Search

Pētījuma mērķis bija izpētīt sakarības starp lēmumu pieņemšanas stiliem un stresa pārvaldīšanas stratēģijām, kuras izmanto studenti, lai pārvaldītu akadēmisko stresu. Tika pētīti 57 studenti, no tiem 44 sievietes un 13 vīrieši, vecumā no 20 līdz 33 gadiem. Pētījumā tika izmantota Melburnas lēmumu pieņemšanas stilu aptaujas otrā daļa un Stresa pārvaldīšanas stratēģiju aptauja. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp piesardzīgu lēmumu pieņemšanu un uz problēmām orientētām stresa pārvaldīšanas stratēģijām, kā arī pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp izvairīšanās stratēģijām un atbildības novirzīšanu, prokrastināciju un pārmērīgu piesardzību. Starp pārējām skalām netika konstatētas statistiski nozīmīgas korelācijas., The aim of this study was to determine the relationships among decision - making styles and stress coping strategies which students use to cope with academic stress. The sample consisted of 57 students, 44 women and 13 man, aged 20 to 33 years. Data was collected by using Melbourne Decision Making Questionnaire II and The Coping Orientation of Problem Experience. Results showed that vigilance is significantly positively correlated to problem oriented strategies. In addition, significant positive relationships were found among avoidance oriented strategies and buckpassing, procrastination, and hypervigilance. There were not found other significant correlation among concepts scales.

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot kā savā starpā ir saistītas akadēmiskā pašregulācija, mātes un tēva iesaistīšanos bērna mācīšanās procesā. Bakalaura darbs sastāv no 3 nodaļām: Akadēmiska pašregulācija, Vecāku iesaistīšanās bērna izglītībā, Mātes un tēva iesaistīšanās bērna izglītībā. Pētījuma dalībnieki aizpildīja 2 aptaujas: „Akadēmiskās pašregulācijas aptauja” (Gnambs, T. & Hansftingl, B, 2014) un „Vecāku iesaistīšanās bērna mācīšanās procesā” (Chao, 2000; Kerr & Stattin, 2000; Kohl, Lengua, McMahon, & the Conduct Problems Prevention Research group, 2000; Stattin & Kerr, 2000). Pētījumā tika iesaistīti 77 bērni vecumā no 11 līdz 13 gadiem (M=12,09). Pētījuma anketas aizpildīja 6. klases skolnieki no divām Rīgas skolām ar latviešu un krievu mācību valodu. 47% - meitenes, 53% - zēni. Darba apjoms 34 lappuses (ieskaitot titullapu, saturu, anotāciju, literatūras sarakstu). Bakalaura darbā ir četras tabulas. Izmantota 41 publikācija. Pētījuma rezultāti parāda, ka rezultāti ir statistiski nozīmīgi, ir saistības starp akadēmisko pašregulāciju un tēva iesaistīšanos bērna mācīšanās procesā. Tas nozīme ka ja tēvs iesaistās bērna mācīšanās procesā tad akadēmiska pašregulācija uzlabosies., The aim of the bachelor’s thesis: to ascertain how academic self-regulation and mother and father involvement in children's education are interconnected. The bachelor’s thesis consists of three chapters: Academic self-regulation, Parental involvement in children's education, Mother and father involvement in children's education. The participants of the research filled out 2 questionnaires: Academic Self-Regulation Questionnaire for Adolescents (Scoring the SRQ-A (Standard version); Gnambs, T. & Hansftingl, B, 2014) and Parental involvement in children's education scale (Chao, 2000; Kerr & Stattin, 2000; Kohl, Lengua, McMahon, & the Conduct Problems Prevention Research group, 2000; Stattin & Kerr, 2000) There were 77 children involved in the research in age range from 11 to 13 (M=12,09); they were 6th grade students, from two Riga school, Latvian and Russian school. 47% - girls and 53% - boys. The volume of the bachelor’s thesis is 34 pages (including the title page, abstract, contents, and bibliography). There have been referenced 41 publications. The results show that, the results are statistically significant; there is link between the academic self-regulation and father involvement in children's education. This means that if father is involved in children’s education, academic self-regulation will be better.

Pētījuma mērķis ir izpētīt stresa pārvārēšanas stratēģiju, subjektīvās labklājības un pašcieņas savstarpējās saistības. Pētījumā piedalījās 86 respondenti, vecumā no 18 līdz 41 gadam. Pašcieņas mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas skala (Rosenberg self-esteem scale, (Rosenberg, 1965)), Latvijā adaptējusi Anika Miltuze, 1996.gadā; stresa pārvārēšanas stratēģiju mērīšanai - Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE / Inventory, (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989)), Latvijā adaptējusi Inna Petrova, 2009.gadā; un subjektīvās labklājības mērīšanai - skala “ Apmierinātība ar dzīvi” (Satisfaction With Life Scale; (Pavot, & Diener, 1993)). Rezultāti paradīja, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp subjektīvās labklājības līmeni un uz emocijām orientētām stresa pārvārēšanas stratēģijām, un statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp subjektīvās labklājības līmeni un izvairīšanās stratēģijām. Pastāv arī statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp pašcieņu un izvairīšanas stratēģijām., The aim of this study is to examine the relations between stress coping strategies, subjective well-being and self-esteem. The study included 86 adult respondents aged 18-41 years. There were used three questionnaires – Rosenberg self-esteem scale, (Rosenberg, 1965); The Coping Orientation of Problem Experience / COPE / Inventory, (Carver, Scheier, &Weintraub, 1989); and Satisfaction With Life Scale, (Pavot, & Diener,1993). The results showed significant positive relationship between subjective well-being and emotion-focused coping strategy, and significant negative relationship between subjective well-being and avoidance coping strategy. The was also significant negative relationship between the avoidance strategy and self-esteem.

