Search

Fizioterapija Veselības aprūpe Physiotherapy Health Care Darba nosaukums: Kritiena riska faktoru izvērtējums gados vecāku pacientu vidū primārajā veselības aprūpē Pētījuma mērķis: Izpētīt izplatītākos kritienu riska faktorus gados vecāku pacientu vidū, izmantojot objektīvu novertēšanas instrumentu, primārajā veselības aprūpē. Pētījuma metode: Pētījuma realizācijai tika izmantota kvantitatīva pētījuma metode – aptauja ar kritienu riska izvērtēšanas rīku. Pētījumā tika pielietots kritienu riska izvērtēšanas rīks Falls Risks Asissments Tools (FRAT), kas ir iztulkots latviešu valoda. Pētījuma dalībnieki - seniori no sešdesmit pieciem gadiem, tika novērtēti ambulatorā veselības aprūpes iestādē. Pētījuma dalībnieku izslēgšanas kritērijs: ja nespēja saprast un/vai atbildēt uz jautājumiem, kas cieta no akūtas vai smagas slimības- ar diagnozi: Cerebrovaskulāras slimības (I60-I69) ar ekstremitāšu parēzi vai paralīzi, Ekstrapiramidāli un kustību traucējumi (G20-G26), Psihiski un uzvedības traucējumi (F00-F99), apakšējas ekstremitātes amputācija, vai nepiekrita piedalīties pētījumā. Datu apstrādes matemātiskās statistikas metodes: Microsoft Excel, IBM SPSS statistics programmā Rezultāti: Pētījuma piedalījās n= 67 sievietes (73 %) un n = 25 vīrieši (27 %). Vecumposmā no 65 gadiem līdz 90 gadiem. Analizējot atbildes par kritieniem, rezultāti ir sekojošie: n = 48 ( 52 % ) dalībniekam ir bijis kritienu epizode, viens vai vairāki pirms 3-12 mēnešiem. Medikamentozu terapiju ( polifarmaciju) (sedatīvie līdzekļi, antidepresanti, pretparkinsonisma līdzekļi, diurētiskie līdzekļi, antihipertensīvie līdzekļi), ko lieto dalībnieki, ir sekojoši: n = 22( 24 % ) dalībnieki lieto vienu no tas, n = 38 ( 41 % ) dalībnieki lieto divus medikamentus, n = 25 ( 27 % ) dalībnieki lieto vairāk nekā divus. Pēc kritiena riska izvērtēšanas, n = 81 ( 88 % ) no dalībnieka skaita ir zems kritienu risks ( 5 – 11 punkti), 11 ( 12 % ) - vidējais kritienu risks ( 12 – 15 punkti). Mobilitātes statuss šķiet nedrošs / impulsīvs / aizmirst pārvietošanās palīglīdzekļus atzīmējuši n = 44 (48 % ) dalībnieki. Par urīna inkontinence ir ziņojuši 28 % ( 26 dalībnieki, n = 25 sievietes un n = 1 vīrietis) no dalībniekiem. Par redzes traucējumiem ir ziņojuši 66 % no dalībnieku skaita. Notikušu kritienu apstākļi ar vislielāko skaitu, ko atzīmēja dalībnieki ir aizķeršanas - 43 % (n = 21), paslīdēšana – 18 % (n = 9). Secinājumi: Kritiena risku ietekmē ar novecošanu saistītas izmaiņas: redzes traucējumi, izmaiņas mioskeletālā sistēmā, personīga pieredze un psiholoģiskie komponenti, urīna inkontinence. Visbiezākie notikušu kritienu apstākļi, ko atzīmēja pētījuma dalībnieki ir: aizķeršanas, paslīdēšana no visa dalībnieka skaita ( n = 49). Medikamentoza terapija (sedatīvie līdzekļi, antidepresanti, pretparkinsonisma līdzekļi, diurētiskie līdzekļi, antihipertensīvie līdzekļi), ko lieto dalībnieki, ir viens no kritiena riska faktoriem. Title: Assessment of falling risk factors among older patients in primary care. Objective: To investigate the most prevalent risk factors for falls among elderly patients using an objective assessment tool in primary care. Methods: The research method used was quantitative - structured interview. The Falls Risk Assessment Tool (FRAT), which has been translated into Latvian, was used in the study. The study participants, seniors aged 65 years and older, were assessed in an outpatient health care facility. Exclusion criteria were: inability to understand and/or answer questions, suffering from acute or severe illness with diagnosis: Cerebrovascular diseases (I60-I69) with paresis or paralysis of the limbs, Extrapyramidal and movement disorders (G20-G26), Mental and behavioural disorders (F00-F99), lower limb amputation, or did not agree to participate in the study. Data processing mathematical statistical methods: Microsoft Excel, IBM SPSS statistics. Results: In the research study, n = 67 women (73%) and n = 25 men (27%). Ages ranged from 65 to 90 years. Analyzing the answers about falls, the results are as follows: n = 48 (52%) participants have had an episode of falls, one or