Search

The taxonomic diversity of the vertebrate assemblages from six localities (Veczemji cliff (Latvia), Karksi (Estonia), Kemka River, Domanov Creek, Nesterkovo and Novinka quarry(Russia)) of the Burtnieki Regional Stage in East Baltic is described.

Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materiālu no atseguma Pavāri2 Cieceres krastā netālu no Paksītes ietekas vākšanā un preparēšanā. Papildus tika izmantots materiāls no atseguma Pavāri-1 gar Cieceri pretī Pavāru mājām un Ketleru atsegumiem gar Ventu. Noteikta visu Holoptychiidae dzimtas zivju skeleta elementu piederība, morfoloģijas analīzei atlasītas ģints Holoptychius atliekas, kuras līdz šim netika detalizēti pētītas, un veikta šo atlieku morfoloģiskā un morfometriskā analīze. Ņemot vēra morfometriskās analīzes rezultātus, ir secināts, ka Holoptychius ģints zivju kauli no Ketleru un Pavāru atsegumiem visticamāk pieder vienai sugai. Salīdzinot Ketleru svītā atrastās Holoptychius atliekas ar literatūrā aprakstītajām, kā arī balstoties uz morfometrisko analīzi, tās tika noteiktas kā piederīgas Holoptychius ex gr. nobisissimus, ņemot vērā vispārējo līdzību ar Holoptychius nobilissimus no Skotijas, kas atrasta tikai nedaudz senākos nogulumos. Tomēr nevar izslēgt, ka Holoptychius no Ketleru svītas pieder sugai Holoptychius jarviki no Kvebekas, Kanāda, bet skaidri un pēc daudzām pazīmēm atšķiras no Holoptychius bergmanni no Arktiskās Kanādas., Visotina T. 2022. Sarcopterygian fishes (Porolepiformes, Holoptychiidae) from the deposits of the Late Devonian Ketleri Formation of Latvia. The remains of porolepiform sarcopterygian fishes (family Holoptychiidae) occurring in the sedimentary rocks of the Ketleri Formation, Pavari and Varkali members have been studied in the bachelor thesis. Their distribution, diversity, morphological features have been described and a comparison with fishes found elsewhere in the world and described in the literature has been made. The focus is on the genus Holoptychius, whose remains have been refined in terms of their taxonomic affiliation. The material from three localities of fossil vertebrate remains from the Ketleri Formation was used. The fieldwork was carried out in 2019 and 2021, when the author participated in the collection and preparation of materials from the outcrop Pavāri-2 on the bank of Ciecere River near the mouth of the Paksīte River. In addition, material from the outcrop Pavāri-1 along the Ciecere opposite the abandoned Pavāri farmhouse and the Ketleri outcrops along the Venta River were used. The skeletal elements of all fish belonging to the family Holoptychiidae were identified; the remains of the genus Holoptychius, which have not been studied in detail so far, were selected for morphological analysis, and morphological and morphometric analyses of these remains were carried out. Taking into account the results of the morphometric analysis, it is concluded that the fish bones of the genus Holoptychius from the Ketleri and Pavāri localities most probably belong to the same species. Comparison of the remains of Holoptychius found in the Ketleri Formation with those described in the literature, as well as morphometric analysis, identified them as belonging to Holoptychius ex gr. nobisissimus, given the general similarity to Holoptychius nobilissimusfrom Scotland, found only in slightly older sediments. However, it cannot be excluded that Holoptychius from the Ketleri Formation belongs to the species Holoptychius jarviki from Quebec, Canada, but it clearly and based on many features differs from Holoptychius bergmanni from Arctic Canada.

Salmiņa L. 2020. Vēlā devona daivspurzivju zvīņas no Ketleru svītas un to morfometriskā analīze. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 72 lpp. Bakalaura darbā ir pētītas makroskopiskās daivspurzivju zvīņu fosilijas no augšējā devona Ketleru svītas Varkaļu ridas. Veikta zvīņu morfometriskā analīze un tās rezultātu interpretācija. Lauka darbi tika veikti 2019. gada septembrī ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski aizsargājamā dabas pieminekļa “Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievāktas zivju zvīņu fosilijas. Daivspurzivju zvīņu morfometriskā analīze tika veikta “Biomorphix” un ”PAST” programmās. Izmantojot iegūtos zvīņu morfometrijas rezultātus, lielākajai daļai daivspurzivju zvīņu tika noskaidrota to taksonomiskā piederība, kā arī nosaukti šo zvīņu morfotipi. Kopumā tika izdalītas trīs sugu pārstāvju zvīņas Glyptopomus bystrowi, Holoptychius sp., Cryptolepis grossi. Šo zvīņu starpā ir sastopamas arī tādas zvīņas, kuru piederību noteikt neizdevās. Kaut arī Glyptopomus un Cryptolepis raksturīga ir romboīdās zvīņu forma, dažkārt tās mēdz būt apaļas un pēc proporcijām atgādināt elasmoīdās, tādas kā Holoptychius., Salmina L. 2020 Morphometric analysis of the Late Devonian lobe-finned fish scales from the Ketleri Formation. Bachelor thesis. Riga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 72 pp. The macroscopic lobe-finned fish scale fossils from the Upper Devonian Ketleri Formation, Varkaļi Member have been studied in the bachelor’s thesis. Morphometric analysis and interpretation of the results have been done. Fieldworks were carried out in September 2019 in the area of the protected geological and geomorphological nature monument “Kelteri Outcrop”. A geological section was compiled and described, and fossil fish scales were collected. Morphometric analysis of the lobe-finned fish scales was carried out using the “Biomorphix” and ”PAST” programs. Using the results of the acquired scale morphometry, most lobe-finned fish scales were identified as their taxonomic affiliation and the morphotypes of these scales were established. In general, the scales of the three species were identified, namely Glyptopomus bystrowi, Holoptychius sp., and Cryptolepis grossi. There are also scales within the material which we failed to determine the affiliation. Glyptopomus bystrowi and Cryptolepis grossi usually have demonstrated typical rhomboid scales, however, in some cases the scales of these taxa show the shape of elasmoid scale similar as in the representative of the genus Holoptychius.

Maģistra darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru un Tērvetes svītas zivju fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīts lauka darbos 2018. gadā iegūtais un LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais paleontoloģiskais materiālu no Tērvetes svītas, kā arī veikta paleontoloģiskā 2019. gadā iegūtā materiāla no Ketleru svītas preparēšana. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas daivspurzivju un bruņuzivju zvīņas un bruņu plātnes ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Zvīņu un bruņu plātņu histoloģiskā uzbūve tika pētīta plānslīpējumos, vairākiem paraugiem arī datortomogrammās. Atrastas ektoparazītu, endoparazītu, slimību, plēsēju izraisītas patoloģijas, kā arī pēc zivju nāves radušies bojājumi. Noskaidrots, ka gan Tērvetes svītas nogulumos, gan Ketleru svītas nogulumos sastopamo zivju fosīliju patoloģijās nav novērojamas būtiskas atšķirības. Tāpat noskaidrots, ka ektoparazītu darbības pēdas gan bruņuzivīs, gan daivspurzivīs morfoloģiski neatšķiras, kas ļauj secināt, ka abu grupu zivīs parazitēja tie paši organismi. Gan Ketleru svītas materiālā, gan Tērvetes svītas fosīlajā materiālā atrasti līdzīgi parazītisko organismu bojājumi, kas ļauj secināt, ka zivju parazītiskie organismi no Ketleru laikaposma līdz Tērvetes laikaposmam ir ļoti maz mainījušies., Pathologies in the fish fossils from the Upper Devonian Ketleri and Tervete Fromations have been studied in the Masters Thesis. The paleontological material from field work of 2018, 2019 and Latvian University Geological museum collection has been studied. Samples with pathologies were selected and classified. Sarcopterygian and placoderm scales and armour plates have been studied in detail. The determined damages were described, microphotographs and macrophotographs were made. Histologic structure of scales with pathologies has been studied in the cross-sections and using computed tomography. Pathologies caused by ectoparasite, endoparasite, disease and predator action as well as post mortem damages. It has been determined that pathologies found on fossils from both Tervete and Ketleri Formations show no significant difference. It has been determined that ectoparasite traces in placoderms and sarcopterygians morphologicaly show no difference, so it can be concluded that both fish groups had the same parasites. The damage traces from both Ketleri and Tervete Formations are very similar and it can be concluded that fish parasites from Ketleri Time until Tervete Time have changed very little.