Pētījuma mērķis bija salīdzināt Latvijas karavīru, kuri ir dienējuši Starptautiskajās operācijās, ugunsdzēsēju un policistu pašu novērtētos traumas simptomus, noskaidrot sakarības starp dažādiem traumatiskās pieredzes aspektiem un traumas simptomiem katras grupas ietvaros, salīdzināt iedzīvotāju, policistu un ugunsdzēsēju priekšstatus par psiholoģisko traumatismu augsta riska profesijās, kā arī noskaidrot, kas ir pašu uztvertie palīdzošie faktori ugunsdzēsēju un policistu vidū. Pētījumā piedalījās 50 karavīri, vecumā no 24 līdz 49 gadiem (M=32,4, SD=5,5), 65 ugunsdzēsēji vecumā no 19 līdz 58 gadiem (M=36,1, SD=9,6), 85 policisti vecumā no 20 līdz 59 gadiem (M=33, SD=9), visi vīrieši. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika iesaistīti 663 iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 79 gadiem (M=27,82, SD=8,91), no kuriem 138 bija vīrieši un 525 bija sievietes. Instrumentārijs: Traumas simptomu aptauja (Trauma Symptom Inventory, TSI, Briere, 1995). Rezultāti liecināja, ka ugunsdzēsējiem ir būtiski augstāki depresijas un disociāciju rādītāji, salīdzinot ar policistiem un karavīriem. Tie ugunsdzēsēji, kuri bija pieredzējuši kolēģa nāvi un apdraudējumu dzīvībai, un tie policisti, kuri bija pieredzējuši sveša cilvēka nāvi, uzrādīja augstākus rādītājus dažādās traumas simptomu skalās. Gan iedzīvotāji, gan policisti un ugunsdzēsēji par psiholoģiski traumatiskāko uzskata karavīru profesiju. Ugunsdzēsēji un policisti kā svarīgākos palīdzošos faktorus minēja ģimenes atbalstu, kolektīvu un savu vēlmi palīdzēt., The aim for this study was to compare self-valuated trauma symptoms between firefighters, policeman and soldiers, who had served in International operations, to examine associations between different traumatic experiences and trauma symptoms in all groups, also to compare perceptions of psychological traumatism in high risk professions between policeman, firefighters and inhabitants of Latvia and examine what factors firefighters and policeman perceive as helpful in their professions. In this study participated 50 soldiers from age 24 to 49 (M=32,4, SD=5,5), 65 firefighters from age 19 to 58 (M=36,1, SD=9,6), 85 policemen from age 20 to 59 (M=33, SD=9), all male respondents. To examine perception of society, 663 inhabitants were included in the study, from age 18 to 78 (M=27,82, SD=8,91), of which 138 were female respondents and 525 male respondents. Trauma symptoms were examined by Trauma Symptom Inventory (TSI, Breire, 1995). Firefighters had significantly higher results in depression and dissociation compared to soldiers and policeman. Those firefighters who had experienced death of colleague and threat to ones life, and those policemen who had experienced death of a stranger showed higher trauma symptoms. In all three groups- policemen, firefighters and inhabitants, soldier profession is perceived as the most psychologically traumatic profession. Family support, colleagues and desire to help others were main factors that firefighters and policemen perceived as helpful in their professions.

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi faktori ietekmē indivīdu gatavību iesaistīties riskantās situācijās, koncentrējoties uz informācijas avota raksturojošajiem lielumu, atpazīstamību, indivīdus rakstorojošo subjektīvo vērtējumu par vērtību nozīmīgumu un lēmumu pieņemšanas stilu, kā arī tika kontrolēts to vecums, dzimumus un iegūtās izglītības līmenis. Pētījumā grupu veido 177 respondenti ar vidējo vecumu 40,17 gadi. Tika noskaidrots, ka riskantu lēmumu pieņemšanu ietekmē indivīdu vecums, dzimums, informācijas avots, Pašrealizācijas, Universālisma, Sasniegumu, Stimulācijas, Konformiska, Hedonisma vērtību nozīmīgums, bet nenosaka lēmumu pieņemšanas stils un iegūtās izglītības līmenis., The Aim of this study was to find out what factors influence an individuals readiness to engage in risky behavior, focusing on the information about source characteristics, values individual importance and decision-making style, as well as the respondents age, gender and level of education. The study group consists of 177 respondents with an average age of 40,17 years. It was found that risky decision rediness is infuenced by individuals age, gendes, source of information, Self-realization, Universalism, Achievement, Stimulation, Konformism and Hedonism value significance. It isn’t influences by decision-making style and level of education.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp attieksmi pret smēķēšanu un personības iezīmēm smēķējošo un nesmēķējošo jauniešu vidū. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas – Latvijas Personības aptauja (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) un Smēķējošo un nesmēķējošo jauniešu attieksme pret smēķēšanu (E.Cara, 2016). Pētījumā piedalījās 74 jaunieši vecumā no 18-27 gadiem, kuri tika dalīti divās grupās – smēķējošie un nesmēķējošie jaunieši. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi - “Kādas saistības pastāv starp personības iezīmēm un attieksmi pret smēķēšanu?” un “Kādas atšķirības pastāv personības iezīmēs smēķējošiem un nesmēķējošiem jauniešiem?” un tika izvirzīta viena hipotēze - “Smēķējošiem jauniešiem būs pozitīvāka attieksme pret smēķēšanu nekā nesmēķējošiem jauniešiem.”. Kopumā iegūtie rezultāti norāda, ka smēķējošo jauniešu attieksme ir pozitīvāka pret smēķēšanu nekā nesmēķējošo jauniešu attieksme pret smēķēšanu. Nesmēķējošiem jauniešiem ir augstāka pašdisciplīna un čaklums, tie uzrāda lielāku zinātkāri un krietnumu, kamēr smēķējošiem jauniešiem raksturīga lielāka tolerance un avantūrisms. Pozitīvāka attieksme pret smēķēšanu saistās ar augstāku toleranci un zemāku zinātkāri, akurātību, pašdisciplīnu, čaklumu un krietnumu., The objective of the research was to determine whether there is a correlation between attitude towards smoking and personality traits among smoking and non-smoking youth. Two surveys were used in the research – Latvian Personality survey (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) and Smoking and non-smoking youth’s attitude towards smoking (E.Cara, 2016). A total of 74 young people between the ages of 18-27, divided into two groups – smoking and non-smoking youth, participated in the research. Two research questions were posed – “What correlations exist between personality traits and attitude towards smoking?” and “What differences exist in personality traits of smoking and non-smoking youth?”, as well as one hypothesis – “Smoking youth will have a more positive attitude towards smoking than non-smoking youth”. Overall, the results indicate that the attitude towards smoking of the smoking youth is more positive than the attitude towards smoking of the non-smoking youth, non-smoking youth have higher self-discipline and diligence, they indicate greater inquisitiveness and probity, in contrast, the smoking youth indicate higher tolerance and adventurism. A more positive attitude towards smoking indicates a higher level of tolerance, and a lower level of inquisitiveness, accuracy, self-discipline, diligence and probity.