more between 3–12 months ago. Medication (polypharmacy) (Sedatives, Anti-Depressants, Anti-Parkinson’s, Diuretics, Anti-Hypertensives) used by the participants is as follows: n = 22 (24 %) participants use one of them, n = 38 (41 %) participants use two medications, n = 25 (27 %) participants use more than two. After assessing the risk of falls, n = 81 (88 %) of the participants have a low risk of falls (5 - 11 points), 11 (12 %) have a medium risk of falls (12 - 15 points). Mobility status unknown or appears unsafe / impulsive / forgets gait aid were noted by n = 44 (48%) participants. Urinary incontinence is reported by 28% (n = 26 participants, 25 females and 1 male) of the participants. Visual impairment was reported by 66% of the participants. Conditions of falls with the highest number reported by participants are catching - 43% (n = 21 ), slipping - 18% (n = 9). Conclusion: Age-related changes affect the risk of falling: visual impairment, musculoskeletal changes, personal experience and psychological components, urinary incontinence. The most common fall conditions noted by the study participants were: catching, slipping of the total number of participants (n = 49 participants). Medication therapy (sedatives, antidepressants, antiparkinsonism, diuretics, antihypertensives) taken by participants is one of the risk factors for falls.

Ergoterapija Veselības aprūpe Occupational Therapy Health Care Nosaukums: Novecošanas pieredze un nodarbes veikšana personām ar muguras smadzeņu bojājumu sekām kakla daļā. Aktualitāte: 2021. gadā traumatisku muguras smadzeņu bojājumu (turpmāk – MSB) biežums bija aptuveni 54 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek prognozēts, ka 2030. gadā personas, kas vecākas par 65 gadiem, veidos vairāk nekā 20 % no kopējās populācijas. Šī novecošanās tendence atspoguļojas arī to personu skaita pieaugumā, kuri guvuši traumatisku MSB. Izpratne par indivīdu ar MSB spēju veikt ikdienas aktivitātes novecošanas posmā ir būtisks pirmais solis, lai prognozētu, uzraudzītu un uzlabotu šīs populācijas ilgtermiņa aprūpi. Turklāt izpratne par ikdienas aktivitāšu izmaiņām laika gaitā var paredzēt ilgtermiņa līdzdalību sabiedrībā personām ar MSB. Pētījuma jautājums: Kāda ir personu ar muguras smadzeņu bojājumu sekām kakla daļā novecošanas un nodarbes veikšanas pieredze? Pētījuma mērķis: Noskaidrot personu ar muguras smadzeņu bojājumu sekām kakla daļā novecošanas un nodarbes veikšanas pieredzi. Metodoloģija: Kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums. Pētījumā tika izmantota strukturēta intervija. Datu apkopošanai tika veikti interviju audioieraksti un to transkripcijas. Iegūto datu analīze notika pēc deduktīvās satura analīzes metodes. Rezultāti: Pētījumā kopā iesaistījās seši respondenti, kam ir muguras smadzeņu bojājumu sekas kakla daļā. Pētījumā piedalījās seši vīrieši. Pētījuma dalībnieku vecums ir no 35 līdz 56 gadiem. Laiks, kopš ir gūts bojājums, ir no 16 līdz 27 gadiem. Intervijās iegūtā informācija tika strukturēta, balstoties uz Cilvēka nodarbes modeļa konceptu, kas pamatojas uz trīs galvenajiem komponentiem – persona, vide, nodarbe, kur novecošanas pieredze galvenokārt atklājās produktivitātes un brīvā laika aktivitāšu veikšanā. Secinājumi: Pētījuma mērķis ir sasniegts - ir iegūta un apkopota informācija par personu ar MSB novecošanas pieredzi un nodarbju veikšanu. Novecošanas pieredze galvenokārt atklājās produktivitātes aktivitātēs – veicot daba pienākumus, kas aizņem lielāko daļu no ikdienas, rodas izmaiņas veikšanas spējās, kas ilgtermiņā var ierobežot dotās nodarbes veikšanu. Personas dalījās ar pielāgoto fizisko aktivitāšu ieviešanu savā dzīvē, par kurām tika informēti pietiekami vēlu, kas ilgstoši ierobežoja viņu dalību brīvā laika aktivitātēs. Līdz ar to ir ļoti svarīgi aplūkot rehabilitāciju un to, kādus profilaktiskos un izglītojošos pasākumus var sniegt, lai atbalstītu šīs personas turpināt piedalīties nozīmīgās nodarbēs. Title: Aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury. Actuality: In 2021, the incidence of traumatic spinal cord injury (SCI) was approximately 54 cases per