Reķe T. 2019. Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 78 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšējā devona Ogres svītas nogulumi un tajos esošās mugurkaulnieku fosīlijas. Makšinavas un Gurovas gravā atsegtajai Ogres svītai sastādīti detalizēti griezumi, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta detalizēta granulometriskā analīze smilšainajiem nogulumiem un noteikta ievākto fosīliju taksonomiskā piederība. Sasaistot sedimentoloģisko un paleontoloģisko pētījumu rezultātus, tika precizēti nogulumu sedimentācijas apstākļi, taksonu izplatība un daudzveidība. Pētītie Ogres svītas griezumi tika korelēti ar griezumiem tuvumā esošajos urbumos, noteikts to savstarpējais novietojums Ogres svītā. Paisuma un bēguma procesu ietekmi uz nogulumu sedimentāciju ir vērojami tikai Gurovas gravā atsegtajos Ogres svītas smilšakmeņos. No slīpo slānīšu azimutu mērījumiem var secināt, ka paleostraumju virzieni bijuši mainīgi. Mugurkaulnieku kompleksā konstatēti 12 taksoni; šis komplekss ir tipisks augšdevona drupiežu slāņkopām un kopumā ir līdzīgs Kurzemē atrastajam, bet atšķiras ar dažādvairodža Obruchevia heckeri klātbūtni Jauniegūtais bruņuzivs Walterilepis speciosa materiāls ļauj būtiski papildināt sugas aprakstu., Reke T. 2019. Structure, sedimentary environment and vertebrate fossils of the Upper Devonian Ogre Formation from the Makšinava and Gurova ravines. Bachelor thesis. Riga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 78 pp. The deposits and vertebrate fossils from the Upper Devonian Ogres Formation have been studied in the bachelor’s thesis. Geological sections were drawn up and samples of sandstone and fossils were collected during the fieldwork. A detailed grain size analysis of sandstone samples was made, and taxonomy of fossils was determined. By linking the results of sedimentologic and paleontological studies, the sedimentary environment, the ranges and diversity of the vertebrate taxa were clarified. The studied geological sections of the Ogres Formation were correlated with nearby geological drillings and reciprocal position was made. The effect of tidal processes on the sedimentation was identified only in the Gurovas ravine. From the measurements of azimuth it may be concluded that the direction of the paleo streams has been inconsistent. Vertebrate assemblage consisting of 12 taxa is typical for the Upper Devonian sandy deposits and has overall similarity to the assemblage from Kurzeme but differs by the presence ofheterostracan Obruchevia heckeri. The new material of the placoderm Walterilepis speciosa makes it possible to add the description of the species.

Mačute S. 2019. Akantožu (Acanthodei) atliekas no Latvijas augšējā devona siliciklastiskiem nogulumiem. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Franas un Famenas stāva siliciklastiskie nogulumi, sniegta to veidošanās apstākļu interpretācija un noskaidrota akantožu zvīņu izplatība. Lauka darbi veikti laika periodā no 2016. gada jūlija līdz 2019. gada aprīlim. Mikrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi ievākti Ogres svītas 8. atsegumā Gurovas gravā un Kalnamuižas atsegumā, Amulas svītas Gavēņu atsegumā, Mūru svītas Ķurbju, Vilku un Rukūzes atsegumā, Tērvetes svītas Klūnu atsegumā, kā arī Ketleru svītas Ketleru atsegumā. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, pēc tekstūrām un citām pazīmēm ir nodalītas 15 siliciklastisko nogulumiežu fācijas. Noskaidrots, ka akantožu mikroskopiskās atliekas sastopamas visu pētīto stratigrāfisko vienību slāņkopās, tomēr nav atrastas Rukūzes atsegumā. Izmantojot vairāk kā 700 mikroatlieku lielu materiālu, ir veikta zvīņu morfoloģiskās uzbūves izpēte, ir precizētas akantožu zvīņu izplatības likumsakarības, kā arī noteikta akantožu mikroskopisko atlieku faciālā atkarība. Pētījuma rezultāti liecina par to, ka akantožu mikroskopiskās atliekas pārsvarā var atrast plūdmaiņu ietekmētos nogulumos, jo īpaši smilšakmeņos ar māla saveltņu klātbūtni, kas veidojas augstas enerģijas vidē vilkmes straumēs, migrējot 2D vai 3D zemūdens grēdām kanālos., Mačute S. 2019. Acanthodian (Acanthodei) fish remains in the siliciclastic deposits from the Upper Devonian of Latvia. Master thesis. Rīga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. The Upper Devonian, Frasnian and Famennian siliciclastic deposits from Latvia have been studied, the interpretation of sedimenraty environment and distribution of the acanthodian scales is provided. Field investigation was carried out in the period between the July 2016 and April 2019. Microfossils and samples of sandy deposits were collected from the Ogre Formation cropping in the 8th outcrop in the Gurova ravine and in the Kalnamuiža site, from the Amula Formation in the Gavēņi outcrop, from the Mūri Formation in the Ķurbji, Vilki and Rukūze outcrops, from the Tērvete formation in the Klūnas outcrop, and from the Ketleri Formation in the Ketleri site. Geological sections have been described; the grain size analysis of sandy deposit samples were made; and 15 facies of the siliciclastic deposits have been recognised based on the structures and other peculiarities of the rocks. Acanthodian microremains have been found in the deposits of all studied stratigraphic units, however, no acanthodian scales were found in the Rukūze outcrop. Morphological structure of the scales has been studied based on the large material consisting of more than 700 microremains; it allowed precise the regularities of distribution of the scales within the various siliciclastic rocks, and facial dependence of acanthodian microremains was established. The results of the study show that microscopic remains of acanthodians can mostly be found in the tidal-influenced deposits, particularly cross-stratified sandstones with the presence of clay drapes, which were formed in high-energy environments and deposited by the traction currents as the migrating 2D or 3D dunes in the fluvial channels.

Ješkins J. 2019. Fotogrammetrijas metode mikrofosīliju 3D modeļu izveidei. Maģistra darbs. Pētījuma mērķis ir izstrādāt mikrofosīliju 3D rekonstrukcijas metodi, izmantojot fotogrammetrijas principu. Autors piedāvā inovatīvu 3D modeļu izveides metodi, pielietojot attēlu iegūšanu ar optiskās mikroskopijas palīdzību un attēlu fotogrammetrisko apstrādi. Izstrādātā metode ir aprobēta uz dažāda vecuma, izmēra, minerālā un ķīmiskā sastāva mikrofosīlijām, un tiek rekomendēta kā alternatīva esošajām metodēm. Izstrādāta metode var tikt pielietota zinātniskiem nolūkiem pētnieku komandās, kurām nav pieejamas citas, komplicētas un dārgas metodes 3D rekonstrukciju veikšanai. Pētījuma diskusijā autors piedāvā metodes uzlabojumus, kā arī izvirza priekšlikumus metodes turpmākai attīstīšanai., Ješkins J. 2019. Photogrammetry method for 3D modelling of microfossils. Master’s thesis. The study aims to develop a 3D reconstruction method of microfossils, using photogrammetry. Author suggests innovative 3D model reconstruction method, using photo acquisition by optical microscopy and photogrammetric analysis. Developed method has been proved by multiple model development of microfossils, that differs in age, shape, mineral and chemical composition, and is recommended as an alternative to existing methods. Developed method is considered to be used for scientific applications in research teams, that lack an opportunity to use other, more complicated and expensive methods for 3D reconstructions of microfossils. In discussion part, author suggests multiple improvements of the developed method, as well as proposes ideas for future development of the method.