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašcieņu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli. Pētījumā kopumā piedalījās 62 respondenti, vecumā no 19 – 45 gadiem (M = 24,29; SD = 5,22). Pašcieņa, tika mērīta izmantojot Rozenberga pašcieņas skalu (Rosenberg self-esteem scale, Rosenberg, 1965), Latvijā adaptējusi Anika Miltuze, 1996. gadā. Savukārt stresa pārvarēšanas stratēģijas, tika mērītas ar Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauju (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE / Inventory, Carver, Scheier, &Weintraub, 1989), kursa darba ietvaros Latvijā adaptējusi Inna Petrova, 2009. gadā. Tika konstatēta negatīva saistība starp pašcieņu un izvairīšanās stratēģijām., The aim for this study was to examin is there a corellation between self esteem and stress coping strategies selection. 62 respondents took part in this study, respondent age was between 19 – 45 years (M= 24,29; SD = 5,22). Self esteem was examined using Rosenberg self-esteem scale (Rosenberg self-esteem scale, Rosenberg, 1965), adapted in Latvia by Anika Miltuze, 1996. In turn, stress coping strategies was examined using The Coping Orientation of Problem Experience questionaire (COPE/ Inventory, Carver, Scheier, &Weintraub, 1989), adapted in Latvia by Inna Petrova, 2009, within course work. It was found negative correlations between self esteem and avoidance coping strategie.

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai saņemtais sociālais atbalsts saistās ar uztvertā stresa līmeni. Pētījumā piedalījās 120 Latvijas universitātes pirmā kursa studenti no četriem studiju virzieniem – psiholoģijas, medicīnas, fizikas un jurisprudences bakalaura programmas. Pētījumā tika pielietotas divas aptaujas. Pirmā ir “Uztvertā stresa skala” aptauja (PSS- Perceived Stress Scale, Cohen, Kamarc & Mermelstein, 1983), Latvijā aptauju adaptējusi Stokenberga I., 2002. Otrā aptauja ir “Saņemtā sociālā atbalsta skala” (MSPSS- Multidimensional Scale of Perceived Social Support, Dahlem, Zimet & Farley, 1988), Latvijā aptauju adaptējusi Voitkāne, S. & Miezīte, S., (2001). Pēc pētījuma veikšanas tika noskaidrots, ka aptaujātie studenti izjūt mērenu stresa līmeni, kā arī novērtē saņemto sociālo atbalstu kā pietiekošu augstu, kas nozīmē to, ka starp abiem mainīgajiem netika konstatētas sakarības. Apskatot to, vai dzīvesvietas maiņa ietekmē respondentu saņemto sociālo atbalstu un uztverto stresu, statistiski nozīmīgas atšķirības netika atklātas. Ir vērts pieminēt, ka tika novērotas atšķirības starp dažādu nozaru studentiem., The goal of this research is to determine if the received social support is associated with perceived stress level. 120 Latvian first year university students took part in this research from four fields of study - psychology, medicine, physics and law bachelor programs. Two surveys were used during the research. The first being "Perceived stress scale" survey (PPS, Cohen, Kamarc & Mermelstein, 1983), in Latvia the survey was adapted by Stokenberga I., (2002). The second survey is "Multidimensional Scale of Perceived Social Support " (MSPSS, Dahlem, Zimet & Farley, 1988), in Latvia the survey was adapted by Voitkane S. and Miezite S., (2001). Results of the research show that the surveyed students experience moderate stress levels as well as evaluate the received social support as high enough, which means that there are no correlations between the two variables. Statistics also don't show significant differences in reviewing whether change of residence affect respondents received social support and perceived stress. It's worth mentioning differences were observed between students from different fields of study.