one million people in the United States. Individuals over age 65 are projected to account for over 20% of the general population by 2030. This trend is reflected in an increase in the age of individuals sustaining traumatic spinal cord injury. Understanding the ability of individuals with SCI to perform daily activities is an essential first step to predict, monitor and improve long-term care for this population. Furthermore, understanding the changes of activities of daily living over time can be predictive of long-term status of community participation for persons with SCI. Question of the study: What is the aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury? Aim of the study: Learn aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury. Methods: Qualitative - phenomenological study. Participants were interviewed through structured interviews. Audio recordings and transcriptions of the interviews were performed for data collection. Deductive content analysis was used for data analysis. Results: Six persons with cervical spinal cord injuries were included in the study. Six men participated in the study. The age of participants is between 35 and 56 years. The time since injury is between 16 and 27 years. The information obtained in the interviews was structured based on Model of Human Occupation, which contains three main components – person, environment, occupation. Aging experience was mainly manifested in the performance of productivity and leisure activities. Conclusion: The aim of this study has been reached – information about aging experience and occupational performance of individuals with cervical spinal cord injury has been gathered and analysed. Through the experience of aging, the participants noted changes in the ability to perform productivity activities that take the biggest part of the daily life and that in the long term may limit the performance of this activity. Individuals shared about adapted physical activities, which they became aware of rather late and what limited their participation in leisure activities for a long time. Therefore, it is very important to pay attention to rehabilitation and preventive measures that can be taken to support people to continue to participate in meaningful occupations.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot novecošanas pieredzes, vientulības un psiholoģiskās labklājības saistību. Izlasi veidoja 314 respondenti, no tiem 174 sievietes. Izmantotas: Novecošanas pieredzes aptauja (Awareness of Age-Related Change questionnaire short form (AARC-SF), adaptējusi Stūre, 2022, šī pētījuma ietvaros), Psiholoģiskās labklājības skala (Scales of Psychological Well-Being, adaptējusi Voitkāne, Miezīte, 2003 (Raščevska et al., 2003)), De Žongas – Ģīrvildes vientulības aptauja (JGLS, adaptējusi Krūmale, 2012). Rezultāti liecina, ka pastāv saistība starp vientulību un psiholoģisko labklājību, starp novecošanas pieredzes ieguvumiem un zaudējumiem un vientulību, starp novecošanas pieredzes ieguvumiem un zaudējumiem un psiholoģisko labklājību, kā arī starp veselības stāvokli un pārējiem mainīgajiem lielumiem. Vientulība, novecošanas pieredzes zaudējumi un ieguvumi prognozē psiholoģisko labklājību., The aim of the study was to investigate associations between awareness of age related change (aging experience), loneliness and psychological well-being. Data were obtained from a sample of 314 adults, including 174 women. Surveys used: Awareness of Age-Related Change Questionnaire Short Form (AARC-SF), adapted by Stūre, 2022, this study, Scales of Psychological Well-Being, adapted by Voitkāne, Miezīte, 2003 (Raščevska et al., 2003), De Jong-Gierveld Loneliness Scale (JGLS), adapted by Krūmale, 2012. In a result correlation was found between loneliness and psychological well-being, between gains and losses of awareness of age related change and loneliness, between gains and losses of awareness of age related change and psychological well-being, as well as between subjective health and other variables. Loneliness, gains and losses of awareness of age related change predict psychological well-being.