Blumbergs, A. 2018. Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Vidējā devona Živetas stāva nogulumu sastāvs, izplatība un fosilijas Latvijā ir plaši pētītas, tomēr diskutablu jautājumu par dažādu stratigrāfisko vienību izplatību un to robežām vēl ir pietiekami daudz. Šis pētījums veltīts Burtnieku un Gaujas svītas robežintervālam, kas iepriekšējo autoru darbos tika interpretēts ļoti dažādi. Vidējā devona siliciklastiskie nogulumi pētīti Muižarāju un Lenčupes atsegumos ar mērķi detalizēti izpētīt un precizēt nogulumu stratigrāfisko piederību pēc mikrofosīliju, mugurkaulnieku makrofosīliju un sedimentoloģijas metodēm, izmantojot faciālo analīzi. Smilšaini mālaino nogulumu sastāva detalizēta granulometriskā analīze, tekstūru un fosīliju analīze ļauj izdarīt secinājumu, ka Muižarāju klintīs atsedzas gan Burtnieku, gan Gaujas svīta, bet Lenčupes klintīs ir sastopami tikai Gaujas svītas veidojumi., Blumbergs, A. 2018. Deposits and vertebrate fossils of the Burtnieki and Gauja Regional Stage boundary interval from Latvia. Master Thesis. Rīga, University of Latvia. Structure, distribution and fossils of the Middle Devonian, Givetian deposts in Latvia have been well studied, however, there are still rather many questions concerning the distribution and boundaries of various stratigraphic units. This study concerns the boundary interval of the Burtnieki and Gauja formations, which has been variously interpreted by previous authors. Siliciclastic deposits of the Middle Devonian were studied in the Muižarāji and Lenčupe outcrops with the main aim to study in details and precise the stratigraphy using vertebrate microfossils and macroremains, as well as sedimentological methods including facies analysis. The detailed grain size analysis of sandy material, textural and structural composition of sandy clayey deposits, as well as analysis of fossils allows to make the conclusion that both the Burtnieki and Gauja formations crop out in the Muižarāji outcrops, but in the Lenčupe only the deposits of the Gauja Formation crops out.

Linde, K. 2018. Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un mugurkaulnieku makro un mikrofosīlijas. 2016. gada augustā ekspedīcijas gaitā tika ievāktas makrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi Ketleru atsegumos, netālu no bijušajām Ķetleru mājām. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, kā arī veikta mikro un makrofosīliju izpēte. No iegūtajiem granulometrijas un fāciju analīzes rezultātiem var secināt, ka nogulumi uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas vidē, kurā ar laiku sedimentācijas apstākļi kļuvuši arvien seklāki. Ketleru svītas mugurkaulnieku makroatliekas lielākoties ir noapaļotas, stipri fragmentētas, praktiski vienmēr tie ir atsevišķi skeleta elementi. Šīs pazīmes norāda uz zivju un četrkājaino atlieku samērā tālo pārnesi., Linde, K. 2018. Famennian deposits and fossils of the Ketleri Formation in the Ketleri outcrops. Master Thesis. Riga, University of Latvia. Sandy deposits of the Ketleri formation, Upper Devonian, uppermost Famennian, and vertebrate macro and microfossils have been studied. In August 2016, samples of macrofossils and sandy deposits were collected during the expedition in the Ketleri outcrops near the former Ķetleri farm. Geological sections of the outcrops were prepared, grain size analysis of sand samples and investigations of microscopic remains and macrofossils were performed. From the results of the grain size and facies analysis, it can be concluded that the sediments accumulated in a tidal-delta environment, in which the conditions of sedimentation became increasingly shallower in the upward direction. The vertebrate remains form the Ketleri Formation are mostly rounded, strongly fragmented, almost always disarticulated skeletal elements. These indications point to a relatively long transport of the fish and tetrapod remains.

Bakalaura darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru svītas mugurkaulnieku fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīta visa GM 290 kolekcija; autors piedalījies arī 2016. gada lauka darbos paleontoloģiskā materiāla papildināšanā Ketleru atsegumos. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas divu daivspurzivju sugu – Holoptycvhius sp. un Ventalepis ketleriensis Schultze zvīņas ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Lai precizētu bojājumu raksturu, plānslīpējumos pētīta zvīņu ar patoloģijām histoloģiskā uzbūve, tā tika salīdzināta ar zvīņu uzbūvi bez patoloģijām. Atrastas dažādu parazītu piestiprināšanās, uzturēšanās un zvīņu urbšanas pēdas, deformācijas, lūzumi, kodumu pēdas, kā arī plašaki bojājumi bez specifiskas formas, kas konstatētos bojājumus ļauj iedalīt trīs grupās – parazītu, slimību un plēsēju izraisītas. Sniegta arī problemātisko paraugu interpretācija., Pathologies in the vertebrate fossils from the Upper Devonian Ketleri Formation have been studied in the Bachelor Thesis. All the collection No GM 290 has been examined; the author participated in the field work of 2016 in the Ketleri outcrops to add to the palaeontological material. Samples with pathologies were selected and classified; the scales with pathologies belonging to the two species of sarcopterygians fishes, Holoptycvhius sp. and Ventalepis ketleriensis Schultze, have been studied in detail. The determined damages were described, microphotographs and macrophotographs were made. Histologic structure of scales with pathologies has been studied in the cross-sections and compared with the non-pathological scale structure. Traces of parasite attachment, residence and boring of scales, deformations, fractures, bite marks, as well as wide injuries without specific shape have been found; these allow to unite all detected pathologies into three groups: caused by parasites, diseases and predators. The interpretation of problematic samples is also provided.

Mačute S. 2017. Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 67. lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un akantožu makroskopiskās un mikroskopiskās fosīlijas. Lauka darbi tika veikti 2016. gada jūlijā-augustā ģeoloģiski ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa „Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta smilšaino nogulumu detalizēta granulometriskā analīze. Izmantojot paleontoloģisko un sedimentoloģisko pētījumu rezultātus, tika noskaidroti smilšakmens veidošanās apstākļi un akantožu izplatība, daudzveidība un taksonomiskā piederība. Katrā analizētajā smilšakmeņu paraugā konstatētas akantožu zvīņas, kas īpaši bagātīgi sastopamas vidējgraudainā smilšakmens slānī. Raksturota akantožu zvīņu un dzelkšņu morfoloģiskā un histoloģiskā uzbūve. Kopumā atrastas vismaz trīs sugu pārstāvju zvīņas, no kurām divas, iespējams, pieder jaunām akantožu ģintīm, kā arī pirmo reizi atzīmēti divi dažādi dzelkšņu veidi., Mačute S. 2017. Late Devonian acanthodians in the sandstones of the Varkaļi Member, Ketleri Formation. Bachelor thesis. Rīga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 67 pp. The Upper Devonian, Famennian deposits of the Ketleri Formation, Varkaļi Member, and acanthodian macroscopic and microscopic fossils have been studied in the Bachelor`s thesis. Field works took place at a geological and geomorphological natural monument „Ketleri outcrop” at the end of July and beginning of August of 2016. Geological section was drawn up and described, and samples of sandstones and fossils were collected during the field work. A very detailed grain size analysis of sandy deposits was made. Sedimentary environment of the sandstone was clarified using sedimentological and paleontological research; distribution of acanthodians, their diversity and taxonomic membership was studied. Acanthodian scales were found in each analysed sandstone’s sample; these are very common in the specific medium-grained sandstone layer. Acanthodian scales and spines were characterized by their morphological and histological structure. Thus, at least three types of scales or three species were found from which it might be that two of them belong to the new acanthodian genera. Two types of acanthodian spines from this site were found for the first time.

Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas atsegumos fosilijas sastopamas krietni mazākā skaitā., This bachelor thesis deals with the sandy sediment structure analysis and еру defining ща the sedimentary environment of two geological and geomorphological natural objects - upper devonian age outcrops in Stiglova and Gurova ravine, located in Latgale. Various task were performed to gain information, including creating cross sections for each outcrop, particle size analysis, detailed measurements of the bedding planes and collecting and identification of fosils found in these locations. By combining all the practical results and theory from previous studies, the author was able to interpret the position of these sandstones in upper devonian Pamūšu RS Ogre formation. The Gurova ravine is rich in fragmented fossils from devonian age, however they are in much smaller numbers in the Stiglova outcrops.