Darba mērķis bija izpētīt, vai elastīgums pasaules uzskatos ir saistīts ar bailēm no nāves. Teorētiskajā daļā tika meklēta izpratne par jēdzieniem ‘bailes no nāves’ un ‘pasaules uzskati’. Apskatīts šo jēdzienu skaidrojums no šausmu menedžmenta teorijas aspekta, fokusējoties uz elastīgumu pasaules uzskatos, eksistenciālajās pārliecībās. Tika formulēts pētījuma jautājums – vai elastīgums pasaules uzskatos, eksistenciālajās pārliecībās ir saistīts ar nāves bailēm. Pētījumā piedalījās 123 respondenti, no kuriem 105 sievietes vecumā no 16 līdz 57 gadiem. Tika izmantotas divas aptaujas: Eksistenciālās izziņas skala un Nāves baiļu aptauja. Konstatēts, ka saistība starp pētītajiem lielumiem nav statistiski nozīmīga., The aim of this work was to explore whether flexibility in worldviews is related to death anxiety. In the theoretical part of the work was made an attempt to find an insight of the concepts ‘death anxiety’ and ‘worldviews’. These concepts were viewed from the terror management theory perspective, focusing on the flexibility in worldviews, existential beliefs. So there was the question of the study – is there a relevance between flexibility in worldviews, existential beliefs and death anxiety. Data were collected from 123 participants, of which 105 were women aged 16 to 57 years. Participants completed Existential Quest Scale and Death Anxiety Questionnaire. It was found that the relationship between the studied variables is not statistically significant.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv sakarības starp trauksmi, vientulības izjūtu un apmierinātību ar tiešsaistes un bezsaistes attiecībām tiešsaistes daudzspēlētāju lomu spēļu (MMORPG) spēlētājiem. Kā arī noskaidrot vai pastāv atšķirības apmierinātībai ar tiešsaistes un bezsaistes attiecībām. Pētījumā piedalījās 55 spēlētāji, kuri vidēji spēlē 4,06 stundas dienā. Respondenti bija vecumā no 15 līdz 52 gadiem. Pētījumā tika izmantotas 3 aptaujas - Trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma anketa, Vientulības skala, Vecāku un vienaudžu piesaistes aptauja. Tika secināts, ka apmierinātība ar bezsaistes attiecībām bija saistīta gan ar trauksmi, gan vientulības izjūtu, savukārt apmierinātība ar tiešsaistes attiecībām bija saistīta tikai ar vientulības izjūtu, bet ne trauksmi. Statistiski nozīmīgas atšķirības starp apmierinātību ar tiešsaistes un bezsaistes attiecībām nepastāv. Atslēgas vārdi: trauksme, vientulība, apmierinātība ar attiecībām, draudzība, MMORPG spēlētāji, The aim of this study was to determine whether there is a correlation between anxiety, loneliness and online and offline relationship satisfaction for massively multiplayer online role-playing game (MMORPG) players. And also to find out whether there are differences between online and offline relationship satisfaction. The 55 gamers that participated in this study on average play 4,06 hours per day. Participants were between 15 and 52 years old. In this study 3 questionnaires were used – State-Trait Anxiety Inventory, UCLA Loneliness Scale, Inventory of Parent and Peer Attachment. The conclusion was that satisfaction with offline relationships was associated with both anxiety and loneliness, while satisfaction with online relationships is linked solely to loneliness, but not anxiety. There are no statistically significant differences between satisfaction with online and offline relationships. Key words: anxiety, loneliness, relationship satisfaction, friendship, MMORPG gamers

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai vērtējums par sievieti var mainīties atkarībā no viņas uzvārda izvēles pēc laulībām. Pētījumā piedalījās 172 studenti (M = 21,95 gadi), kuri nejaušināti tika sadalīti 3 eksperimentālajās grupās, saņemot vienu no 3 stimulmateriāliem: sievietes aprakstu ar 1) pirmslaulības uzvārdu, 2) vīra uzvārdu vai 3) dubultu uzvārdu. Aprakstītā sieviete tika vērtēta, izmantojot Stereotipu satura modeļa aptauju (Fiske, Cuddy, Glick & Xu, 2002). Rezultāti neuzrādīja atšķirības stereotipos par sievietēm ar dažādiem uzvārdiem, netika konstatētas arī dzimumatšķirības vērtējumos. Diskusijā tika apskatīti dažādi iespējamie rezultātu skaidrojumi, pētījuma ierobežojumi un ieteikumi turpmākajiem pētījumiem. Atslēgas vārdi: vīra uzvārds, pirmslaulības uzvārds, dubults uzvārds, sieviete, stereotipi, Stereotipu satura modelis., The goal of this study was to determine whether the assessment of a woman depends on her marital naming choice. 172 students (M = 21.95 years) took part in this study, they were randomly split into 3 experimental groups receiving one of three stimulus: description of women with 1) retained birth name, 2) her husband’s surname or 3) a hyphenated name. Stimulus was rating using the Stereotype Content Model survey (Fiske, Cuddy, Glick & Xu, 2002). The results show that there is no difference between students' ratings of women with different marital names, and gender differences were not found. The discussion deals with various possible explanations of results, deficiencies of the method and suggestions for future research. Key words: marital naming, hyphenated name, women, surname, stereotypes, Stereotype Content Model.