COVID-19 pandēmija Pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi virkni jautājumu par infekcijas slimību izplatību un ietekmi ne tikai uz sabiedrības veselību, bet arī uz sociāli demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības procesiem. Vīruss SARS-CoV-2, kas izraisa elpceļu saslimstību ar COVID-19, pandēmijas apmērus sasniedza 2020. gada martā. Divi pandēmijas gadi ir apstiprinājuši vīrusa izplatības un ietekmes ģeogrāfiskās atšķirības. Latvijā COVID-19 pandēmija izraisīja krīzi veselības aprūpē, kā arī mainīja cilvēku ikdienas dzīves, darba un pārvietošanās paradumus. Maģistra darbā vērtēta Latvijas sabiedrības novecošanas ietekme uz COVID-19 pandēmijas izplatību Latgales reģionā. Pētījumā analizētas gan iedzīvotāju novecošanās ģeogrāfiskās atšķirības Latgalē, gan COVID-19 izplatības un aplūkotas sociāli demogrāfisko rādītāju kopsakarības. Latgale ir reģions, kurā vērojams straujāks iedzīvotāju skaita sarukums un sastāva novecošana, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem. Darbu veido ievads, 6 nodaļas, diskusija un secinājumi, kā arī izmantotās literatūras saraksts. Teksta kopējais apjoms ir 74 lapaspuses. Atslēgas vārdi: COVID-19, pandēmija, demogrāfiskās pārmaiņas, novecošana, Latgale, The COVID-19 pandemic has raised many issues about the spread and impact of infectious diseases on public health and the implications for socio-demographic and economic development. The SARS-CoV-2 caused the new respiratory disease COVID-19 to become a pandemic in March 2020. Two years of the pandemic have confirmed the geographical differences in the spread and impact of the disease. In Latvia, the COVID-19 pandemic caused a healthcare crisis and changed people's daily lives, working patterns, and travel behaviour. The Master's thesis assesses the impact of population ageing in Latvia on the spread of the COVID-19 pandemic in the Latgale region. The study analyses mutual interdependencies between the socio-demographic indicators and geographies of COVID-19. Latgale is a region experiencing a more rapid population decline and ageing compared to other regions of Latvia. The thesis comprises an introduction, six chapters, a discussion and conclusions, and a list of references. The total length of the text is 74 pages. Keywords: COVID-19, pandemic, demographic change, ageing, Latgale region.

Fizioterapija Veselības aprūpe Physiotherapy Health Care Nosaukums. Uz dejas elementiem balstītu vingrojumu efektivitāte kritienu riska mazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai senioriem. Aktualitāte. Novecošana negatīvi ietekmē līdzsvaru un var izraisīt palielinātu kritienu risku. Bailes no kritieniem negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti. Vingrojumu programmas, kas ietver gaitas, līdzsvara, lokanības, koordinācijas un muskuļu spēka treniņu, spēj mazināt kritienu risku senioriem par 23%. Deja ir populāra fizisko aktivitāšu forma senioru vidū, un pētījumi liecina, ka tā uzlabo: līdzsvaru, koordināciju, muskuļu spēku, kognitīvās spējas, un dzīves kvalitāti. Spēja dejas intensitāti un stilu pielāgot personu fiziskajām dotībām, padara šo aktivitāti ļoti piemērotu senioriem. Mērķi: Izpētīt uz dejas elementiem balstītu vingrojumu efektivitāti, kas palīdz novērst kritienu risku un uzlabo dzīves kvalitāti senioriem. Metodes. Tika veikts eksperimentāls pētījums, kurā piedalījās 20 seniori (sievietes): pētījuma grupa PG (n=10), kurā dalībnieces trīs reizes nedēļā astoņu nedēļu garumā piedalījās nodarbībās ar dejas intervenci, un kontroles grupa KG (n=10), kurā dalībnieces veica ierastās ikdienas aktivitātes. Pētījumā izmantotie instrumenti: TUG (Timed Up and Go) tests, Modificētais Romberga tests, anketa dzīves kvalitātes novērtēšanai SF-36 tika veikti pirms un pēc pētījuma. Rezultāti. Pēc pētījuma vidējais TUG testa rezultāts PG uzlabojās par 2,1 sekundi (IQR=8,6-7,3), bet KG nozīmīgas izmaiņas netika novērotas. Modificētā Romberga testa vidējais laiks tandēma stājā ar kreiso kāju priekšā PG uzlabojās par 9,0 sekundēm (IQR=30-21,5), un