Bakalaura darbā tiek pētīti vidusdevona Živetas stāva, Burtnieku svītas smilšainie nogulumieži un to veidošanās apstākļi, Svētupes labā krasta Lībiešu upuralu atsegumos pie Kuiķuļu mājām. Darbā apkopota pieejamā informācija par Burtnieku svītas nogulumiežiem, to tekstūrām un sedimentoģenēzi. Pētījumā veikta granulometriskā analīze, ģeoloģiskā griezuma sastādīšana un slīpslāņojumu mērījumi – paleostraumju tecēšanas virziena interpretācijai. Salīdzinot šī darba rezultātus ar iepriekšējo pētījumu datiem, secināts, ka Burtnieku svītas nogulumi Lībiešu upuralu atsegumā veidojušies fluviālajā kanālā sauszemes – jūras pārejas zonā. Dominējošās gultnes reljefa formas ir pa kanālu migrējošas zemūdens grēdas un sēres. Sedimentācijas procesus ietekmējušas plūdmaiņas, taču to loma nav bijusi noteicošā. Pēc slīpslāņojumu mērījumu rezultātiem secināts, ka paleostraumes plūdušas DA virzienā, ar nelielu izkliedi., This thesis focuses on the determination of sedimentary environment of the Middle Devonian Burtnieki Formation sandy deposits cropping out at Liv Sacrificial caves next to the Kuiķuli homestead at the right bank of the River Svētupe 10 km east of Salacgrīva town. This work contains summarized information about deposits, their structure and sedimentary environment of the Burtnieki Formation from the previous studies on this subject. Throughout the study various tasks were carried out including sandstone grain-size analysis, measurements of the cross-stratified deposits. The directions of paleocurrents and the possible sedimentary environment have been interpreted. Results suggest that these deposits of the Burtnieki Formation were accumulated in the fluvial channel of fluvial to marine transition zone as migrating subaqueous dunes and sand bars. Sedimentary processes were strongly influenced by fluvial processes and only partially by tides. Measurements of cross stratification indicate the sediments deposited in shallow water under influence of currents oriented to southwest.

Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai., Blumbergs A. 2015. Middle Devonian deposits and fossils from Muižarāji and Veczemji cliffs. Deposits and fossils of the Middle Devonian age were studied in Muižarāji and Veczemji cliffs. Author supplemented logo f geological section prepared by previous authors with additional information. Bachelor thesis deals with grain-size analysis and research of microfossils, which have been described and identified. Macrofossils found have been prepared and identified. The best from the fossils found have been photographed. In Muižarāji cliffs they are more complicated as well can be found much more fossils than in Veczemji cliffs. Geological section is more complicated and more fosils are found in Muižarāji Cliffs compared to Veczemji Cliffs. Based on lithology and fosils author supposes that the Burtnieki Formation is exposed in lower part and the Gauja Formation in the upper part of the Muižarāji Cliffs.

Bakalaura darbā ir pētīti Famenas stāva augšējās daļas, Ketleru un Šķerveļa svītas smilšainie nogulumi Ketleru atsegumos Ventas labajā krastā. Lauka darbi veikti 2014. gada augustā ekspedīcijas gaitā, kad Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumos pie Ventas tika ievāktas makrofosīlijas tālākai izpētei, bet Ventas labā pamatkrasta gravās tika sagatavoti Ketleru un Šķērveļa svītas ģeoloģiskie griezumi un ievākti smilšaino nogulumu paraugi no tālākai izpētei. Ir veikta smilšaino paraugu granulometriskā analīze, kā arī mikrofosīliju izpēte. No cementētajiem smilšainajiem nogulumiem tika izveidoti plānslīpējumi un pieslīpņi, kas tālāk tika izpētīti un aprakstīti. Makrofosīlijas izpreparētas un aprakstītas, tika iekļautas kolekcijā un labākās no tām nofotografētas. Noskaidrots, ka Ketleru svītas smilšakmeņi satur mikrofosīlijas vairākos līmeņos, bet Šķerveļa svītas nogulumos mikrofosīlijas netika konstatētas. Ketleru svītas smilšaine ieži tikai nedaudz atšķiras no Šķerveļa svītas iežiem. Ketleru svītas mugurkaulnieku makroatliekas lielākoties ir noapaļotas, stipri fragmentētas, praktiski vienmēr tie ir atsevišķi, savstarpēji nesavienoti skeleta elementi; šīs pazīmes norāda uz zivju un četrkājaino atlieku samērā tālo pārnesi., Linde K. 2015. Deposits and fossils of the uppermost Famennian from Ketleri outcrops. Bachelor Thesis. University of Latvia. Riga. Bachelor Thesis studied sandy sediments from Ketleri outcrops, right bank of river Venta, Ketleri and Šķērvelis formations, uppermost Famennian. The field work carried out in august, 2014, during the expedition, when macrofossils were excavated for further research from Ketleri formation. Also sandy sediments from Ketleri and Šķērvelis formations were collected from Ventas right bank ravines, for further research. Grain size analysis was used to describe sandy sediments, also microfossil research was made for sandy deposits of the Ketleri Formation. From cemented sandy sediments thin sections and polished slabs were made, that were analyzed and described. Prepared and described macrofossils were included in collection, best of them were photographed. It is estimated, that Ketleri formation sandstones contain microfossils in several levels, but in Šķervelis formation sediments microfossils weren’t found. Ketleri formation sandy rocks are only slightly different from Šķervelis formation rocks. Vertebrate macrofossils, from Ketleri formation, are mostly rounded, highly fragmented and almost always they are separate, mutually unconnected skeletal elements. These signs point out, that fish and four-legged animal remains are relatively long transfered.

Aija Valentīna Zāne, 2014. Brahiopodi augšējā ordovika Mežciema svītā. Bakalaura darbs. Latvijas Universitāte, Rīga. Bakalaura darba mērķis ir raksturot augšējā ordovika Mežciema svītas brahiopodu faunu no 5 urbumiem Austrumlatvijā un precizēt svītas ģeoloģiskās robežas vertikālajā griezumā. Ir konstatēts, ka Mežciema svītai raksturīgo kompleksu veidotāji ir sekojošās ģintis: Dalmanella, Howellites, Leptaena, Platystrophia un Sowerbyella, kas ir konstatētas vairākumu no pētītiem urbumiem. Sowerbyella ģints pārstāvji dominē ar lielāko īpatņu skaitu lielāko izplatību starp urbumiem. Brahiopodu izplatība ļauj precīzāk korelēt svītas nogulumus starp urbumiem. Pētījumu rezultātā Mežciema svītas vertikālās robežas tiek apšaubītas. Atslēgas vārdi: Paleozojs, Austrumlatvija, stratigrāfija, taksonomija, augšējais ordoviks., Aija Valentīna Zāne, 2014. Brachiopods of the upper Ordovician Mežciems Formation. Bachelors thesis. University of Latvia, Rīga. The aim of this bachelors thesis is to describe and determine the brachiopods of the Upper Ordovician Mežciema Fm and to define the formations geological vertical boundaries using samples from five drill-cores located in Eastern Latvia. It has been found that, in most of the drill-cores, the following genera are characteristic to the Mežciema Fm: Dalmanella, Howellites, Leptaena, Platystrophia and Sowerbyella. The genus Sowerbyella dominate with the largest individual numbers. The distribution of these brachiopods allows for more accurate correlation between formation boundaries between drill-cores. Keywords: Upper Ordovician, Eastern Latvia, taxonomy, stratigraphy, Palaeozoic.