Bakalaura darba ietvaros tika uzstādīti seši pētījuma jautājumi: 1. Kāds ir vidējais savas subjektīvās labklājības novērtējums respondentiem? 2. Kāds ir vidējais citu subjektīvās labklājības novērtējums respondentiem? 3. Kāds ir vidējais relatīvais subjektīvās labklājības novērtējums respondentiem? 4. Vai korelē savas subjektīvās labklājības absolūtais un relatīvais (salīdzinājumā ar citiem) novērtējums? 5. Vai korelē citu subjektīvās labklājības novērtējums un savas labklājības relatīvais novērtējums? 6. Kādas ir dzimumatšķirības absolūtiem un relatīviem subjektīvās labklājības rādītājiem? Pētījuma izlasē kopumā tika iekļauti 177 cilvēki, 100 no tiem ir sievietes. Respondentu vecums ir 20-30 gadi (M = 23,25, SD = 2,44). Subjektīvās labklājības rādītāju noteikšanai tika izmantoti trīs jautājumi (līdzīgi Klar & Giladi, 1999): par relatīvo subjektīvās labklājības novērtējumu, par absolūto savas un absolūto citu iekšgrupas pārstāvju subjektīvās labklājības novērtējumu, kā arī demogrāfisko rādītāju aptauja. Galvenie secinājumi, kas tika iegūti šajā pētījumā, ir sekojoši. Pirmkārt, 20-30 gadus veci Latvijas iedzīvotāji ir tendēti novērtēt gan savu, gan savas referentās grupas subjektīvo labklājību pārsvarā pozitīvi. Otrkārt, cilvēki ir tendēti pārvērtēt savu subjektīvo labklājību salīdzinājumā ar citiem un nenovērtēt citu subjektīvo labklājību, kas tiek apzīmēts ar nosaukumu „virs vidējā” efekts. Treškārt, visi trīs subjektīvās labklājības mērījumi (sevis, citu un relatīvais) pozitīvi korelē savā starpā. Šie dati visvairāk atbilst egocentrisma teorijai, kas skaidro „virs vidējā” efektu tā, ka cilvēki jūtas pārāki par citiem jomās, kurās kopumā jūtas labi. Ceturtkārt, 20-30 gadu veciem cilvēkiem dzimumatšķirības subjektīvajā labklājībā nepastāv. Iegūtie secinājumi sniedz skaidrojumu mehānismam, ar kura palīdzību notiek sociālā salīdzināšana: informācija par sevi kalpo kā heiristika sociālā salīdzinājuma veikšanai. Atslēgas vārdi: subjektīvā labklājība, laimes izjūta, sociālā salīdzināšana., There were six research questions posed within this bachelor paper: 1. What is the mean value of own subjective well-being (SWB) in this sample? 2. What is the mean value of other SWB? 3. What is the mean value of relative SWB? 4. Is there an association between other and own relative SWB values? 5. Is there an association between own absolute and own relative SWB values? 6. Are there any gender differences between absolute and relative SWB values? The sample of the study consists of 177 respondents, 100 of them are women. Respondent age is 20-30 years (M = 23,25, SD = 2,44). For evaluation of SWB variables there were three items used (similarly to Klar & Giladi, 1999): own relative SWB evaluation, absolute own SWB evaluation and absolute other SWB evaluation of the reference group of a respondent. Demographic data questionnaire was also used. General conclusions that where obtained in this research are following. Firstly, 20-30 years old Latvians tend to evaluate both own and other SWB positively. Secondly, individuals tend to overestimate their SWB relatively to other people and underestimate SWB of others, which is labeled „over the average” effect. Thirdly, all three SWB measures (own, other and relative) correlate positively. This data is consistent with egocentrism theory, which explains „over the average” effect assuming that individuals feel better then others in domains where they feel good in general. Fourthly, there are no gender differences in 20-30 year old persons. These results give an explanation for the mechanism, through which social comparison happens: information about self is used as a heuristic for making a social comparison judgment. Key words: subjective well-being (SWB), happiness, social comparison.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir bezdarbnieku paškategorizācijas, uztvertā stresa un stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar priekšstatiem par izredzēm atrast darbu. Pētījuma grupa ir 53 vīrieši – bezdarbnieki, vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Respondentiem tika prasīts izglītības līmenis, ir vai nav bezdarbnieka statusa pieredze un bezdarbnieka statusa ilgums. Pētījumā tika izmantotas stresa pārvarēšanas stratēģiju situatīva aptaujas versija – The COPE Inventory (COPE) (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989); Izveidota identificēšanās ar bezdarbnieku grupu skala, par paraugu ņemti izteikumi no Etniskās identitātes skalas (Ethnic Identity Scale (EIS)) (Valk & Karu, 2001); Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS)) (Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983); Skala par uztvertajām izredzēm atrast darbu (Three-item Perceived Job Alternatives index) (Mantler, Matejiecek, Matheson, & Anisman, 2005), jautājums par priekšstatiem par izredzēm atrast ideālo darbu (Wanberg, 1997). Pētījumā rezultātā tika sasniegts izvirzītais mērķis. Ir noteiktas statistiski nozīmīgas saistības starp identificēšanos ar bezdarbniekiem, uztverto stresu un priekšstatiem par izredzēm atrast darbu. Rezultāti apstiprināja hipotēzi, ka augstāka identificēšanās ar bezdarbnieku grupu saistīta ar augstāku uztverto stresu un zemākām uztvertajām izredzēm atrast darbu. Tika secināts, ka nav statistiski nozīmīgas saistības starp identificēšanos ar bezdarbniekiem un stresa pārvarēšanas stratēģijām. Rezultāti arī parāda, ka uztvertais stress un uz problēmām fokusētas stresa pārvarēšanas stratēģijas prognozē uztvertās izredzes atrast darbu (augstākie uztvertā stresa un uz problēmām fokusētas stratēģiju radītāji prognozē zemākos rezultātus priekšstatiem par izredzēm atrast darbu). Iegūtos rezultātus iespējams izmantot specifiskās bezdarba situācijas izpratnei. Atslēgas vārdi: identificēšanās ar bezdarbnieku grupu, stresa pārvarēšanas stratēģijas, uztvertais stress, priekšstati par izredzēm atrast darbu, bezdarbs, A purpose of research is to investigate connections between self-categorization, perceived stress, coping strategies and unemployed self-reported employment expectations. The participants are 53 unemployed men in age 20 – 55 years. All of participants were asked by education, experience of being unemployed later and time, what they are in unemployed status. There are four questionnaires used in research: The COPE Inventory (COPE) (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989); Self-categorization scale, taken as an example from Ethnic Identity Scale (EIS) (Valk & Karu, 2001); Perceived Stress Scale (PSS) (Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983); Self-reported employment expectations scale (Three-item Perceived Job Alternatives index) (Mantler, Matejiecek, Matheson, & Anisman, 2005; Wanberg, 1997). The purpose of research was attained. There are certain statistical connection between self-categorization, perceived stress and self-reported employment expectations. The hypothesis is confirmed. The higher self-categorization level is in relationship with higher perceived stress and lower self-reported employment expectations. It was concluded, that where are no statistical connection between self-categorization and coping strategies. Results also show, that perceived stress and problem focusing coping strategies predict self-reported employment expectations (higher perceived stress and problem focusing strategies results predict lower employment expectations of unemployed). It is possible to use this results for understanding the specific cases of unemployment situation. Key words: self-categorization, coping, perceived stress, employment expectations, unemployment