ar labo kāju par 5,5 sekundēm (IQR=30-28,5). KG nozīmīgi uzlabojumi netika novēroti. SF-36 Tika pierādīts, ka dejas intervence būtiski uzlabo senioru dzīves kvalitāti. PG īpaši uzlabojumi bija enerģijas līmeņa pieaugumā ikdienā, uzlaboja mobilitāti veicot fiziskas darbības ikdienā (bija vieglāk pietupties un noliekties), un mazāk tika novērotas sāpju sajūtas, kas ir būtisks dzīves kvalitātes noteicošs faktors. Secinājumi. Vingrojumi, kas balstīti uz dejas elementiem pierādīja savu efektivitāti kritienu riska mazināšanā senioriem un uzlaboja viņu dzīves kvalitāti. Atslēgas vārdi. novecošana, senioru deja, kritienu risks, līdzsvars, gerontoloģija, vingrojumi kritienu riska mazināšanai senioriem, dzīves kvalitāte senioriem. Annotation Title. Effectiveness of dance-based exercises to reduce the risk of falls and improve the quality of life for seniors. Objective. Aging negatively affects balance and can lead to an increased risk of falls. Fear of falls negatively affects the quality of life of seniors. Exercise programs, which include gait, balance, flexibility, coordination and muscle strength training, are able to reduce the risk of falls in seniors by 23%. Dance is a popular form of physical activity among seniors, and studies show that it improves: balance, coordination, muscle strength, cognitive abilities, and quality of life. The ability to adapt the intensity and style of dance to the physical abilities of individuals makes this activity very suitable for seniors. Method. An experimental study of 20 seniors (women) was conducted: the study group PG (n=10), in which participants participated in dance intervention classes three times a week for eight weeks, and the control group KG (n=10), in which the participants performed their usual daily activities. Instruments: TUG (Timed Up and Go) test, Modified Romberg test, SF-36 Health Survey was conducted before and after the study Results. After the study, the mean TUG test score in PG improved by 2.1 seconds (IQR=8.6-7.3), but no significant changes were observed in the KG. The average time of the modified Romberg test in tandem posture with the left foot in front of the PG improved by 9.0 seconds (IQR=30-21.5), and with the right leg by 5.5 seconds (IQR=30-28.5). No significant improvements were observed in the AG. SF-36 It was proven that dance intervention significantly improves the quality of life of seniors. PG had particular improvements in the increase in daily energy levels, improved mobility through physical activities on a daily basis (it was easier to squat and bend down), and less pain sensations were observed, which is an important determinant of quality of life. Conclusion. Exercises based on dance elements proved their effectiveness in reducing the risk of falls for seniors and improved their quality of life. Key words. Senior dance, quality of life, risk of fall, fall prevention, balance training programme for seniors, healthy ageing, gerontology

Pētījuma tēma ir par sociālo pakalpojumu pieejamību senioriem un pētījuma mērķis ir pētīt, kāda ir sociālo pakalpojumu pieejamība senioriem Gulbenes novadā. Pētījuma teorētiskā bāze balstās uz ekoloģisko sistēmu teoriju un spēka perspektīvu, kā arī uz pētījumā izmantoto jēdzienu un sociālo pakalpojumu skaidrojumu. Pētījums ir kvalitatīvs gadījuma pētījums, kurā kā datu vākšanas metodes izmantotas daļēji strukturētās intervijas un viena ekspertintervija. Pētījuma empīriskajā daļā tiek veikta interviju analīze, izmantojot tematiskās analīzes metodi. Pētījuma rezultāti atklāj problēmas sociālo pakalpojumu pieejamībā senioriem un to iespējamos risinājumus senioru sociālo problēmu risināšanā, aktivizējot vietējo kopienu un nevalstisko sektoru., The research topic is about the Social service availability for seniors and the aim of the study is to study the accessibility of social services for seniors in the Gulbene Municipality. The objective of the studies is to research the state of local social service availability for seniors. The theoretical base of the