Līdzšinējie Elejas svītas mālaino nogulumu pētījumi ir nepietiekami un raisa diskusiju par augšējā devona Franas un Famenas stāva robežu starp Amulas svītu un to pārsedzošo Elejas svītu. Bakalaura darba mērķis ir sniegt Elejas svītas mālaino nogulumu raksturojumu Kalnamuižas griezumā, precizēt to veidošanās apstākļus un salīdzināt tos ar pagulošo svītu mālainiem iežiem. Dominējošie mālu minerāli pētītajos māliežos ir illīts un illīts-smektīts, hlorīta saturs ir zemāks (< 10%) un niecīgos daudzumos (< 2%) konstatēts kaolinīts. Elejas svītas mālu minerālu sastāvs uzrāda līdzību ar pagulošo Ogres, Stipinu un Amulas svītu sastāvu, bet atšķiras no citu Famenas stāva svītu mālainiem iežiem. Iegūtie rezultāti liecina par baseina regresiju apmēram svītas veidošanās vidū, kā arī sniedz norādes uz iespējamo klimata aridizāciju Elejas laika posmā., Previous studies of the clayey sediments of the Eleja Formation are insufficient, thus causes discussion about the Upper Devonian Frasnian and Famennian boundary between the Amula Fm below and overlaying Eleja Fm. The aim of this Bachelors thesis is to characterize the clayey sediments of the Eleja Fm from Kalnamuiža section, to clarify their sedimentary environments and to compare them with clayey rocks from underlying formations. The dominant clay minerals in the studied clayey rocks are illite and illite-smectite; chlorite content is < 10%, and a negligible amount (< 2%) forms kaolinite. The clay mineral content of the Eleja Fm shows similarity with the underlying Ogre, Stipinai and Amula fms, but differs from the other Famennian clayey rocks. The results indicate the basin regression took place approximately during the middle of the Eleja time, and suggests possible climate aridity during this time.

Klievēns E., 2013., Mugurkaulnieku fosilijas Elejas svītas nogulumos Kalnamuižas atsegumā. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. 55 lpp. Bakalaura darba ietvaros ir veikts devona mugurkaulnieku fosiliju telpiskā izvietojuma analīzes pētījums Kalnamuižas atsegumam. Bakalaura darba mērķis ir raksturot Elejas svītas, Kalnamuižas atsegumā esošās mugurkaulnieku atliekas, konstatēt un analizēt to telpiskā izvietojuma cēloņus un tā ietekmējošos faktorus. Darba pamatā ir 2012. gada augustā notikušās ekspedīcijas „Kalnamuiža” laikā iegūtais tafonomiskais materiāls, kā arī zinātniskās literatūras izpēte. Veikta visu mugurkaulnieku atlieku no Kalnamuižas atseguma telpiskā analīze pēc dažādiem raksturojošajiem datiem, izmantojot programmu Rapid Miner 5. Tika secināts, ka mugurkaulnieku atliekas starp zemūdens vaļņiem ir sašķirojušas, izkārtojušas un apglabājušas plūdmaiņu straumes no DA virziena., Klievens E., 2013. Vertebrate fossils in the deposits of Eleja Formation at Kalnamuiža outcrop. Bachelor thesis. Riga, University of Latvia. 55 p. In the framework of bachelor thesis the analysis of spatial distribution of the Devonian vertebrate fossils from Kalnamuiža outcrop has been done. The purpose of this bachelor thesis is to characterize all vertebrate fossils from the Eleja Formation at Kalnamuiža outcrop, identify and analyze the spatial distribution causes and influencing factors. Bachelor work is based on taphonomical material gained by the paleontological expedition „Kalnamuiža” in August of 2012, as well as study of scientific literature. Working methodology has been based on spatial distribution analysis for all vertebrate fossils at Kalnamuiža outcrop with different characterizing data, using Rapid Miner 5 programmature.It was concluded that the vertebrate remains are sorted, arranged and buried between subaqueous dunes with tidal currents from SE direction.

Bakalaura darbā apskatītas vēlā devona bruņuzivs Bothriolepis ciecere kaulu plātņu hidrodinamiskās īpašības un no tām izrietošās to apglabāšanās īpatnības. Lai noskaidrotu B. ciecere skeleta elementu hidrodinamiskās īpašības, ir veikta skeleta elementu modeļu komplekta izgatavošana un eksperimentāla to pakļaušana straumju un viļņu darbībai kā laboratorijas apstākļos, tā dabā. Darba pamatā ir B. ciecere fosilās atliekas, kas ievāktas augšdevona Pavāru ridas nogulumos vairāku ekspedīciju gaitā. Pētījuma rezultātā secināts, ka pēc uzbūves atšķirīgi B. ciecere skeleta elementi hidrodinamiski aktīvā vidē izturas dažādi, tomēr pēc kopīgām pazīmēm ir iedalāmi vairākās grupās. Noskaidrots arī dažādu plātņu pārvietošanai nepieciešamais straumes ātrums, kā arī pētītas B. ciecere skeleta elementu hidrodinamiskās īpašības viļņu darbības ietekmē., In the bachelor thesis hydrodynamic properties and resulting sedimentation features of armour plates of the Upper Devonian placoderm fish Bothriolepis ciecere have been studied. To find out hydrodynamic properties of skeletal elements of B. ciecere a complete set of armour plates has been made and experimental exposure to stream and wave influence in laboratory as well as in natural conditions has been performed. Research is based on B. ciecere fossil remains that have been collected in Pavāri site during several expeditions. The research has let to conclude that although structurally different B. ciecere skeletal elements show diverse properties in hydrodynamically active circumstances they can be assigned to various groups based on these properties. The velocity of stream that is capable to move different skeletal elements has been determined and hydrodynamic properties under wave influence have been studied as well.

ANOTĀCIJA Promocijas darbā analizēts pēdu fosiliju komplekss Franas stāva nogulumos Galvenajā devona laukā. Balsttes uz ievākt un notikt ihnofosiliju matriālu, tka izveidota sistmātskā ihnoloģija, pēc kuras analīzes nodalītas ihnokompleksu grupas un ihnofācijas. Iegūte dat ļāva papildināt iepriekš pastāvošos priekšstatus par Galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos pārstāvēt organismu grupu daudzveidību, intrpretēt faciālo apstākļu mainību un paleoekoloģiskos apstākļus Baltjas devona baseinā Franas laikmetā. Galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos dominējošās ihnofācijas norāda uz seklas jūras sedimentācijas vidi un mainīgiem faciālajiem apstākļiem. Pētījumā tka konstatēta ihnofosiliju identfcēšanai svarīgu pazīmju pārveidošanās dolomitzācijas procesu ietkmē. Ihnoloģiskā analīze papildina pašreizējos priekšstatus par senās faunas daudzveidību un izplatību, un pilnveido Baltjas devona baseina paleoekoloģiskās un paleoģeogrāfskās rekonstukcijas. Raksturvārdi: ihnofācija, sedimentācijas apstākļi, devons, dolomīts., ANNOTATION In te tesis te autor analysed tace fossil assemblages fom te Frasnian deposits of te Main Devonian Field (MDF). On te basis of colectd ichnofossil samples systmatc ichnology has been established, which includes various groups of ichnocomplex and ichnofacies. Obtained data of ichnologic analysis alowed t improve current understanding on paleofauna diversi ty , facies zonaton and palaeoecology of th e Baltc Devonian basin during th e Frasnian Stage. Ichonofacies in MDF Frasnian stage deposits indicat shalow marine sedimentaton and variable facies conditons. Te study shows tat features helpfl in identfcaton of ichnofossils are alte red in th e result of dolomitzati on processes. Analysis of ichonofacies complements te knowledge about ancient fauna diversit and distibuton, and improves palaeoecological and palaeogeographical reconstuctons at th e Baltc Devonian basin. Keywords: ichnofacies, sedimentary environment, Devonian, dolomit.