Pētījuma mērķis bija noskaidrot melošanas nozīmi romantiskās attiecībās un noskaidrot tās ietekmi uz attiecību kvalitāti. Pētījumā tika pārbaudītas vairākas hipotēzes: 1) indivīda uzskatam, ka partneris bieži melo ir negatīva saistība ar apmierinātību ar attiecībām; 2) uzskatam, ka partneris melo ir pozitīva saistība ar paša melošanas biežumu; 3) paša melošanas biežumam ir negatīva saistība ar apmierinātību ar attiecībām; 4) priekšstatam par melošanas kaitējumu romantiskām attiecībām ir negatīva saistība ar paša melošanas biežumu. Tika izvirzīti arī pētījuma jautājumi par dzimumatšķirību esamību starp mainīgajiem, kā arī par to saistībām ar indivīdu vecumu un attiecību ilgumu. Viens no pētījuma uzdevumiem bija arī uzzināt, kura no melošanas formām visbiežāk tiek pielietota romantiskās attiecībās, kā arī to, kura melošanas forma pēc indivīdu domām nodara vislielāko kaitējumu attiecībām. Pētījumā piedalījās 141 respondents vecumā no 18-35 gadiem - (59% vecumā no 20-25 gadiem) – 100 sievietes un 41 vīrietis, kuriem romantiskās partnerattiecības ir ar pretējo dzimumu. Melošanas biežumu un priekšstatu par partnera melošanas uzvedību mērīšanai tika izveidotas jaunas skalas, kuru pamatā izmantota Tima Koula (Tim Cole) melošanas biežuma aptauja (Cole, 2001). Apmierinātības ar romantiskām attiecībām mērīšanai tika izmantota Sjūzanas S. Hendrikas (Susan S. Hendrick) attiecību novērtēšanas skala (Relationship Assessment Scale/RAS/ Hendrick, 1988). Veicot iegūto datu analīzi, izvirzītās pētījuma hipotēzes apstiprinājās. Tika noskaidrots, ka „klajie meli” pēc respondentu domām nodara vislielāko kaitējumu attiecībām, kā arī ir visretāk pielietotā melošanas forma. Dzimumatšķirības vai mainīgo saistības ar respondentu vecumu un attiecību ilgumu netika atklātas. Iegūtajiem secinājumiem un to interpretācijai ir ierobežojumi, kas liecina, ka nepieciešami komplicētāki pētījumi, lai noskaidrotu objektīvus melošanas uzvedības un attieksmes vērtējumus romantiskās attiecībās., The purpose of this thesis was to explore the use of deception in romantic relationships and relate the use of such behaviour to relational outcomes. Following hypotheses were proposed: 1) relational satisfaction is inversely related to belief that a partner engages in deception; 2) one’s own use of deception is related to the belief that partner is dishonest; 3) one’s own use of deception is inversely related to ones rational satisfaction 4) one’s own use of deception is inversely related to belief that lying does harm to romantic relationship. The study also set up questions concerning the appearance of sex distinction between variables, as well as variables’ associations with partners’ age and duration of relationships. One of thesis’ targets was to find out which form of deception is most commonly present in romantic relationships and which form of deception, according to individuals’ opinion, does most harm to relationships. A total of 141 romantically involved male (41) and female (100) completed self-report questionnaire regarding their own use of deception as well as their partners (all respondents claimed to be in relationships with the opposite sex). Deception frequency was measured by new scales created in the framework of this study based on Tim Cole’s survey (Cole, 2001). Satisfaction with romantic relationships was measured by Susan S. Hendrick’s relationship measurement scale (Relationship Assessment Scale/RAS/ Hendrick, 1988). Analysis of acquired data approved all hypothesises. It was also discovered that respondents used “blatant lies” least often, and rated them as the most harmful to relationship. In turn, sex distinctions or variables’ associations with respondent age and period of relationships were not discovered. Study’s conclusions and their interpretation has restrictions, which calls for more complex research in order to assess deceptive behavior and attitudes in romantic relationships

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības ar savu ķermeni neapmierinātu sieviešu un ar savu ķermeni apmierinātu sieviešu spriedumos par sabiedrībā populāru un medijos bieži redzamu sieviešu ķermeņu izmēriem. Pētījumā piedalījās divas izlases grupas: vienā bija 24 sievietes ar augstu ķermeņa pašvērtējumu, otrā – 25 sievietes ar zemu ķermeņa pašvērtējumu. Sievietes bija vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuru ķermeņa masas indekss (ĶMI) iekļaujas normālos rādītājos, un kurām nav ēšanas traucējumu. Respondentēm bija jāizpilda Ķermeņa pašvērtējuma skala (The Body Esteem Scale, Franzoi & Shields, 1984), Aptauja par attieksmi pret ēšanu – EAT-26 (Eating Attitudes Test EAT-26, David M. Garner & Paul E. Garfinkel, 1979, David M. Garner et al.,1982). Bija jāizpilda arī uzdevums ar attēliem – tajā dalībnieču vērtēšanai tika piedāvātas 3 pasaulē slavenu sieviešu fotogrāfijas, katra no slavenībām attēlota dažādos izmēros un respondentei jāizvēlas, viņasprāt, reālajam izmēram visatbilstošākais. Aptauja tika publicēta un dati ievākti interneta vidē. Pētījuma mērķis netika sasniegts, iegūtie rezultāti uzrāda, ka nav statistiski nozīmīgu atšķirību ar savu ķermeni neapmierinātu sieviešu un ar savu ķermeni apmierinātu sieviešu spriedumos par slavenību ķermeņu izmēriem. Sievietes gan ar zemu, gan augstu ķermeņa pašvērtējumu vērtē slavenības kā tievākas, nekā tās ir patiesībā. Šī pētījuma rezultāti papildina jau esošos pētījumus, kuri meklē atbildes uz jautājumiem, kādā veidā notiek mijiedarbība starp medijiem un neapmierinātību ar ķermeni, un, kādi psiholoģiskie procesi ir pamatā tam, ka ar ķermeni neapmierinātas sievietes negatīvāk ietekmējas no mediju tēliem. Atslēgas vārdi: ķermeņa pašvērtējums, mediji, slavenas sievietes, The aim of this study was to find out if there are differences in body-dissatisfied and body-satissfied female judgements of size of thin female celebrities. Two groups of females took part in this study – there was group of 24 body-satisfied females, and group of 25 body-dissatisfied females. Participants were 18 to 25 years old, with body mass index (BMI) inside normal weight range, and no eating disorders. Participants completed The Body Esteem Scale (Franzoi & Shields, 1984), Eating Attitudes Test EAT-26 (David M. Garner & Paul E. Garfinkel, 1979, David M. Garner et al.,1982). They completed Picture task – in this task participants were presented with photographs of three thin female celebrities, there was one accurate and six distorted photographs of each celebrity, making the celebrity appear thinner or havier than actually. Participants chose what image they thought was the actual size of each female celebrity. Results of this study shows that there are not significant differences in body-satisfied and body-disatissfied female judgements of size of thin female celebrities. Both - body-satisfied and body-disatissfied females were inaccurate in judgments of sizes of female celebrities and judged the actual size of celebrities thinner than actually. Results of this study supplements similar researches trying to find an answer how media exposure and body dissatisfaction are interrelated and to better understand the psychological processes underlying body-dissatisfied individuals negative effects from media exposure. Key words: body-esteem, media, female celebrities

