svadeši kustībā, atiet no tās, vairāk pievēršoties radošajām aktivitātēm. Trešā nodaļa pievēršas Tagorem – filozofam, akcentējot rakstnieka tiekšanos pēc skaistā un patiesā, kas lielā mērā balstīts Indijas tradicionālajā domā., The author of the master research work analyses the plot and the philosophical ideas in Rabindranath Tagore’s novel „The Home and the World”. The writer looks at the swadeshi movement, which was very significant in the history of India through the main characters of the novel – Bimala, Nikhilesh and Sandip who each represent a certain opinion about the direction, in which India should move in its future. The novel can be viewed as objective evaluation and criticism of the swadeshi movement, because Tagore wrote the novel many years after he took active part in it. The research consists of three parts: the first one analyses the novel from the literary point of view. Language and style are the main values of “The Home and the World”, which show the great talent of the author as a poet. In the second part of the work the author of the pages points out the important place of the swadeshi movement in the life of the writer and in the creation of the novel, which formed author’s conception of the nationalism. He rejects nationalism, which ignores general human virtues, and argues that the love towards motherland should not become a blind cult, as it can be seen in Sandip’s character. Great ethic values are above a border of a certain nation. Tagore felt great disappointment with the development of the swadeshi and left it in order to focus on creative activities. The third part describes Tagore as the philosopher, showing significance of beauty and truth, that brings the philosophy of Tagore close to the roots of traditional Indian thought.