Devona mugurkaulnieku atrodņu tafonomiskais raksturojums un veidošanās apstākļi dienvidaustrumu Baltijā Pirmo reizi paleontoloģisko pētījumu vēsturē Baltijā ir veikta detalizēta Živetas, Franas un Famenas mugurkaulnieku atrodņu tafonomisko īpašību analīze, izmantojot mūsdienu metodiku. Savā starpā ir salīdzinātas vidējā un augšējā devona oriktocenozes Latvijas teritorijā, bet Baltijas (Galvenā devona lauka) fosiliju atrodnes ir salīdzinātas ar sakopojumiem Dienvidu Timanā. Ir secināts, ka, neskatoties uz tafonomisko pazīmju atšķirībām, Franas un Famenas klastiskās slāņkopas, kā arī vidus- un augšdevona mugurkaulnieku sakopojumu veidošanās mehānismi Baltijā ir bijuši visai līdzīgi. Ir noteiktas botriolepīdu atsevišķu bruņu plātņu transportēšanas un apglabāšanas īpatnības. Pētītie skeleta elementi ir sadalīti trijās grupās pēc atlieku transportēšanas potencēm. Atslēgas vārdi: Galvenais devona lauks, Baltijas province, mugurkaulnieku tafonomija, paleobiocenozes, aktuopaleontoloģija, Taphonomical peculiarities and formation conditions of Baltic Devonian vertebrate fossil assemblages For the first time in the history of palaentological research in the Baltic detailed analysis of taphonomical peculiarities of Givetian, Frasnian and Famennian vertebrate fossil sites has been performed, using nowadays methods. Middle and Upper Devonian oryctocoenoses from the territory of Latvia have been compared to each other, as well as Baltic fossil sites of the Main Devonian Field compared with assemblages from South Timan. It is concluded that, despite the differences in taphonomical parameters, the forming agents of the Frasnian and Famennian as well as the Middle and Upper Devonian vertebrate assemblages have been rather similar. The burial and transportation peculiarities of separate armour plates of bothriolepid fish are determined. By the transportation potential the studied skeletal elements are assigned to three groups. Keywords: Main Devonian Field, Baltic province, vertebrate taphonomy, palaeobiocoenoses, actuopalaeontology

Pētījuma mērķis ir izdalīt un detalizēti raksturot Devona Elejas un Jonišķu svītas nogulumu fācijas un fāciju asociācijas, lai spriestu par šo nogulumu veidošanās apstākļiem. Pētījuma ietvaros ir dokumentēti 3 atsegumu un vienas urbuma serdes ģeoloģiskais griezums. Karbonātiežu fāciju izdalīšanai nogulumu sastāvs, struktūra un mikrotekstūras tika pētītas plānslīpējumos, bet Jonišķu svītas nogulumos tika noteikta arī mikrofosīliju sastopamība. Pētījumā rezultātā ir izdalītas trīs Elejas un Jonišķu svītas nogulumu fāciju asociācijas: apakšējā līdz vidējā plūdmaiņu līdzenuma ar dominējošo klastisko sedimentāciju, vidējā līdz augšējā plūdmaiņu līdzenuma ar jauktu klastisko un karbonātu sedimentāciju un apakšējā līdz vidējā plūdmaiņu līdzenuma ar dominējošo karbonātu sedimentāciju. Atslēgas vārdi: plūdmaiņas, plūdmaiņu ritmīti, fāciju analīze, plānslīpējumi, mikrofosīlijas, Famenas stāvs, Bukovska I. 2013. Deposits of the Devonian Eleja and Joniskis Formations and their sedimentary environment. Master thesis. Riga, University of Latvia The purpose of the thesis is to detect and to describe facies and facies associations in the Devonian Eleja and Joniškis formations to characterize their sedimentary environment. Geological sections of three outcrops and one drill-core of the Eleja and Joniškis deposits were described. The sedimentary facies were identified by composition; structure and thin section analysis were used to describe carbonate deposits, their microstructures, texture and distribution of microfossils in the Joniškis formation was characterized. Based on facies description three sedimentary facies associations are defined: subtidal to intertidal flat with dominated siliciclastic deposition, intertidal to supratidal flat with mixed siliciclastic and carbonate deposition and subtidal to intertidal flat with dominated carbonate deposition. Keywords: tides, tidal rhythmites, facies analysis, thin section, microfossils, Famennian Stage

Libauers K., 2012. Gliemežu mikrofosīlijas Latvijas juras nogulumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Bakalaura darbā veikts Latvijas juras nogulumu un tajos sastopamo gliemežu mikroskopisko atlieku pētījums. Latvijā juras organismu fosilās atliekas pētītas maz. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot Latvijas teritorijā vidējās juras nogulumos sastopamo gliemežu mikrofosīliju kompleksa taksonomisko sastāvu. Veikta materiāla ķīmiskā preparēšana, atrasto mikrofosīliju fotografēšana, fotoattēlu apstrāde to kvalitātes uzlabošanai ar programmas „Combine ZP” starpniecību un detalizēts fosīliju apraksts. Materiālā atrastas 9 gliemežu sugas, kas konstatētas Latvijā pirmo reizi. Atslēgvārdi: Gliemeži, mikrofosīlijas, juras perioda nogulumi, „Combine ZP”., Libauers K. 2012. Gastropod microfossils from the Jurassic deposits of Latvia. Bachelor thesis. Riga, Univesity of Latvia. In this bachelor paper the author has studied Middle Jurassic gastropods from Latvia. Fossil remains of Jurassic organisms from Latvia have not been studied in detail. The purpose of this bachelor paper is to determine taxonomic composition of gastropod microfossils from the Jurassic deposits of Latvia. Chemical preparation of samples, photographing of fossils, editing of the photos within the “Combine ZP” programme and a detailed description of the gastropod microfossils have been carried out. Nine species of gastropods were found in the material, none of them has ever been found before in Latvia. Keywords: Gastropods, microfossils, deposits from Jurassic period, „Combine ZP”.

Maģistra darbā veikts Severnaja Zemļas arhipelāga bruņuzivju Bothriolepis morfoloģiskais apraksts. Tas balstīts uz iepriekš neaprakstītu paleontoloģisko materiālu, ko V. Karatajūtes-Talimaa ievāca 1978. gadā atsegumā Nr. 19 Pionieru salas sinklināles centrālajā daļā Oktobra Revolūcijas salā. Severnaja Zemļas arhipelāgs ietilpst Ziemeļu Karas blokā, kas ir Baltijas paleokontinenta ziemeļaustrumu daļa. Devona faunu Severnaja Zemļas arhipelāgā pārstāv visas galvenās mugurkaulnieku grupas, kuras plaši izmantotas biostratigrāfijas jautājumu risināšanā, bet augšējā devona faunā dominē botriolepīdi. Kopumā Matuseviča svītā konstatētas četras Bothriolepis sugas, no kurām viena ir jaunas. Rezultāti apstiprina līdzību ar faunām Galvenajā devona laukā, kā arī Matuseviča svītas atbilstību Franas stāvam. Atslēgas vārdi: augšējais devons, Ziemeļu Karas bloks, mugurkaulnieki, Bothriolepis, morfoloģija., Morphological description of placoderm fish Bothriolepis from Severnaya Zemlya has been worked out based on previously undescribed material collected by V. Karatajūte-Talimaa in 1978. Paleontological material comes from outcrop Nr. 19 (central part of Pioneer Island syncline, October Revolution Island). Severnaya Zemlya Archipelago is one of the main terrestrial areas of North Kara Terrane (Baltic paleocontinent). Devonian vertebrates of Severnaya Zemlya are represented by all main groups. Largest part of these groups possess significant biostratigraphical implication. Nevertheless Upper Devonian faunas are dominated by bothriolepids. Four Bothriolepis species were described from which one of them is new. The study shows similarities with faunas of Main Devonian Field as well as Frasnian age of Matusevich Formation. Keywords: Upper Devonian, Nort Kara Terrane, vertebrates, Bothriolepis, morphology.