Empātija ir būtiska gan personīgo attiecību aspektā, gan profesionālajā-sākot ar izvēli strādāt medicīnas jomā un reālu praksi. Empātija ārsta-pacienta attiecībās ir būtiska, jo ir saistīta ar pacienta labvēlīgāku atveseļošanās gaitu. Bakalaura darba temata atklāsmei tiek raksturots empātijas jēdziens un nozīmīgākās teorijas, raksturoti komponenti, dzimumatšķirības, saistība ar stāžu, kā arī aplūkota empātijas loma medicīnā un mediķa darbā. Pētījuma mērķis: noskaidrot dzimumatšķirības empātijas kognitīvo un afektīvo komponentu rādītājos medicīnas studentiem. Pētījuma dalībnieki: 133 medicīnas studenti, no kuriem 109 sievietes (vidējais vecums 30,3 gadi) un 24 vīrieši (vidējais vecums- 24,38 gadi). Pētījuma dalībnieki ir no dažādiem studiju kursiem- no 1. līdz 6. kursam. Pētījuma instrumentārijs: 1) Starppersonu reakciju aptauja (SRA) (Interpersonal Reactivity Index, Davis, 1980, 1983, 1996 ) empātijas komponentu mērīšanai; 2)Ārstu empātijas aptauja (The Jefferson Scale of Physician Empathy, Hojat, Mangione& Nasca, 2001) empātijas mērījumiem specifiski medicīnas studentu vidū. Rezultāti: pētījuma rezultāti parāda, ka medicīna studenšu empātijas rādītāji summārājā rezultāta un afektīvajos komponentos ir augstāki nekā studentiem, savukārt empātijas kognitīvajos komponentos atšķirības netika konstatētas. Pētījumā tika konstatēts, ka pastāv pozitīva saistība starp perspektīvas ieņemšanas spēju un studējošā vecumu. Atslēgas vārdi: empātija, empātijas kognitīvie un afektīvie komponenti, medicīnas studenti, dzimumatšķirības., Empathy is essential not only in personal, but also professional sphere- as a choice of studying medicine. Empathy in physician-patient rekationship is essential, because it is related to better patient’s clinical outcome. In order to reveal the theme of the bachelor paper, the comprehension of empathy, its structural components and main theories and its role in medical setting is characterized in the theoretical part. Objective: to investigate if there exist gender differences in empathy and its components among medical students. Participants: 133 medical students from which 109 women (mean age 31,6) and 24 men (mean age 24,38) from different higher education institutions and from different study courses. Research methods: 1) Interpersonal Reactivity Index (Davis, 1980, 1996) to measure empathy and its components; 2) The Jefferson Scale of Physician Empathy (Hojat, Mangione& Nasca, 2001) to measure empathy specifically in medical students. Results showed, that female medical students tend to be more empathic than men in total scores of empathy and in affective components of empathy, but there were not found any gender differences in cognitive components. There was not found relation beween emptahy and the study course. The research results show a significant positive correlation between empathy and perspective taking skill. Key words: empathy, cognitive and affective components of empathy, medical students, gender differences.

Bakalaura darba mērķis bija izdarīt korekcijas esošajā Humora stilu aptaujas tulkojumā (the Humor Styles Questionnaire – HSQ; Martin et al., 2003, adaptācija latviešu valodā I.Stokenberga, 2004) un pārbaudīt faktoru struktūras un psihometrisko rādītāju atbilstību oriģinālajā izlasē iegūtajiem. Pētījuma jautājums - vai skalas psihometriskie rādītāji līdzinās oriģinālizlasē iegūtajiem? Pētījuma izlase tika pielīdzināta oriģinālizlasei pēc vecuma un dzimuma. Pētījumā piedalījās 287 respondenti (193 sievietes un 94 vīrieši) vecumā no 12 līdz 75 gadiem (vidējais vecums = 26,01). Pētījumā tika izmantotas šādas aptaujas: Humora stilu aptauja (HSQ, Martin et al., 2003, adaptācija latviešu valodā I.Stokenberga, 2004), kas papildināta ar alternatīviem pantu variantiem. Skala „Humors problēmsituācijās” (CHS, Lefcourt & Martin, 1986, adaptācija latviešu valodā I.Stokenberga, 2004). Trauksmes stāvokļa – iezīmes pašnovērtējuma anketas (STAI, Spielberger et al., 1972, adaptācija latviešu valodā D.Škuškovnika, 2004) trauksmes kā iezīmes daļa. Pēdējās divas minētās aptaujas tika izmantotas konverģentās validitātes noteikšanai. Tika secināts, ka skalas psihometriskie rādītāji daļēji līdzinās oriģinālizlasē iegūtajiem. Iekšējā saskaņotība visām aptaujas skalām ir pieņemama. Lai arī starp Latvijas izlasi un oriģinālizlasi pastāv dažas atšķirības, tomēr galvenās tendences ir līdzīgas. Pēc testa pantu analīzes un komponentu analīzes veikšanas vairāki aptaujas panti tika aizstāti ar alternatīvajiem pantu variantiem. Nākotnē jāuzlabo viens aptaujas pants, kā arī vienas skalas kopējais reakcijas indekss. Aptauju var izmantot psiholoģiskajos pētījumos. Atslēgas vārdi: Humora stilu aptauja, otrreizējā adaptācija, Purpose of this bachelor's paper was to make corrections in existing Latvian adaptation of the Humor Styles Questionnaire (HSQ, Martin et al., 2003, adapted into Latvian by I.Stokenberga, 2004) and to check the conformity of factors` structure. The question was: Do psychometrical indices are similar to those in original sample? Sample of research were equalized to that of original sample. 287 respondents (193 female and 94 male) age from 12 to 75 (mean age = 26,01) participated in research. In research were used these questionnaires: The Humor Styles Questionnaire (HSQ, Martin et al., 2003, adapted into Latvian by I.Stokenberga, 2004), which was improved with alternative item versions. Coping Humor Scale (CHS, Lefcourt & Martin, 1986, adapted into Latvian by I.Stokenberga, 2004). State-Trait Anxiety Inventory, trait version (STAI, Spielberger et al., 1972, adapted into Latvian by D.Škuškovnika, 2004). Last two questionnaires were used to determine convergent validity. Results proved that psychometrical indices are partly similar to those in original sample. Internal consistency of all scales is acceptable. Though there are some differences between Latvian sample and original sample, main tendencies are similar. After performing item analysis component analysis some items of the questionnaire were replaced with alternative versions. In future one item and total difficulty index of one scale of questionnaire must be updated. Questionnaire can be used in psychological research. Keywords: The Humor Styles Questionnaire, secondary adaptation.