research is predicated on the ecological system theory, strength perspective, and terminology and social services explanations stated in the studies. The research is a qualitative case study that includes partially structured interviews and an one expert interview for data collection. In the empirical part of the research, interview analysis is performed using the thematic analysis method. Study results reveal the issues in social service availability and the potential solutions to said issues, enabling the local community and non-governmental sector. Keywords: seniors, ageing, active ageing, social work, social services

„ Veselības veicināšana gados vecākiem darbiniekiem, kas nodarbināti veselības aprūpē, un preventīvie pasākumi”. Darba autore: Gunta Pudova. Darba vadītāja: Mg.sc.sal. Zane Liepiņa. Darbs izklāstīts uz 72 lpp., ietver 14 attēlus, 7 tabulas, 7 pielikumus, 85 informatīvos avotus. Maģistra darbs sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir apkopota un analizēta literatūra par darbaspēka novecošanu, veselības veicināšanas pamatnostādnēm, veselības veicināšanu darba vietā kā arī veselības veicināšanu vecāka gadagājuma darbiniekiem. Tāpat tika apkopota un analizēta literatūra par darba vides riskiem veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, to ietekmi uz nodarbināto veselību. Otrajā daļā ir uzskaitītas un aprakstītas pētījumā lietotās metodes, bet trešajā daļā ir veikta iegūto datu apkopošana, svarīgāko rezultātu analīze un izklāsts. Ceturtajā daļā ir izstrādāti priekšlikumi un preventīvie pasākumi veselības nozares uzņēmumam, lai uzlabotu veselības veicināšanas politiku, darba aizsardzības sistēmu, darba organizāciju. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka veselības aprūpes uzņēmumā strādājošie vecāka gadagājuma darbinieki netiek nodrošināti ar pieejamiem un atbilstošiem veselības veicināšanas pasākumiem. Veselības aprūpes nozarē srādājošajiem ir vidēji augstas darbspējas, bet to rādītājs pazeminās līdz ar darbinieka vecumu. Veselības aprūpes uzņēmums neveicina darbinieku iesaistīšanos darba procesu organizēšanā un vērojams komunikācijas trūkums starp darbiniekiem un uzņēmuma vadību. Izmantotās metodes maģistra darbā: pētnieka veidota darbinieku aptaujas anketa, psiholoģiskā klimata noteikšanas tests, darbaspēju indeksa noteikšanas anketa, veselības veicināšana darba vietā novērtēšanas anketa., " Health promotion and prevention strategies for older workers in health care ". Author of the work: Gunta Pudova. Supervisor: Mg.sc.sal. Zane Liepina. The work is presented on 71 pages, Includes 14 figures, 7 tables, 6 attachments, 85 information sources. Master's thesis consists of 4 parts. The first part summarizes and analyzes the literature on the aging workforce, health promotion guidelines, workplace health promotion, and health promotion for older workers. Literature on the risks of the work environment for employees in the health care sector, as well how it impacts the health of employees, was also compiled and analyzed. The second part lists and describes the methods used in the study, while the third part there are compiled data, analysis and presentation of key results. In the fourth part, proposals and preventive measures for health sector entrepreneurs are developed to improve health promotion policy, labor protection system and work organization. The results of the study point that older employees working in a health care system are not provided with accessible and appropriate health promotion measures. Those working in the health care sector have an average of high working capacity, but on the indicators decrease with the age of the employee. There is small involvement of employees in the work processes and the lack of communication between the employee and the company's management. Methods used in the master's thesis: researcher's developed employee questionnaire, Psychological climate determination questionnaire, Work ability index determination questionnaire, Workplace health promotion evaluation questionnaire.