Rasiņš, R. 2012. Tērvetes svītas nogulumi un mikrofosīlijas Klūnu atsegumā. Bakalaura darbs. Latvijas Universitāte, Rīga 30 lpp, Bakalaura darbā apkopta informācija par augšējā devona Tērvetes svītas veidošanās apstākļiem, izmantojot paleontoloģisko un sedimentoloģisko pētījumu rezultātus Klūnu atsegumā, kā arī pieejamo literatūru. Sniegts iegūtā materiāla, izmantoto lauka un laboratorijas darbu metožu apraksts. Klūnu atsegumā Skujaines labajā krastā ir noņemti 8 paraugi, veikta to paleontoloģiska un granulometriska analīze, pagatavoti iežu paraugu plānslīpējumi. Iegūtie dati ļāva secināt, ka pētītā objektā atsedzas gan Tērvetes svīta, gan to pārsedzošā Sniķeres svīta, jo pirmo reizi ir izpētīta tā slāņkopas daļa, kas agrāk nekad nebija apieejama. Atslēgvārdi: Augšējais devons, Famenas stāvs, Tērvetes svīta, Sniķeres svīta, sedimentācija, mikropaleontoloģija., Rasiņš, R. 2012. Deposits and microfossils of the Devonian Tērvete Formation in the Klūnas outcrop. Bachelor thesis. University of Latvia, Riga. 30 lpp. Bachelor’s paper summarizes information about sedimentary environment of the Devonian Tērvete Formation using the results of palaeontological and sedimentological studies in the Klūnas outcrop, as well as data from available literature. The paper contains a short description of gained material, field-work and laboratory methods used for achievement of the goal. Klūnas outcrop at the right bank of the Skujaine River was documented, 8 samples were gathered, palaeontological and grain size analyses were performed and thin section of carbonate rocks were produced. This new data allow suggesting that besides the Tērvete Formation overlying Sniķer Formation also crops out in the Klūnas outcrop, because the uppermost part of the section was for the first time available for studies. Keywords: Upper Devonian, Famennian, Tērvete Formation, Sniķere Formation, sedimentation, micropalaeontology.

Maģistra darbā ir apkopoti dati par ihnofosīliju nozīmi ģeologiskajos pētījumos. Darba mērķis ir detalizēti raksturot vēlā devona Daugavas reģionālā stāva ihnokompleksus, noskaidrot to stratigrāfisko izplatību centrālajā Latvijā un precizēt to nozīmi faciālo apstākļu rekonstrukcijās. Ihnofosīliju pētījumi veikti piecos karjeros Latvijas centrālajā daļā. Iegūti dati par Daugavas svītas ģeologisko uzbūvi, veikta atsegumu dokumentēšana, atrasti vairāki ihnofosīliju paraugi, veikta rezultātu analīze. Tika raksturots ihnofosīliju kompleksu sastāvs un to izplatības likumsakarības Daugavas svītas litostratigrāfiskajās vienībās. Izdevās papildināt un precizēt svītas veidošanās apstākļus, to secību, precizēt ihnofosīliju kompleksu nozīmi Daugavas laikā, kā arī novērtēta iespēja izmantot pēdu fosīliju kompleksus secības stratigrāfijas vajadzībām., The aim of the present master thesis is to provide detailed characteristics of ichnofossil assemblages from the Daugava formation of the late Devonian period, as well as to determine the stratigraphic range of the assemblages in the middle part of Latvia and consider their importance in the process of facies deposition setting reconstruction. During the field works, axial sections have been described, more than eighty samples of ichnofossils have been found, obtained results have been analysed. The ichnofossil structure has been updated and their spreading in members and beds of the Daugava formation has been explored. The author has updated the deposition setting and generally added to the way sedimentary environment changed during the Daugava time. The author has assessed the ichnofossil study significance for sequence stratigraphy.

Elektroniskā versija nesatur pielikumus, Veicot organismu atlieku tafonomiskos pētījumus vairākās fosilo zivju iegulās LAtvijā Liepas (Lodes) devona mālu karjerā, tika precizēti Lodes laikposma paleoekoloģiskie apstākļi un pirmo reizi rekonstruēta devona zemūdens deltu zonu paleobiocenozes barības ķēžu piramīda. Tika veikta bruņuzivju Asterolepis ornata Eichwald un akantožu Lodeacanthus gaujicus Upeniece iepriekš nezināmu dažādos augšanas posmos esošu mazuļu skeletu morfoloģiskā izpēte. Izstrādāta šo izmirušo zivju agrīnās ontoģenēzes un attīstības stadiju pētījumu metodoloģija. Bruņuzivju mazuļos un akantodēs izpētītās unikālās parazītisko tārpu fosilās atliekas ir senākie zināmie zivju parazītu atradumi un senākā mugurkaulnieku- parazītorganismu asociācija paleontoloģiskajā hronikā. Atslēgas vārdi: ontoģenēze, senie mugurkaulnieki, zivju parazīti, paleoekoloģija, tafonomija., Taphonomical research on fish-bearing beds was carried out in the Lode clay pit, Latvia to investigate the palaeoenvironment of burial. The reconstruction of the food web for the Devonian palaeobiocoenosis of the delta area was created for the first time. The morphology of the previously unknown whole-body preserved Devonian juvenile individuals of placoderm Asterolepis ornata Eichwald and acanthodian Lodeacanthus gaujicus Upeniece is presented and the methodology of studies of early ontogeny and developmental stages of these extinct fishes is developed. The unique parasitic helminth remains found within the juvenile fish bodies, represent the eldest fish parasites and eldest vertebrate host-parasitic association known so far in the fossil record. Key words: ontogeny, early vertebrates, fish parasites, palaeoecology, taphonomy.

Vazdiķe R. 2011. Latvijas Famena stāva fāciju analīze un secību stratigrāfija. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 82 lpp. Maģistra darbā ir raksturota Famenas stāva Bandavas, Zemgales un Piemares baseina attīstība Latvijas teritorijā, ņemot vērā faciālās analīzes un secību robežvirsmu izdalīšanas iespējas, galveno uzmanību veltot Zemgales baseinam. Sniegts lauka darbu, granulometrisko datu un fāciju analīzes, secību stratigrāfijas metožu apraksts. Sastādīti astoņu urbumu griezumi, izdalīta 21 smilšaino, mālaino un karbonātisko nogulumu fācija, kas raksturo divas sedimentācijas baseina zonas (piekrastes seklūdens un malas zonu un seklūdens un atklātās jūras zonu), analizēta fāciju izplatība griezumā un veikts mēģinājums izveidot Fišera diagrammas, izstrādāti divi profili ar sešām izdalītām secībām un to robežām. Detalizēti pētīti, veicot nogulumu granulometrisko analīzi, Mūru svītas atsegumi Vilces un Šķēdes krastos, kā arī Tērvetes svītas atsegums Skujaines krastā. Granulometriskās analīzes, fāciju analīzes un secību stratigrāfijas dati ļāva precizēt nogulu uzkrāšanās apstākļus pētītajā Famenas laikmeta posmā, izmantojot secību stratigrāfijas metodi, kas ir pirmais šāda veida mēģinājums Famenas baseina apstākļu interpretācijā Baltijā. Atslēgvārdi: Augšējais devons, Mūru svīta, Tērvetes svīta, sedimentācijas cikliskums, ciklīti, granulometrija., Vazdiķe R. 2011. Facies analysis and sequence stratigraphy of the Famennian of Latvia. Master thesis. Rīga, University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Sciences. 82 pp. Bandava, Zemgale and Piemare sedimentary basins of the Famennian of Latvia have been reconstructed on the base of the facies analysis and sequence stratigraphy paying particular attention to the Zemgale basin. The paper contains a short description of gained material, methods of the field- work, laboratory, facies and sequence stratigraphic analysis. Eight sections of borholes were composed, 21 facies of sandy, clayey and carbonate deposits distributed within the two zones of sedimentary basin (coastal shallow-water and marginal zone and shallow-water and open marine zone) have been established, distribution of facies within the sections was analysed and an attempt to create Fischer plots has been made, and two profiles with six sequences and their boundaries were drawn. The outcrops of the Mūri Formation along the Vilce and Šķēde rivers, as well as of the Tērvete Formation along the Skujaine River were studied in details including the grain size analyses. Grain size analysis, facies analysis and sequence stratigraphy data allowed to specify the sedimentary environment during the Famennian of Latvia. This is the first attempt to use the sequence stratigraphic approach studying the Famennian basin in the Baltic area. Key-words: Upper Devonian, Mūri Formation, Tērvete Formation, cyclicity, cyclite, grain size analysis.