Mans galvenais jautājums, ko vēlējos noskaidrot savā pētījumā ir par to, vai pastāv atšķirības intimitātes gaidās starp vīriešiem un sievietēm viendzimuma draudzībā. Tāpat arī pētījuma gaitā tika izvirzīts vēl otrs jautājums par to, vai pastāv atšķirības starp intimitātes gaidām, ko sievietes un vīrieši uzrādījuši kā sev nozīmīgus. Dalībnieki tika atlasīti pēc nejaušības principa. Šajā pētījumā piedalījās 60 respondenti - 30 sievietes un 30 vīrieši ar nedaudz atšķirīgiem vecumiem, bet kopumā ar ļoti līdzīgu sociāldemogrāfisko stāvokli. Sieviešu vecums bija no 18 līdz 21 gadam un viņas visas bija studentes. Sieviešu vidējais vecums bija 19,2 gadi. Vecums vīriešiem bija no 18 līdz 25, no kuriem divdesmit viens respondents bija studenti, bet pārējie deviņi bija strādājoši studenti. Vīriešu vidējais vecums bija 19,9 gadi. Visu pētījuma dalībnieku kopējais vidējais vecums 19, 5 gadi. Savā bakalaura darbā es izmantoju pētījumu metodi, kas iekļauta pētījumā „Intimitātes mijiedarbības modeļu novērtēšana”, kuru veikusi kanādiešu pētniece Beverly Fehr (Fehr, 2004). Metode balstās uz jau iepriekš veikto pētījumu rezultātā izstrādātiem 48 izteikumiem, kas raksturo intimitātes gaidas. Aptauja sastāvēja no 3 jautājumiem: 1. Vai jums ir kāds tuvs draugs?(atbildēm attiecīgi – jā, nē, agrāk bija), Cik ilgi jūs esat draugi?(atbildē bija jāmin apmēram gada skaitlis), Cik tuvs jums ir šis draugs?( attiecīgi atbildes – vislabākais draugs, labs draugs, vienkārši labs paziņa). Pēc tam sekoja 48 draudzības intimitātes gaidu izteikumi, kurus respondentiem vajadzēja attiecīgi novērtēt attiecīgi no 1 (pilnīgi neiespējami) līdz 9 (ļoti iespējams). Beigās no visiem 48 izteikumiem nepieciešams izvēlēties 7, kuri katram respondentam šķiet visnozīmīgākie. Galvenie secinājumi – pastāv atšķirības starp vīriešiem un sievietēm intimitātes gaidās viendzimuma draudzībā, kopumā sievietes visos intimitātes gaidās uzrāda augstāku novērtējumu nekā vīrieši. Bet statistisku nozīmīgas atšķirības tika konstatētas tikai dažās intimitātes gaidās. Raksturojot intimitātes gaidu nozīmīgumu, 6 no tām sieviešu un vīriešu grupās tika atzītas par nozīmīgām vienlīdz lielā mērā. Atslēgas vārdi: draudzība, intimitāte, intimitātes gaidas, dzimimatšķirības, General question in this study was question about this, did exist diference between women and men in intimacy expections in same – sex friendship. Another question was about this, did exist gender diferences in intimacy expections who participants present as itself important. Participants were selected randomly. 60 students – 30 women and 30 men. Women were 18 – 21 years old and average age was 19,2 years. Men were 18 – 25 years old and average age was 19,9. But all participants total average age were 19,5 years. In this study I used method what incorporate in research „Rating of Inimacy Interaction Patterns” (Fehr, 2004). Method rest on yet before prospered exploration results framed 48 patterns, which describe intimiacy expections. Form consist from 3 questions: 1. Do you have a close friend? (answers – yes, no, before was), 2. How long time you have been friends? (how much years), 3. How close friends you are? ( best friends, good friends, just good acquaintance).Then follow 48 intimacy expections and participants rating it of 1 (not at all likely) till 9 (extremely likely). In the end, participants from all 48 expections choose 7 intimacy expections, which apliece individual seems more important as others. General conclusions – exist diferences between man and women in intimacy expections of same – sex friendship. Overall women showed higher rating at all intimacy expesctions than men. Statistic significant differene was showed in same expections. Describe intimacy expections importance, woman and men in six o gall patterns allow itself inportance equally. Key words: friendship, intimacy, intimacy expectations, gender diferences.