Ozoliņa I. 2011. Latvijas devona Tērvetes svītas Bothriolepididae dzimtas bruņuzivju morfoloģija un mainība. Bakalaura darbs. Latvijas Universitāte, Rīga. 35 lpp. Bakalaura darbā tiek raksturotas bruņuzivju Bothriolepis ornata un Bothriolepis jani morfoloģiskās īpatnības un šo sugu mainība. Darba pamatā ir Latvijas Dabas muzeja paleontoloģiskā materiāla 100. kolekcija, 2009. un 2010. gada lauka darbos iegūtais materiāls, kā arī zinātniskās literatūras izpēte. Darba metodika balstās uz morfometriskās analīzes veikšanu atsevišķām kaulu plātnēm, izmantojot programmu Biomorphix. Darba gaitā izdarīti sekojoši secinājumi – Bothriolepis ornata un Bothriolepis jani sugas savā starpā atšķiras vizuāli, kaulu plātņu ornamentējums ir dažāds, pētītajām plātnēm ir raksturīga allometriska augšanas tendence. Atslēgas vārdi: paleontoloģija, mugurkaulnieki, allometrija, morfometriskā analīze., Ozoliņa I. 2011. Morphology and variability of placoderms (Bothriolepididae) from the Devonian Tērvete Formation of Latvia. Bachelor thesis. University of Latvia, Riga. 36 pp. Morphological features and variability of placoderms Bothriolepis ornata and Bothriolepis jani are described in the Bachelor’s thesis. Work is based on 100th collection of the Latvian Nature Museum’s paleontological material, field work material collected in 2009 and 2010, as well as scientific literature study. Working methodology has been based on morphometrical analysis for individual armour plates, using Biomorphix. The conclusions are as follows: Bothriolepis ornata and Bothriolepis jani species are visually different from each other, ornamentation of armour plates are different and the studied plates are characterized by allometric growth pattern. Keywords: palaeontology, vertebrates, allometry, morphometric analysis.

Bistrova J. 2011. Vēlā silūra mugurkaulnieku mikroatliekas Ohesāres atsegumā, Sāmsala. Bakalaura darbs. Latvijas Universitāte, Rīga. 37 lpp. Bakalaura darbā apkopota informācija par silūra slāņkopu un mugurkaulnieku daudzveidību, kā arī pētījuma dati par mikrofosīlijām, to izplatību Ohesāres svītas atsegumā un taksonomiskās piederības noskaidrošanu. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot vēlā silūra iežos atrasto mugurkaulnieku mikrofosīliju izplatību un daudzveidību atkarībā no iežu sastāva. Pētījums ir balstīts uz lauka darbos ievāktajām fosīlijām Igaunijā, Sāmsalā. Tika veikta noteikto mugurkaulnieku mikrofosīliju aprakstīšana, to fotodokumentēšana, kā arī sastādīts Ohesāres atseguma ģeoloģiskais griezums. Konstatēts ļoti daudzveidīgs un atliekām bagāts zivju un bezžokļeņu komplekss, kura sastāvā ir piecu klašu un 15 sugu pārstāvji. Pētījuma rezultāti apstiprina faktu, ka mugurkaulnieku mikroatlieku ir mazāk iežos ar lielāku māla daļiņu īpatsvaru. Atslēgas vārdi: akantodes, mikrofosīlijas, telodonti, kaulzivis, paleozoja fauna., Bistrova J. 2011. Late Silurian vertebrate microremains in the Ohesaare outcrop, Saaremaa. Bachelor paper. University of Latvia. Rīga. 37 p. Bachelor's paper summarizes data on the Silurian strata and diversity of vertebrates, as well as data of this study on the microremains, their distribution in the Ohesaare outcrop, the Ohesaare Formation, and taxonomic clarification. The aim of this work was to determine the distribution of vertebrate microremains in the rocks of the Late Silurian and their diversity depending on lithology. The study is based on field work in fossils collected in Estonia, in Saaremaa. Vertebrate microremains were described and photograped, and the geological cross-section of the Ohesaare outcrop was compiled. Very diverse and rich fish microremain and agnathan complex consisting of five classes and 15 species was found. The research results confirm the fact that vertebrate microremains are less abundant in rocks with higher proportion of clay particles. Key words: acantodes, microfossils, thelodonts, Osteichthyes, Palaeozoic fauna.

Arbeiters J. 2010. Augšdevona Mūru svītas ieži un mikrofosīlijas Omiķu atsegumā. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 35 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Mūru svītas nogulumi Omiķu atsegumā, mēģināts rekonstruēt to veidošanās apstākļus pēc sedimentoloģiskās, paleontoloģiskās izpētes datiem un pieejamās literatūras. Pētījuma gaitā tika atrastas daudzveidīgas zivju, konodontu, brahiopodu, sūneņu, jūras liliju un gliemežu mikrofosilijas. Veikta detalizēta mikropaleontoloģiska un granulometriskā analīze, kas ļāva noskaidrot likumsakarības starp mikrofosīliju izplatību, daudzveidību un saglabāšanos un iežu klastisko daļiņu izmēriem, kā arī precizēt paleoģeogrāfiskos un nogulu uzkrāšanās apstākļus Mūru laikposmā. Atslēgvārdi: Famenas stāvs, sedimentoloģija, granulometrija, bruņuzivis, nogulumu veidošanās apstākļi, Arbeiters J. 2010. Deposits and microfossils of the Upper Devonian Mūri Formation at Omiķi outcrop. Bachelor thesis. Rīga, University of Latvia. 35 pp. In this Bachelor thesis the research has been done on the deposits of the Upper Devonian, Famennian Mūri Formation cropping out at Omiķi, as well as the reconstruction of sedimentary environment using sedimentological and palaeontological data and previously published literature is provided. During the research fossil microremains of fishes, conodonts, brachiopods, bryozoans, crinoids and gastropods have been found. The detailed micropalaeontological and grain size analysis allowed discuss regularities between the distribution, diversity and preservation of fossils linked to sedimentological data, as well as allowed to make more accurate predictions about palaeogeographical and sedimentary environment during the Mūri time. Key-words: Famennian stage, sedimentology, grain size analysis, placoderms, sedimentary environment

Bakalaura darbā apskatīta Famenas stāva Jonišķu svītas nogulumu izplatība, sastāvs un fosīliju kompleksi Latvijā. Pētījuma mērķis ir raksturot Jonišķu svītas nogulumus Imulas upes krastos un precizēt to veidošanas apstākļus, kā arī salīdzināt Jonišķu svītas iežus ar nogulumiem no atseguma Zemgalē, noskaidrot šo nogulumu vecumu un veidošanās apstākļus. Sastādīti trīs ģeoloģiskie griezumi, veikti lauka pētījumi, pagatavoti plānslīpējumi, veikta iegūto paraugu mikropaleontoloģiskā analīze, noteikts klastiskā materiāla daudzums un veikta tā granulometriskā analīze. Detalizēti raksturoti Jonišķu svītas nogulumi divos atsegumos gar Imulu, kā arī pierādīts, ka Jonišķu svītas nogulumi Zemgalē Īslīces krastos pašlaik neatsedzas. Atslēgas vārdi: Augšējais devons, Famenas stāvs, Latvija, Kurzeme, Zemgale, sedimentācijas apstākļi, mikrofosīlijas., Āzens, R. 2010. Deposits and sedimentary environment of the Joniškis Formation in the Imula and Īslīce valleys. Bachelor thesis. Riga, University of Latvia. 64 lpp. The Bachelor Thesis examines the distribution, composition and fossil assemblages of the Upper Devonian Famennian Joniškis Formation deposits in Latvia. The purpose of this research is to characterise the deposits of the Joniškis Formation cropping out along the Imula river banks and more accurately define their sedimentary environment, as well as compare these rocks with deposits from outcrop in Zemgale; elucidate the age of these deposits and their sedimentary environment. Three outcrops were documented, materials gathered during field work; thin section analysis and micropaleontological analysis has been used; the amount of clastic material has been quantifield and grain-size analysis has been done. Detailed description of the deposits of the Jonišķis Formation and their development conditions, it also proves, that Jonišķis Formation’s sediments do not currently uncover at the river banks of Īslīce in Zemgale. Keywords: Upper Devonian, Famennian, Latvia, Kurzeme, Zemgale, depositional environment, microfossils.